3. Article

Ārvalstu valūtas pozīciju ierobežojumi 3.1. Krājaizdevu sabiedrības ārvalstu valūtu kopējo tīro pozīciju aprēķina divos posmos. Pirmajā posmā tiek aprēķināta katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija. Otrajā posmā tiek aprēķināta ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija. 15 3.2. Katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija tiek aprēķināta kā starpība starp krājaizdevu sabiedrības bilances aktīviem un bilances pasīviem un ārpusbilances saistībām attiecīgajā valūtā. Atklātās ārvalstu valūtas pozīcijas aprēķinā bilances posteņos jāieskaita uzkrātie procenti un nepabeigtie norēķini par valūtas pirkšanas un pārdošanas tagadnes līgumiem (spot), ārpusbilances saistībās — saistības par neatsaucamiem galvojumiem vai citiem tamlīdzīgiem saistību aktiem, ar kuriem krājaizdevu sabiedrība uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem, ja krājaizdevu sabiedrībai ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi, un pastāv iespēja, ka samaksātie līdzekļi nebūs atgūstami. Šīs ārpusbilances saistības atklātās ārvalstu valūtas pozīcijas aprēķinā jāiekļauj to atlikušajā vērtībā. 16 3.3. Katras ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju pārvērtē euro pēc grāmatvedībā izmantojamā ārvalstu valūtas kursa pārskata datumā. 17 (FKTK 10.10.2013. noteikumu Nr.224 redakcijā) 3.4. Krājaizdevu sabiedrības ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija ir atsevišķu ārvalstu valūtu tīro garo pozīciju summas vai tīro īso pozīciju summas lielākā absolūtā vērtība. 18 3.5. Ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt 10 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla. Ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija nedrīkst pārsniegt 20 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla. 19 3.6. Krājaizdevu sabiedrībai jāsagatavo katras ārvalstu valūtas tīrās atklātās un ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas aprēķins un to attiecība pret pašu kapitāla atbilstoši UPDK 0651030 veidlapai (4. pielikums). 20