4. Article — Pašvaldība, kura sniedz palīdzību

(1) Palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot šā likuma 14. panta pirmās daļas 3., 4. vai 5. punktā minēto gadījumu, kā arī gadījumu, kad palīdzību lūdz persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. Pašvaldība sniedz palīdzību arī tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā mājā vai dzīvojamā telpā, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas. (11) Bērnu bāreni vai bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības (turpmāk — bez vecāku gādības palicis bērns), ar dzīvojamo telpu nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par attiecīgā bērna ārpusģimenes aprūpi. (12) Repatriantu ar dzīvojamo telpu pēc viņa izvēles nodrošina pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā repatriants, viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas, vai pašvaldība, kuras palīdzības reģistros dienā, kad attiecīgā persona iesniegusi iesniegumu par palīdzības saņemšanu, nav reģistrētas personas, kas ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām. (13) Mājokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam maksā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, neatkarīgi no tā, kurā administratīvajā teritorijā bērns izvēlējies sev mājokli. (2) Pašvaldībai ir tiesības sniegt palīdzību arī tām šā likuma 13. un 14. pantā minētajām personām, kuras nav deklarējušas savu dzīvesvietu tās administratīvajā teritorijā, ja vien šī pašvaldība ir piedāvājusi sniegt attiecīgā veida palīdzību visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu tās teritorijā un ir reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai vai kuras deklarējušas savu dzīvesvietu tās teritorijā un kurām neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība. (3) Dzīvojamo telpu izīrēšanā personām, kurām nepieciešama palīdzība, pašvaldības var sadarboties, noslēdzot attiecīgu līgumu. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004., 19.06.2014., 30.03.2017., 24.11.2020. un 08.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)
  1. (1)) Palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot šā likuma 14. panta pirmās daļas 3., 4. vai 5. punktā minēto gadījumu, kā arī gadījumu, kad palīdzību lūdz persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. Pašvaldība sniedz palīdzību arī tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā mājā vai dzīvojamā telpā, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas.
  2. (11)) Bērnu bāreni vai bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības (turpmāk — bez vecāku gādības palicis bērns), ar dzīvojamo telpu nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par attiecīgā bērna ārpusģimenes aprūpi.
  3. (12)) Repatriantu ar dzīvojamo telpu pēc viņa izvēles nodrošina pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā repatriants, viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas, vai pašvaldība, kuras palīdzības reģistros dienā, kad attiecīgā persona iesniegusi iesniegumu par palīdzības saņemšanu, nav reģistrētas personas, kas ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām.
  4. (13)) Mājokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam maksā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, neatkarīgi no tā, kurā administratīvajā teritorijā bērns izvēlējies sev mājokli.
  5. (2)) Pašvaldībai ir tiesības sniegt palīdzību arī tām šā likuma 13. un 14. pantā minētajām personām, kuras nav deklarējušas savu dzīvesvietu tās administratīvajā teritorijā, ja vien šī pašvaldība ir piedāvājusi sniegt attiecīgā veida palīdzību visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu tās teritorijā un ir reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai vai kuras deklarējušas savu dzīvesvietu tās teritorijā un kurām neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība.
  6. (3)) Dzīvojamo telpu izīrēšanā personām, kurām nepieciešama palīdzība, pašvaldības var sadarboties, noslēdzot attiecīgu līgumu.
In plain words
(1) Palīdzību sniedz tā pašvaldība, kuras teritorijā persona deklarējusi dzīvesvietu — ar izņēmumiem 14. panta 3.–5. punktā minētajos gadījumos un bēgļa vai alternatīvā statusa saņēmējiem. Palīdzību sniedz arī tiem, kuri deklarējuši dzīvesvietu pašvaldībai piederošā mājā ārpus tās teritorijas. (11) Bērnu bāreni vai bērnu bez vecāku gādības ar dzīvojamo telpu nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi. (12) Repatriantam pēc viņa izvēles dzīvojamo telpu nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā viņš, viņa vecāki vai vecvecāki dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas — vai pašvaldība, kuras palīdzības reģistrā pieteikuma dienā nav ātrāk reģistrētu pretendentu. (13) Mājokļa pabalstu bērnam bez vecāku gādības maksā tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa lēmusi par bērna ārpusģimenes aprūpi — neatkarīgi no tā, kurā teritorijā bērns dzīvo. (2) Pašvaldība var sniegt palīdzību arī 13. un 14. pantā minētajām personām, kas nav deklarējušas dzīvesvietu tās teritorijā, ja tā jau piedāvājusi šo palīdzību visiem deklarētajiem iedzīvotājiem vai cilvēkiem, kuriem palīdzība jāsniedz neatliekami. (3) Pašvaldības var sadarboties dzīvojamo telpu izīrēšanā, noslēdzot līgumu.
asdeadlinejoint-stockregistration

Cited by (5)