2. Article

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 154 "Administratīvo aktu procesa noteikumi" 9. punktu iekšējs normatīvais akts ir saistošs tikai tam publisko tiesību subjektam, kas to izdevis, kā arī tā institūcijām, struktūrvienībām un to darbiniekiem. Tātad Pagaidu noteikumu adresāts var būt vienīgi Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošās Ieslodzījuma vietu pārvaldes un tās pakļautībā esošo iestāžu personāls. Tomēr ar Pagaidu noteikumiem netieši tiek regulētas arī attiecības starp valsti un apcietinātajiem. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 15. panta piektās daļas otro teikumu valsts institūcija savu konkrēto rīcību uz ārpusi (šajā gadījumā - attiecībā uz apcietinātajiem) var pamatot, vienīgi atsaucoties uz Satversmi, likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, tas ir, uz ārēju normatīvo aktu, nevis instrukciju - iekšēju normatīvo aktu. 1993. gada 14. jūlijā, apspriežot likumprojektu "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" atjaunošanu", piektās Saeimas deputāts Egils Levits norādīja: "Ļoti svarīgi ir arī tas, ka ierēdnis savu rīcību nedrīkst pamatot ar instrukciju, jo šai instrukcijai nav likumdevēja akcepta. Tas nozīmē, ka instrukcija ir tikai iekšējās kārtības noteikums pašai iestādei. Ja iestāde stājas kontaktā ar pilsoni, tad attiecībās starp iestādi un pilsoni darbojas vienīgi Satversme, likums vai Ministru kabineta noteikumi." Šāda pieeja paredzēta arī Administratīvā procesa likuma (stāsies spēkā 2003. gada 1. jūlijā) 11. pantā kā likuma atrunas princips. Saskaņā ar to iestāde var personai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisko rīcību veikt uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normu pamata. Šis princips ir ietverts Ministru kabineta 1996. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 160 "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi". To 8. punktā paredzēts, ka adresātu apgrūtinošu Ministru kabineta rīkojumu, kura saturā ir kāds aizliegums vai ierobežojums, var izdot tikai saskaņā ar Satversmi, likumu vai Ministru kabineta noteikumiem. Savukārt 9. punktā noteikts, ka adresātam labvēlīgu Ministru kabineta rīkojumu var izdot arī par tādiem jautājumiem, kas nav noregulēti ar tiesību normu, taču tas nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi, likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem. Valsts un apcietināto attiecību regulēšana ar iekšēju normatīvo aktu ir pieļaujama vienīgi tad, ja šā regulējuma sekas apcietinātajiem nav nelabvēlīgas.