409. Article

Izziņas iestādes pilnvaras Izziņas iestāde, neierosinot krimināllietu, noskaidro izdarītā nozieguma apstākļus, ar noziegumu nodarītā kaitējuma raksturu un apmēru, kā arī personas, par kurām ir ziņas, ka tās izdarījušas noziegumu. Ja nepieciešams, izziņas iestāde izdara notikuma vietas apskati; pieņem no personas, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziegumu, rakstveida paskaidrojumus; noskaidro nozieguma aculieciniekus un citas personas, kuras var sniegt ziņas par izdarīto noziegumu, pieņem no tām rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, turklāt mutvārdu paskaidrojumus ierakstot aptaujas anketā; pieprasa izziņu par tās personas sodāmību, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziegumu, kā arī citus materiālus, kam ir nozīme lietas izlemšanā. Personai, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziegumu, tiek izskaidrota saīsinātā procesa būtība, no tās ņem parakstu par obligātu ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora un tiesneša izsaukuma un šai personai izskaidro neierašanās sekas. Noskaidrojusi šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, izziņas iestāde sastāda ziņojumu par noziegumu, kurā norāda: kad, kur un kas sastādījis ziņojumu; tās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, mēnesi un dienu, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziegumu; sabiedriski bīstamā nozieguma nodarījuma īsu aprakstu (vietu, laiku, veidu, motīvus, sekas un citus apstākļus) un tā kvalifikāciju pēc Latvijas kriminālkodeksa panta. Izziņas iestādes ziņojumu par izdarīto noziegumu paraksta izziņas iestādes priekšnieks vai viņa vietnieks un kopā ar visiem materiāliem nosūta prokuroram. Ja izziņas iestādes priekšnieks vai viņa vietnieks atzīst, ka materiālos nav pietiekamu ziņu, ka persona izdarījusi noziegumu, vai ir konstatēti šā kodeksa 406. panta otrajā daļā minētie apstākļi, viņš ierosina krimināllietu un nodod to izziņas vai iepriekšējās izmeklēšanas izdarīšanai vispārējā kārtībā.