Zaudējis spēku - Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm
Repealed· 28 articles· Issued by: Augstākā Padome· In force from: Thu Jun 10
Verify on the source (likumi.lv) ↗VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
- 1.Latvijas Republikas valsts materiālas rezerves (turpmāk — materiālās rezerves) ir īpašs materiālais fonds, kura mērķis ir valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības ietvaros nodrošināt ekonomikas stabilitāti un iedzīvotāju izdzīvošanu ārkārtējās situācijās, kā arī apmierināt valsts aizsardzības sistēmas vajadzības.
- 2.Materiālās rezerves ir neaizskarams valsts īpašums.
- 3.Materiālās rezerves izmanto tikai šā likuma 1. pantā norādīto mērķu sasniegšanai, un tās ir paredzētas šādu galveno pasākumu veikšanai:
- 4.Darbības ar materiālajām rezervēm reglamentē šis likums un citi normatīvie akti.
VALSTS PĀRVALDES UN PAŠVALDĪBU INSTITŪCIJU KOMPETENCE MATERIĀLO REZERVJU IZVEIDOŠANĀ UN AR TĀM SAISTĪTĀ DARBA VADĪŠANA
- 5.Saeima piešķir Ministru kabinetam no valsts budžeta asignējumus materiālo rezervju izveidošanai un uzglabāšanai.
- 6.Ministru kabinets īsteno izpildvaru materiālo rezervju izveidošanā, uzglabāšanā un izmantošanā un šajā nolūkā:
- 7.Ministrijas (komitejas), pašvaldību institūcijas, iestādes un organizācijas, komersanti, pildot valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanas uzdevumus, veic tiem uzticētās funkcijas materiālo rezervju izveidošanā un uzglabāšanā.
MATERIĀLO REZERVJU IZVEIDOŠANA UN DARBĪBAS AR TĀM
- 8.Materiālās rezerves izveido, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātajiem uzdevumiem, kas veicami laika posmā, kad notiek sagatavošanās ārkārtējām situācijām, un ārkārtējās situācijās, lai nodrošinātu šā likuma 3. pantā paredzēto galveno pasākumu izpildi.
- 9.Materiālo rezervju izveidošanā piedalās ministrijas, pašvaldību institūcijas, organizācijas, komersanti saskaņā ar uzdevumiem, ko tām noteicis Ministru kabinets valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanai.
- 10.Organizācijas, komersanti, kas uzglabā materiālās rezerves, saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem uzdevumiem ir šo materiālo rezervju atbildīgie glabātāji (turpmāk — atbildīgie glabātāji).
- 11.Atbildīgie glabātāji pieņem, uzglabā, atjaunina vai nomaina un izsniedz materiālās rezerves.
- 12.Materiālās rezerves var izmantot tikai šā likuma 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanai un šā likuma 3. pantā minēto pasākumu veikšanai.
- 13.Materiālos resursus var izslēgt no materiālo rezervju sarakstiem un izņemt no materiālajām rezervēm, ja tiek atcelti šā likuma 6. panta 2. punktā noteiktie Ministru kabineta uzdevumi šā likuma 3. pantā paredzēto pasākumu izpildes nodrošināšanai.
- 14.Izņēmuma kārtā, ar Ministru kabineta atļauju materiālos resursus var aizdot kārtējo tautsaimniecības jautājumu risināšanai. Aizdoto materiālo resursu daudzums nedrīkst pārsniegt 30 procentus no atbildīgā glabātāja uzkrātā attiecīgo materiālu daudzuma un tie jāatdod atpakaļ materiālajās rezervēs Ministru kabineta noteiktajā termiņā.
- 15.Kārtību, kādā izveidojamas materiālās rezerves un veicamas darbības ar tām, nosaka Ministru kabinets.
MATERIĀLO REZERVJU FINANSĒŠANA
- 16.Materiālo rezervju finansēšanas avoti ir:
- 17.Saimnieciskā gada beigās šā likuma 16.1pantā minētās valsts iestādes kontā esošo finanšu līdzekļu atlikumu, kas radies pēc materiālo rezervju realizācijas un paredzēts materiālo rezervju veidošanas, atjaunināšanas un uzturēšanas izdevumu segšanai, izlieto nākamajos saimnieciskajos gados.
MATERIĀLO REZERVJU UZSKAITE, KONTROLE PAR TO UZGLABĀŠANU UN PĀRSKATI PAR DARBĪBĀM AR TAM
- 18.Šā likuma 10. pantā minētie atbildīgie glabātāji nodrošina materiālo rezervju sākotnējo uzskaiti. Šī uzskaite jāveic atsevišķi no pamatdarbības materiālo resursu uzskaites.
- 19.Atbildīgie glabātāji katru gadu izdara tiem atbildīgajā uzglabāšanā nodoto materiālo resursu inventarizāciju pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūlijā.
- 20.Atbildīgie glabātāji ik gadu līdz 10. janvārim iesniedz pārskatu un speciālo bilanci par iepriekšējā gadā veiktajām darbībām ar materiālajām rezervēm un par to kustību.
- 21.Kontroli pār atbildīgo glabātāju darbībām ar materiālajām rezervēm veic Ministru kabinets vai citas institūcijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- 22.Materiālo rezervju uzskaites un inventarizācijas kārtību, kā arī pārskatu un speciālās bilances sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
- 23.Ministru kabinets ne retāk kā reizi gadā sniedz pārskatu Saeimai par darbībām ar materiālajām rezervēm.
ATBILDĪBA PAR MATERIĀLAJĀM REZERVĒM
- 24.Ministru kabinets ir atbildīgs par materiālo rezervju izveidošanu un uzglabāšanu.
- 25.Materiālo rezervju atbildīgie glabātāji ir atbildīgi Ministru kabinetam un citām valsts institūcijām par valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanas uzdevumu izpildi, izveidoto rezervju uzkrāšanu, uzglabāšanu, atjaunināšanu, nomaiņu un aizdoto resursu atdošanu atpakaļ materiālajās rezervēs.
- 26.Par materiālo rezervju patvaļīgu izlietošanu vainīgā fiziskā vai juridiskā persona maksā soda naudu 100 procentu apmērā no patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju vērtības. Soda nauda neatbrīvo no pienākuma patvaļīgi izlietotos materiālus atdot atpakaļ materiālajās rezervēs.
- 27.Par aizdoto vai patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju savlaicīgu neatdošanu vainīgā fiziskā vai juridiskā persona maksā nokavējuma naudu — vienu procentu no aizdoto vai patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju vērtības par katru kavēto dienu līdz materiālu atdošanai atpakaļ materiālajās rezervēs.
- 29.Amatpersonas, kas vainīgas materiālo rezervju patvaļīgā izlietošanā, nekvalitatīvu izejvielu un produkcijas uzkrāšanā un uzglabāšanā materiālajās rezervēs vai kas pieļāvušas materiālo rezervju resursu zudumus vai bojāšanos, ir krimināli, administratīvi vai citādi atbildīgas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.
Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.