12. Article

Izmantojot jebkura veida mēslojumu, ievēro šādas prasības: 12.1. mēslojumu neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes; 12.2. palienēs un plūdu apdraudētajās teritorijās mēslojumu izkliedē tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām. Minerālmēslus minētajās teritorijās izsēj tikai kultūraugu veģetācijas laikā; 12.3. mēslojumu nogāzēs izkliedē ne tuvāk par 50 m no ūdensteces vai ūdenstilpes krasta līnijas, ja nogāzes slīpums uz ūdens teces vai ūdenstilpes pusi ir lielāks par 10 grādiem; 12.4. mēslojumu nogāzēs izkliedē, ja lauku klāj augu sega vai ja mēslojums nekavējoties tiek iestrādāts tieši augsnē; 12.5. mēslojumu neizkliedē vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām un par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. 15 (MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1015 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.267) 12.1 Uzglabājot un izmantojot kūtsmēslus, ievēro šādas prasības: 12.1 1. kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina savāktā mēslojuma apjoma uzkrāšanu pakaišu kūtsmēslu krātuvēs vismaz sešus mēnešus, bet šķidrmēslu un vircas krātuvēs - septiņus mēnešus; 12.1 2. vircu no cieto kūtsmēslu krātuvēm savāc atsevišķā krātuvē, kuras tilpums nodrošina septiņos mēnešos savāktā apjoma uzkrāšanu; 12.1 3. šķidrmēslu un vircas krātuves nosedz ar dabisku vai mākslīgi veidotu segslāni, kas samazina un aizkavē amonjaka un citu gaistošo vielu iztvaikošanu; 12.1 4.pieļaujama pakaišu kūtsmēslu (pēc triju mēnešu uzglabāšanas kūtsmēslu krātuvē) pagaidu uzglabāšana uz lauka kaudzēs tādā daudzumā, kas atbilst vienā gadā attiecīgajā laukā iestrādājamam kūts mēslu apjomam. Kaudzes aizliegts turēt uz lauka vienā un tajā pašā vietā ilgāk par 12 mēnešiem; 12.1 5. veidojot uz lauka pakaišu kūts mēslu kaudzes pamatni, tajā ieklāj salmu vai kūdras slāni, kas pasargā no barības elementu un šķidrumu noplūdes. Kūtsmēslu kaudzes nosedz ar salmu vai kūdras aizsargslāni, lai aizkavētu noteci vai gaistošo vielu iztvaikošanu; 12.1 6. kūtsmēslu kaudzi veido vietās, kur lauka reljefs nesekmē virszemes noteces veidošanos un mēslojuma noplūdi. Kūts mēslu kaudzi novieto ne tuvāk par 50 m no ūdensteces vai ūdenstilpes, kā arī no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai; 12.1 7. pakaišu kūtsmēslus, šķidrmēslus un vircu neizkliedē laikposmā no 15.novembra līdz 1.martam; 12.1 8. pakaišu kūtsmēslus pēc izkliedēšanas uz aramzemes iestrādā 24 stundu laikā, šķidrmēslus un vircu - 12 stundu laikā; 12.1 9. vismaz pusi ziemā uzkrāto šķidrmēslu izmanto kultūraugu mēslošanai līdz 1.jūlijam; 12.1 10. rudenī šķidrmēslus lauka mēslošanai lieto tikai kopā ar augu pēcpļaujas atliekām (rugājiem, sasmalcinātiem salmiem, zālāju sakņu masu), iestrādājot tos augsnē ar lobīšanas vai aršanas metodi; 12.1 11. fiziskās un juridiskās personas, kuru valdījumā ir mazāk par piecām dzīvnieku vienībām, veidojot pie dzīvnieku novietnes pamatni pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai, tajā ieklāj salmu, skaidu vai kūdras slāni, kas pasargā no barības elementu noplūdes; 12.1 12. bez iepriekšējas kompostēšanas mēslošanai neizmanto fekālās nogulsnes no septiķiem un sauso tualešu tvertnēm, pārtikas rūpniecības blakusproduktus un atkritumus, kā arī citus organiskas izcelsmes ražošanas blakusproduktus un atkritumus, kuri izraisa piesārņojumu. 16 (MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1015 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.10.2007. noteikumiem Nr.708; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.267) 12.2 Minerālmēslu lietošanā ievēro šādas prasības: 12.2 1. vietās, kur gruntsūdens līmenis paceļas līdz zemes virspusei, minerālmēslus lieto tikai pēc gruntsūdens līmeņa krišanās un lauka apžūšanas; 12.2 2. slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto īsi pirms kultūrauga sējas vai stādīšanas; 12.2 3. maksimāli pieļaujamo slāpekļa minerālmēslu normu (1.pielikums) drīkst pārsniegt, ja bilances intensitāte konkrētā laukā slāpeklim (N) nepārsniedz 120 %; 12.2 4. slāpekļa minerālmēslus zālājiem (tīrumiem, pļavām, ganībām) lieto līdz 15.septembrim, fosfora un kālija minerālmēslus līdz 15.oktobrim; 12.2 5. personas, kas sagatavo un īsteno kultūraugu mēslošanas plānus, saskaņā ar šo noteikumu 12.3 punktu uzskaita un dokumentē visus saimniecībā iegādātos un izlietotos minerālmēslus, norādot mēslošanas līdzekļa nosaukumu, pamatsastāvu un daudzumu. Uzskaites dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus. 17 (MK 16.03.2004. noteikumu Nr.134 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015; MK 16.10.2007. noteikumiem Nr.708; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.267) 12.3 Persona, kas saimniecībā lieto mēslošanas līdzekļus 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzē dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, sagatavo un īsteno kultūraugu mēslošanas plānu, ievērojot šādas prasības: 12.31. dokumentē lauka vēsturi katram laukam un uzskaites dokumen tāciju glabā vismaz trīs gadus; 12.32. katru gadu sagatavo kultūraugu mēslošanas plānu katram laukam ne vēlāk kā līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai, ilggadīgiem sējumiem un stādī jumiem līdz veģetācijas sākumam un kultūraugu mēslošanas plānu kopsavil kumu (2.pielikums) kārtējā gada ražai; 12.33. sagatavojot kultūraugu mēslošanas plānu, pamatojas uz augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) datiem, kas nav vecāki par pieciem gadiem, un augšņu agroķīmiskās kartēšanas lietu glabā vismaz piecus gadus; 12.34. kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkumu kārtējā gada ražai kopā ar katra lauka mēslošanas plānu ne vēlāk kā līdz 15.maijam papīra formā vai elektroniski, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, iesniedz Valsts augu aizsar dzības dienestā. 18 (MK 23.04.2009. noteikumu Nr.267 redakcijā) 12.4 Rudens un ziemas periodā vismaz 50 % no saimniecības lauksaim niecībā izmantojamās zemes jābūt aizņemtiem ar minimālu veģetāciju ("zaļās platības"). 19 (MK 23.04.2009. noteikumu Nr.267 redakcijā)