Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību

In force· 30 articles· Issued by: Augstākā Padome· In force from: Wed Sep 01

1.Noteikt, ka atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļa, ievada 11.—15. pants un šis likums stājas spēkā ar 1993. gada 1. septembri.
2.Laulības noslēgšana dzimtsarakstu nodaļās pēc pieteikumiem, kas iesniegti līdz 1993. gada 31. augustam, ar 1993. gada 1. septembri var notikt tikai tad, ja tā atbilst Civillikumā paredzētajiem laulības noslēgšanas noteikumiem, ievērojot izsludināšanas kārtību.
3.Laulība, kas noslēgta pie garīdznieka, tiesiskās sekas rada tikai tad, ja tā ir noslēgta atbilstoši Civillikumā paredzētajām prasībām un ne agrāk kā 1993. gada 1. septembrī.
4.Lietas par laulības atzīšanu par spēkā neesošu, kuras līdz 1993. gada 31. augustam atrodas tiesas lietvedībā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikumā paredzētajiem laulības neesamības pamatiem. Ja pēc Civillikuma noteikumiem laulība nav atzīstama par neesošu, prasība noraidāma.
5.Pieteikumi laulības šķiršanai pēc Latvijas laulības un ģimenes kodeksa 39. un 40. panta, kuri līdz 1993. gada 31. augustam bija iesniegti dzimtsarakstu nodaļā, bet līdz šim datumam nav izskatīti, ar 1993. gada 1. septembri zaudē spēku.
6.Ja laulība šķirta tiesā un spriedums stājies spēkā līdz 1993. gada 31. augustam, šo spriedumu laulātie var iesniegt laulības šķiršanas reģistrācijai dzimtsarakstu nodaļā līdz 1994. gada 31. augustam. Pēc minētā datuma šāds spriedums par laulības šķiršanu vairs nav pamats laulības šķiršanas reģistrācijai, izņemot gadījumus, kad viens no laulātajiem ir reģistrējis laulības šķiršanu.
7.Bijušo laulāto savstarpējas uzturēšanas pienākums ar 1993. gada 1. septembri apspriežams pēc Civillikuma noteikumiem neatkarīgi no tā, kad laulība šķirta vai atzīta par neesošu.
8.Civillikuma noteikumi par laulāto mantiskajām attiecībām ar 1993. gada 1. septembri attiecas arī uz tiem laulātajiem, kuri laulībā stājušies pirms 1993. gada 1. septembra. Apspriežot strīdus par mantu, piemērojams likums, kas bija spēkā laulāto attiecību izbeigšanās brīdī. Noilgums šādām prasībām iestājas pēc Civillikuma noteikumiem.
9.Līgumu par laulāto mantiskajām attiecībām var slēgt arī tad, ja laulība noslēgta pirms 1993. gada 1. septembra.
10.Civillikuma noteikumi par bērnu izcelšanās noteikšanu (Civillikuma 146.—161. p.) piemērojami arī attiecībā uz bērniem, kuri dzimuši līdz 1993. gada 31. augustam, ja viņu dzimšanu reģistrē pēc šā datuma.
11.Bērna izcelšanās apstrīdēšana attiecībā uz bērniem, kuri dzimuši pirms 1993. gada 1. septembra, ar 1993. gada 1. septembri notiek pēc Civillikuma noteikumiem, ja līdz šim datumam nav notecējis Latvijas laulības un ģimenes kodeksa 58.1pantā noteiktais termiņš.
12.Adopcijas lietas, kas atrodas aizbildnības un aizgādnības iestāžu lietvedībā un nav izlemtas līdz 1993. gada 31. augustam, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma 162.— 171. panta noteikumiem.
13.Lietas par adopcijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu, kuras līdz 1993. gada 31. augustam nav izskatītas tiesā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem par adopcijas atcelšanu.
14.Pilngadīgas personas adopcija pati par sevi nemaina šīs personas pilsonību.
15.No vecāku varas, aizbildnības vai aizgādnības izrietošās attiecības, kas radušās līdz 1993. gada 31. augustam un turpinās pēc šā datuma, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem.
16.Lietas par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu vai rīcībspējas ierobežošanu (Latvijas civilkodeksa 15. un 16. p.), kas līdz 1993. gada 31. augustam nav izskatītas tiesā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem.
17.Lietas par personas atzīšanu par bezvēsts promesošu, kuras atrodas tiesas lietvedībā un nav izskatītas līdz 1993. gada 31. augustam, izbeidzamas, bet lietas par personas izsludināšanu par mirušu ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma 377. un 378. panta noteikumiem.
18.Līdz pagasttiesu un bāriņtiesu atjaunošanai Civillikuma ģimenes tiesību daļā paredzētās pagasttiesu un bāriņtiesu funkcijas pagaidām izpilda pašvaldības.
19.Atzīt par spēku zaudējušiem:
20.Uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei izstrādāt un līdz 1993. gada 15. jūlijam iesniegt izskatīšanai likumprojektus:
21.No 2012.gada 13.februāra līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā par personas rīcības spējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu gara slimības dēļ (turpmāk — attiecīgo likumu grozījumi), tiesa:
22.Tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai un tās mantai, ja personai gara slimības vai plānprātības dēļ trūkst garīgo spēju, tā neizprot savas darbības nozīmi, nespēj patstāvīgi īstenot savas tiesības un veikt savus pienākumus un ja tas tiek darīts personas interesēs un ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas tiesības.
23.Pieteikumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu tiesa izskata slēgtā sēdē Civilprocesa likuma 266.pantā noteiktajā kārtībā, nenosakot tiesu ekspertīzi.
24.Pagaidu aizgādnis rīkojas aizgādnībā esošās personas interesēs tiesas noteiktajā apjomā.
25.Lietās par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu, kas atrodas tiesas tiesvedībā, pagaidu aizgādnību nodibina šā likuma 22. un 23.pantā noteiktajā kārtībā.
26.Pieteikumu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu var iesniegt prokurors, bāriņtiesa, kā arī pati persona.
27.Laulības šķiršanas lietās, kuras nav izskatītas tiesā pēc būtības līdz 2022. gada 30. aprīlim, piemērojami Civillikuma 72., 74. un 76. panta noteikumi, kas stājas spēkā 2022. gada 1. maijā.
28.Grozījums Civillikuma 56. panta pirmajā daļā par atteikšanos no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības noslēgšanas procesā stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā un piemērojams gadījumos, kad iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī iesniegti pēc minētā datuma.
29.Pilngadīgs bērns, kuram termiņš paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai tiesā bija ierobežots ar diviem gadiem pēc pilngadības sasniegšanas, ir tiesīgs apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no dienas, kad stājas spēkā grozījums Civillikuma 149. pantā par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanas termiņa sākuma maiņu.
30.Grozījums Civillikuma 51. pantā attiecībā uz tiesībām noslēgt laulību arī pie dievturu konfesijas garīdznieka, kuram ir konfesijas vadības atļauja, stājas spēkā vienlaikus ar atsevišķu likumu par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju.

Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.