14. Article

Izteikt 43.pantu šādā redakcijā: "43.pants. Vides monitorings Vides monitoringu organizē vai veic valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Ministru kabinets nosaka prasības vides monitoringam un tā veikšanas kārtību." 15. 44.pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "Vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektori. Reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektoru darbību vienotas kontroles nodrošināšanā vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā uzrauga Vides valsts inspekcija."; izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā: "Reģionu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk - reģioni) vides aizsardzības galvenie valsts inspektori ir reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju direktori. Vides valsts inspektori ir Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju inspektori, kā arī Jūras vides pārvaldes kuģu kapteiņi, kuri veic valsts kontroli par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu."; papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: "Vides valsts inspektoru formas tērpu, žetonu un apliecību paraugus apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs." 16. 44.1 pantā: izteikt ievaddaļu šādā redakcijā: "Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts kontroli par:"; izteikt 4. un 5.punktu šādā redakcijā: "4) atkritumu apsaimniekošanas un iepakojuma normatīvo aktu ievērošanu; 5) normatīvo aktu ievērošanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, to skaitā: a) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas normatīvo aktu ievērošanu, b) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtības ievērošanu, c) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē nepieciešamo izglītības līmeni personām, kas veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, d) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un nosaka riska samazināšanas pasākumus;"; izslēgt 6.punktā vārdu "visu"; izteikt 8.punktu šādā redakcijā: "8) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē dabas aizsardzības prasības;"; papildināt pantu ar 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā: "10) piesārņojošas darbības atbilstību likumā "Par piesārņojumu" noteiktajām prasībām; 11) to, vai ir saņemta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai un vai tiek ievēroti šajā atļaujā ietvertie nosacījumi; 12) piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpētes uzdevumu, piesārņotu vietu sanācijas uzdevumu un programmu izpildi." 17. 44.2 pantā: aizstāt 8.punktā vārdu "zaudējuma" ar vārdiem "kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu;"; papildināt pantu ar 11.punktu šādā redakcijā: "11) pieņemt operatoram saistošus lēmumus un administratīvos aktus par piesārņojošas darbības veikšanu." 18. 53.pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "Vides valsts inspekcijas priekšnieks, reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vai Jūras vides pārvaldes direktors ar rīkojumu izveido komisiju videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu noteikšanai (turpmāk - komisija). Zaudējumus, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka komisija, pamatojoties uz pārbaudes aktu."; papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā: "Komisija divu mēnešu laikā pēc veiktās pārbaudes izdara aprēķinus un sastāda videi nodarītā kaitējuma novēršanas un zaudējumu kompensēšanas aktu (turpmāk - akts), kuru dara zināmu personai, kas nodarījusi kaitējumu videi. Aktā uzrādāmi kopējie zaudējumi un nosakāms atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņš, šo darbu veikšanas kārtība un termiņš, līdz kuram veicami minētie darbi. Ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, komisija nosaka termiņu, līdz kuram aprēķinātā zaudējumu summa jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā. Kopējie zaudējumi, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, nosakāmi, pamatojoties uz darbu apjomu un izmaksām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, kā arī uz zaudējumu summām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātas par vidē palikušo un sekundāro piesārņojumu. Ja videi nodarītā kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, personai, kura nodarījusi kaitējumu videi, atlikusī zaudējumu summa aktā noteiktajā termiņā jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā."