8. Article

Pilsētas zemes vērtību zonējuma izstrādei izmantojami koriģēti pilsētas ģenerālplāna materiāli, kuri ietver ziņas par pilsētas teritoriju, tas apbūvi, ielu un inženierkomunikāciju tīklu un citiem apbūves elementiem, kas norada uz pilsētas plānojuma struktūru un zemes lietošanas mērķiem tas teritorijā. Zemes vērtību zonas tiek noteiktas virzienā no pilsētas centra daļas uz perifēro daļu, ņemot vērā šajā punktā minēto informāciju par pilsētas apbūvi, kā arī saskaņā ar zemes vērtību zonu veidošanas kritērijiem. Atsevišķa zemes vērtību zona ir teritorija, kurai raksturīgs nemainīgs zemes vērtības kritēriju kopums. Katrā zemes vērtību zonā ir sava, no citām zemes vērtību zonām atšķirīga zemes vērtība. Zemes vērtību zonas robežas nosaka vērtību raksturojošo datu apjoms vai to būtības izmaiņas. Galvenie zemes vērtību zonu veidošanas kritēriji: 1) novietojums pilsētā attiecībā pret tās centrālo daļu; 2) inženiertehniskās un sociālās apkalpes infrastruktūras attīstības līmenis; 3) teritorijas pievilcība; 4) ekoloģiskie apstākļi un nelabvēlīgu faktoru iedarbības sekas; 5) teritoriālie inženierģeoloģiskie apstākļi. Atkarībā no pilsētas iedzīvotāju skaita ir šādas zemes vērtību zonas: 8.1. pilsētām ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000: B - vidējas vērtības zeme - zeme pilsētas centra daļā vai ārpus tās, ar pilnīgi vai daļēji izveidotu inženiertehnisko sociālās apkalpes vietējās nozīmes infrastruktūru; C - mazvērtīga zeme - zeme pilsētas perifērajā daļā; 8.2. pilsētām ar iedzīvotāju skaitu no 5000 līdz 40000: A - vērtīga zeme - zeme galvenokārt pilsētas centrālajā daļā ar pilnīgi vai daļēji attīstītu pilsētas nozīmes inženiertehnisko un sociālās apkalpes infrastruktūru; B - vidējas vērtības zeme - pilsētas zeme, kas ir ārpus centra daļas, ar pilnīgi vai daļēji izveidotu vietējās nozīmes infrastruktūru; C - mazvērtīga zeme - zeme pilsētas perifērajā daļā; 8.3. pilsētām ar iedzīvotāju skaitu no 40000 līdz 150000: A - vērtīga zeme - zeme pilsētas centra daļā ar pilnīgi attīstītu pilsētas nozīmes inženiertehnisko un sociālās apkalpes infrastruktūru, teritorijas, kas atrodas centra daļas tuvumā; AB - zeme, kuras vērtība pārsniedz vidējo, - zeme pilsētas apbūves daļā, kas ir ārpus centra daļas, ar daļēji izveidotu infrastruktūru, ērti sasniedzama, ar labvēlīgu vides raksturojumu; B - vidējas vērtības zeme - zeme pilsētas pārējā apbūves daļa ar pilnīgi vai daļēji izveidotu vietējās nozīmes infrastruktūru, ārpus pilsētas centra daļas; BC - zeme, kuras vērtība ir mazāka par vidējo, - zeme pilsētas apbūves daļā, ar nepilnīgi attīstītu vietējās nozīmes infrastruktūru, ārpus pilsētas centra daļas; C - mazvērtīga zeme - pilsētas apbūves zeme tās izteikti perifērajā dajā; 8.4. Rīgas pilsētu iedala ne mazāk kā septiņās zemes vērtību zonās. Sakarā ar pilsētas ģenerālplāna korekcijām zemes vērtību zonējuma kritērijus nosaka Rīgas pilsētas un Valsts zemes dienesta kopīga ekspertu darba grupa. Ieteicamais zemes sadalījums vērtību zonās: A - augstvērtīga zeme - pilsētas vēsturiskā, centra zeme; AB - vērtīga zeme - pilsētas centrālās daļas teritorijas; BA - zeme, kuras vērtība pārsniedz vidējo, - atsevišķi zemes gabali pilsētas centra daļā, teritorijas, kas ir tuvu pilsētas centra daļai; B - vidējas vērtības zeme - teritorija, kas ir ārpus pilsētas centra daļas, ar attīstītu inženiertehniskās infrastruktūras un vietējās nozīmes sociālās apkalpes tīklu, teritoriāli pievilcīga; BC - zeme, kuras vērtība ir mazāka par vidējo, - teritorija, kas ir ārpus pilsētas centra daļas, ar nepilnīgi attīstītu inženiertehniskās infrastruktūras un vietējās nozīmes sociālās apkalpes tīklu; CB - zemas vērtības zeme - teritorijas, kuras atrodas pilsētas izteikti perifērajā daļā ar nepilnīgu vietējās nozīmes sociālās apkalpes tīklu; C - mazvērtīga zeme - pilsētas perifērās daļas teritorijas, kuras praktiski ir blakus pilsētas robežai.