14. Article — Sadarbības fakta konstatēšana sevišķajā kārtībā
(1) Prokuratūra pēc tam, kad saņemts pieteikums par sadarbības fakta konstatēšanu, ne vēlāk kā piecu dienu laikā ierosina pārbaudes lietu, par ko rakstveidā paziņo pārbaudāmajai personai.
(2) Pārbaude tiek izdarīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, un to veic ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.
(3) No pārbaudes lietas ierosināšanas brīža pārbaudāmajai personai ir tiesības zināt, sakarā ar ko pārbaude tiek veikta, pieaicināt advokātu, iesniegt pierādījumus un sniegt liecības, pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības ģenerālprokuroram par pārbaudi veicošā prokurora darbību un lēmumiem.
(4) Pieaicinātajam advokātam pārbaudes lietā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā aizstāvim pirmstiesas izmeklēšanā krimināllietās.
(5) Pirmstiesas pārbaudes termiņš ir divi mēneši. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors šo termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.
(6) Lietās par sadarbības fakta konstatēšanu pirmstiesas pārbaudē pierādāmi šādi apstākļi:
1) fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi (laiks, vieta, veids, forma un citi apstākļi);
2) personas subjektīvā attieksme pret sadarbību (vai šī sadarbība bijusi apzināta vai neapzināta).
(7) Par pierādījumiem pārbaudes lietā ir uzskatāmi jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Šos faktus var konstatēt ar liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, dokumentiem un pārbaudes lietas protokoliem.
(8) Pierādījumu vākšanai prokurors var veikt šādas darbības:
1) nopratināt lieciniekus un izdarīt konfrontēšanu;
2) izņemt paraugus salīdzinošai pētīšanai;
3) izdarīt ekspertīzes un nopratināt ekspertus;
4) pieaicināt speciālistus;
5) izdarīt liecību pārbaudes uz vietas un izmeklēšanas eksperimentus;
6) veikt personu vai priekšmetu uzzīmēšanu;
7) uz tiesneša lēmuma pamata izdarīt kratīšanu, uzlikt arestu pārbaudāmās personas pasta un telegrāfa korespondencei un noklausīties tās telefonsarunas.
(9) Šā panta astotajā daļā minētās darbības pierādījumu vākšanai tiek izdarītas stingrā atbilstībā Kriminālprocesa likumā noteiktajai izmeklēšanas darbību veikšanas kārtībai. Pārbaudes lietā aicinātās personas tiek brīdinātas, ka tās ir atbildīgas par apzināti nepatiesas liecības došanu un atteikšanos dot liecību.
(10) Pārbaudāmajai personai un tās tuviem radiniekiem ir tiesības neliecināt pret sevi vai savu radinieku, bet, ja viņi piekrīt dot liecību, uz viņiem attiecas visas liecinieku tiesības un pienākumi.
(11) Ņemot vērā pārbaudes lietas apstākļus, lai nodrošinātu liecinieku un citu personu, kuras piedalās lietā, personisko drošību, izmeklēšanas darbības protokola ievaddaļu, kurā ir ziņas par šīm personām, ja nepieciešams, var sastādīt atsevišķi. Protokola pamatdaļā lietas dalībnieka vārda un uzvārda vietā ar viņa piekrišanu var minēt pseidonīmu, obligāti norādot, ka šai personai ir izskaidrotas tās tiesības un pienākumi, bet likumā paredzētajos gadījumos tā ir brīdināta par atbildību. Ar šādā kārtībā sastādītu protokola ievaddaļu var iepazīties tikai prokurors, advokāts, tiesas sēdes sekretārs un tiesneši, kas izskata lietu.
(12) Ja īpaši pilnvarots prokurors atzīst, ka personas sadarbība ar VDK ir vispusīgi pierādīta, viņš raksta prokurora atzinumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un nobeiguma daļas:
1) ievaddaļā jāsniedz ziņas par pārbaudāmo personu: vārds, uzvārds, vecums, dzimšanas vieta, pilsonība, tautība, ģimenes stāvoklis, darbavieta un ieņemamais amats, dzīvesvieta, ziņas par sodāmību, kā arī iemesls, kāpēc pārbaude veikta;
2) aprakstošajā daļā jānorāda pārbaudes lietā pierādītie apstākļi, sadarbības būtība, laiks, vieta, motīvi, sadarbības veids un forma, kā arī citi būtiski apstākļi. Turklāt jāmin pārbaudāmās personas paskaidrojumi un apsvērumi, kurus tā izvirza savai aizstāvībai un šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, kā arī pārējo pierādījumu analīze;
3) noslēguma daļā prokuroram jādod atzinums par to, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK.
(13) Pēc tam ar pārbaudes lietu un prokurora atzinumu iepazīstina pārbaudāmo personu un tās advokātu; pārbaudāmajai personai un tās advokātam ir tiesības pieteikt lūgumus par papildu darbību veikšanu; prokuroram par to jāpieņem lēmums triju dienu laikā un jāpaziņo tas iesniedzējiem.
(14) Kad pārbaudes lieta uzrādīta un lēmums par pieteiktajiem lūgumiem pieņemts, prokurors lietu nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc pārbaudāmās personas dzīvesvietas apzinātas sadarbības fakta esamības vai neesamības konstatēšanai. Ja pārbaudāmā persona atzīst sadarbības faktu un lūdz pārbaudes lietu izbeigt, lieta ir izbeidzama.
(15) Pēc pārbaudes lietas nosūtīšanas tiesai visus lūgumus un sūdzības šajā lietā sūta tieši tiesai.
17
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)
- (1)) Prokuratūra pēc tam, kad saņemts pieteikums par sadarbības fakta konstatēšanu, ne vēlāk kā piecu dienu laikā ierosina pārbaudes lietu, par ko rakstveidā paziņo pārbaudāmajai personai.
- (2)) Pārbaude tiek izdarīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, un to veic ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.
- (3)) No pārbaudes lietas ierosināšanas brīža pārbaudāmajai personai ir tiesības zināt, sakarā ar ko pārbaude tiek veikta, pieaicināt advokātu, iesniegt pierādījumus un sniegt liecības, pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības ģenerālprokuroram par pārbaudi veicošā prokurora darbību un lēmumiem.
- (4)) Pieaicinātajam advokātam pārbaudes lietā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā aizstāvim pirmstiesas izmeklēšanā krimināllietās.
- (5)) Pirmstiesas pārbaudes termiņš ir divi mēneši. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors šo termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.
- (6)) Lietās par sadarbības fakta konstatēšanu pirmstiesas pārbaudē pierādāmi šādi apstākļi:
- 1)) fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi (laiks, vieta, veids, forma un citi apstākļi);
- 2)) personas subjektīvā attieksme pret sadarbību (vai šī sadarbība bijusi apzināta vai neapzināta).
- (7)) Par pierādījumiem pārbaudes lietā ir uzskatāmi jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Šos faktus var konstatēt ar liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, dokumentiem un pārbaudes lietas protokoliem.
- (8)) Pierādījumu vākšanai prokurors var veikt šādas darbības:
- 1)) nopratināt lieciniekus un izdarīt konfrontēšanu;
- 2)) izņemt paraugus salīdzinošai pētīšanai;
- 3)) izdarīt ekspertīzes un nopratināt ekspertus;
- 4)) pieaicināt speciālistus;
- 5)) izdarīt liecību pārbaudes uz vietas un izmeklēšanas eksperimentus;
- 6)) veikt personu vai priekšmetu uzzīmēšanu;
- 7)) uz tiesneša lēmuma pamata izdarīt kratīšanu, uzlikt arestu pārbaudāmās personas pasta un telegrāfa korespondencei un noklausīties tās telefonsarunas.
- (9)) Šā panta astotajā daļā minētās darbības pierādījumu vākšanai tiek izdarītas stingrā atbilstībā Kriminālprocesa likumā noteiktajai izmeklēšanas darbību veikšanas kārtībai. Pārbaudes lietā aicinātās personas tiek brīdinātas, ka tās ir atbildīgas par apzināti nepatiesas liecības došanu un atteikšanos dot liecību.
- (10)) Pārbaudāmajai personai un tās tuviem radiniekiem ir tiesības neliecināt pret sevi vai savu radinieku, bet, ja viņi piekrīt dot liecību, uz viņiem attiecas visas liecinieku tiesības un pienākumi.
- (11)) Ņemot vērā pārbaudes lietas apstākļus, lai nodrošinātu liecinieku un citu personu, kuras piedalās lietā, personisko drošību, izmeklēšanas darbības protokola ievaddaļu, kurā ir ziņas par šīm personām, ja nepieciešams, var sastādīt atsevišķi. Protokola pamatdaļā lietas dalībnieka vārda un uzvārda vietā ar viņa piekrišanu var minēt pseidonīmu, obligāti norādot, ka šai personai ir izskaidrotas tās tiesības un pienākumi, bet likumā paredzētajos gadījumos tā ir brīdināta par atbildību. Ar šādā kārtībā sastādītu protokola ievaddaļu var iepazīties tikai prokurors, advokāts, tiesas sēdes sekretārs un tiesneši, kas izskata lietu.
- (12)) Ja īpaši pilnvarots prokurors atzīst, ka personas sadarbība ar VDK ir vispusīgi pierādīta, viņš raksta prokurora atzinumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un nobeiguma daļas:
- 1)) ievaddaļā jāsniedz ziņas par pārbaudāmo personu: vārds, uzvārds, vecums, dzimšanas vieta, pilsonība, tautība, ģimenes stāvoklis, darbavieta un ieņemamais amats, dzīvesvieta, ziņas par sodāmību, kā arī iemesls, kāpēc pārbaude veikta;
- 2)) aprakstošajā daļā jānorāda pārbaudes lietā pierādītie apstākļi, sadarbības būtība, laiks, vieta, motīvi, sadarbības veids un forma, kā arī citi būtiski apstākļi. Turklāt jāmin pārbaudāmās personas paskaidrojumi un apsvērumi, kurus tā izvirza savai aizstāvībai un šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, kā arī pārējo pierādījumu analīze;
- 3)) noslēguma daļā prokuroram jādod atzinums par to, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK.
- (13)) Pēc tam ar pārbaudes lietu un prokurora atzinumu iepazīstina pārbaudāmo personu un tās advokātu; pārbaudāmajai personai un tās advokātam ir tiesības pieteikt lūgumus par papildu darbību veikšanu; prokuroram par to jāpieņem lēmums triju dienu laikā un jāpaziņo tas iesniedzējiem.
- (14)) Kad pārbaudes lieta uzrādīta un lēmums par pieteiktajiem lūgumiem pieņemts, prokurors lietu nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc pārbaudāmās personas dzīvesvietas apzinātas sadarbības fakta esamības vai neesamības konstatēšanai. Ja pārbaudāmā persona atzīst sadarbības faktu un lūdz pārbaudes lietu izbeigt, lieta ir izbeidzama.
- (15)) Pēc pārbaudes lietas nosūtīšanas tiesai visus lūgumus un sūdzības šajā lietā sūta tieši tiesai.
ascitizenshipdeadlineimmigrationjoint-stock