117. Article — Izziņas iestāžu

pienākumi Policijas pienākums pirmstiesas izmeklēšanā ir: 1) izskatīt pieteikumus par noziegumiem un ierosināt krimināllietas vai atteikties tās ierosināt; 2) veikt nepieciešamos pasākumus, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus un saglabātu nozieguma izdarīšanas pēdas; 3) šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, kā ari ievērojot citos likumos noteiktās normas, veikt nepieciešamās izmeklēšanas darbības un kriminālās meklēšanas pasākumus, lai noskaidrotu personas, kas izdarījušas noziegumu; 4) izpildīt prokurora, tiesas (tiesneša) dotos uzdevumus lietās, kas ir prokurora, tiesas (tiesneša) lietvedībā, arī izdarīt izmeklēšanas darbības, veikt apsūdzēto un tiesājamo meklēšanu. Šie uzdevumi izziņas iestādei ir obligāti. Citu ar likumu pilnvarotu valsts institūciju amatpersonas izmeklēšanu veic šajā kodeksā noteiktajā kārtība tikai savas kompetences ietvaros.» 42. Izslēgt 118. un 119. pantu. 43. Izteikt 122. panta trešo daļu šādā redakcijā un papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: «Personu, ko tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu, nedrīkst aizturēt ilgāk par septiņdesmit divām stundām. Šo termiņu aprēķina no faktiskā aizturēšanas brīža. Divdesmit četru stundu laikā no aizturēšanas brīža izziņas iestāde par aizturēšanu paziņo prokuroram, uzrādot viņam lietas materiālus. Līdz aizturēšanas termiņa beigām izziņas izdarītājam vai prokuroram jāsaņem tiesneša lēmums par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu aizdomās turētajam vai arī viņš jāatbrīvo. Nepilngadīgā aizturēšanas gadījumā izziņas iestādei par aizturēšanu jāpaziņo arī viņa vecākiem vai personām, kas vecākus aizstāj, izņemot gadījumus, kad šīs personas ir nozieguma līdzdalībnieces.» 44. Izteikt 124. pantu šādā redakcijā: «124. pants. Izmeklēšanas pabeigšana izziņas iestādē Ierosinot krimināllietu, kā arī saņemot no prokurora, tiesas (tiesneša) krimināllietu izmeklēšanai, izziņas iestāde nekavējoties uzsāk izmeklēšanu un veic to līdz brīdim, kad tiek noskaidrota persona, kas saucama pie kriminālatbildības, un ir savākti pietiekami pierādījumi apsūdzības celšanai, vai līdz laikam, kad iestājas kriminālatbildības noilgums. Izmeklēšana izziņas iestādē tiek pabeigta ar lēmuma pieņemšanu par krimināllietas nosūtīšanu prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai vai par krimināllietas izbeigšanu. Ja personas saukšanai pie kriminālatbildības iestājies noilgums, izziņas iestāde lietu izbeidz uz šā kodeksa 5. panta 3. punkta pamata, pieņemot par to lēmumu. Ja izmeklēšanas gaitā rodas tādi apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā, izziņas izdarītājs lietu izbeidz ar savu lēmumu un par to nekavējoties paziņo prokuroram un ieinteresētajām personām, nosūtot lēmuma norakstu un izskaidrojot tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.» 45. Izslēgt 125., 126., 128. un 134. pantu. 46. Papildināt kodeksu ar 125. pantu šādā redakcijā: «125. pants. Prokurora pilnvaras, veicot uzraudzību pār izmeklēšanu izziņas iestādēs Prokurors, veicot uzraudzību pār izmeklēšanu izziņas iestādēs, ir pilnvarots: 1) pārbaudīt, kā tiek ievēroti termiņi un likumība, izlemjot pieteikumus par izdarītu vai gatavotu noziegumu; 2) pārbaudīt jebkuras krimināllietas materiālus, dot norādījumus par lietas virzību, likuma ievērošanu, konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanu nolūkā noskaidrot personu, kas saucama pie kriminālatbildības, un apsūdzēto meklēšanu; 3) atcelt nepamatotus un nelikumīgus izziņas iestādes lēmumus, nosūtīt krimināllietu papildizmeklēšanai, ja nav pietiekama pamata kriminālvajāšanas uzsākšanai; 4) piedalīties jebkuras izmeklēšanas darbības veikšanā, kā arī personiski veikt izmeklēšanas darbības; 5) iepazīties ar kriminālmeklēšanas pasākumu rezultātiem un uzraudzīt, lai šie pasākumi tiktu veikti atbilstoši likumam; 6) izņemt no izziņas iestādes jebkuru krimināllietu un uzsākt izmeklēšanu pašam, kā arī nodot izmeklēšanu citai izziņas iestādei vai izziņas izdarītājam; 7) pārbaudīt sūdzības un iesniegumus par izziņas iestādes amatpersonas rīcību attiecībā uz izmeklēšanu krimināllietā; 8) pieņemt lēmumu attiecībā uz pieteikumiem par izziņas izdarītāja noraidījumu.» 47. Izteikt 127. pantu šādā redakcijā: «127. pants. Pirmstiesas izmeklēšanas obligātums Pirmstiesas izmeklēšana ir obligāta visās krimināllietās, izņemot krimināllietas par noziegumiem, kas minēti šā kodeksa 111. panta 2. punktā.» 48. Papildināt kodeksu ar 128.1 un 128.2 pantu šādā redakcijā: «128.1 pants. Kriminālvajāšanas sākums Kriminālvajāšanu veic ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori. Kriminālvajāšana sakas ar brīdi, kad prokurors pieņem lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības. Lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības prokuroram jāpieņem desmit dienu laikā no dienas, kad lieta saņemta no izziņas iestādes kriminālvajāšanas uzsākšanai, vai arī tā jāatdod izziņas iestādei papildizmeklēšanai. 128.2 pants. Kriminālvajāšanas termiņi pirmstiesas izmeklēšanā Kriminālvajāšana pirmstiesas izmeklēšanā jāpabeidz divu mēnešu laikā. Sājā termiņā ietilpst laiks no kriminālvajāšanas uzsākšanas dienas līdz brīdim, kad prokurors paraksta apsūdzības rakstu vai pieņem lēmumu par lietas nosūtīšanu izskatīšanai tiesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, vai līdz dienai, kad viņš lietu izbeidz vai tajā aptur izmeklēšanu. Kriminālvajāšanas termiņu var pagarināt attiecīgās prokuratūras iestādes vadītājs, par to īpaši norādot uz lēmuma par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības.» 49. Izteikt 129. pantu šādā redakcijā: «129. pants. Pirmstiesas izmeklēšanas vieta Pirmstiesas izmeklēšanu izdara tajā rajonā (pilsētā), kur noticis noziegums. Ja noziegums izdarīts vairākos viena tiesas apgabala rajonos, izmeklēšanas piekritību nosaka tiesas apgabala virsprokurors. Ja noziegums izdarīts vairāku tiesas apgabalu rajonos, izmeklēšanas piekritību nosaka ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokurori. Lietās, kas ir piekritīgas apgabaltiesai, pirmstiesas izmeklēšanu vada un veic tiesas apgabala prokuratūra. Lai veicinātu ātrāku un pilnīgāku pirmstiesas izmeklēšanu, to var izdarīt arī nozieguma atklāšanas vietā, kā ari vietā, kur atrodas aizdomās turētais, apsūdzētais, cietušo vai liecinieku vairākums. Ja prokurors vai izziņas iestāde saņēmusi ziņas par noziegumu, kura izmeklēšana ir piekritīga citai izmeklēšanas iestādei, prokuroram vai izziņas iestādei jāierosina krimināllieta, jāveic neatliekamās izmeklēšanas darbības un lieta jānosūta pēc piekritības. Strīdu par izmeklēšanas piekritību izšķir vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes prokurors. Ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokurori var pieņemt savā izmeklēšanā jebkuru krimināllietu, pēc viņu norādījuma krimināllietu var izņemt no vienas prokuratūras iestādes vai prokurora lietvedības un nodot citai prokuratūras iestādei vai prokuroram neatkarīgi no nozieguma izdarīšanas vietas.» 50. Aizstāt 130. panta pirmajā daļā vārdu «izmeklētāja» ar vārdiem «izziņas iestādes priekšnieka». 51. Aizstāt 149. panta ceturtajā daļā un 229. panta pirmajā daļā vārdu «milicija» ar vārdu «policija». , . 52. Izteikt 155. panta pirmās daļas pēdējos divus teikumus šādā redakcijā: «Ja apsūdzētais ir jāatstata no amata, prokurors par to pieņem lēmumu, kuru nosūta izpildīšanai apsūdzētā darbavietai.» 53. Izteikt 168. panta trešo daļu šādā redakcijā: «Kratīšanu drīkst izdarīt tikai uz tiesneša lēmuma pamata. Neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu kratīšanu drīkst izdarīt bez tiesneša lēmuma, taču tad par to jāpaziņo tiesnesim divdesmit četru stundu laikā.» 54. Aizstāt 169. panta otrajā daļā un 191. panta pirmajā daļā vārdus «ar prokurora vai viņa vietnieka sankciju» ar vārdiem «uz tiesneša lēmuma pamata». 55. Papildināt 172. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: «Izņemtās vai atņemtās narkotiskās vai psihotropās vielas jāiesaiņo, iesaiņojums jāapzīmogo un uz tā jānorāda izņemto vielu īpašās pazīmes, svars un daudzums. Krimināllietā izņemtās vai atņemtās indīgās, radioaktīvās, stipri iedarbīgās, narkotiskās un psihotropās vielas, kā arī ieroči, munīcija un sprāgstvielas nekavējoties nododamas glabāšanā speciālām iestādēm saskaņā ar īpašiem normatīvajiem aktiem.» 56. Aizstāt 176. panta pirmajā daļā vārdus «ar prokurora sankciju vai uz» ar vārdiem «uz tiesneša vai». 57. Aizstāt 176. panta otrajā daļā un 191. panta pirmajā daļā vārdus «prokurora vai viņa vietnieka sankciju» ar vārdiem «tiesneša vai tiesas lēmumu». 58. 176.1 pantā: izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā: «176.1 pants. Telefonsarunu noklausīšanās un informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem Pamatojoties uz tiesas vai tiesneša lēmumu konkrētajā krimināllietā, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka sarunu noklausīšanās vai informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem var sniegt ziņas, kam ir būtiska nozīme lietā, drīkst noklausīties nozieguma izdarīšanā aizdomās turētās personas vai apsūdzētā sarunas pa telefonu un citām sarunu ierīcēm, kā arī drīkst iegūt informāciju no tehniskajiem līdzekļiem, kurus izmanto aizdomās turētā persona vai apsūdzētais. Lēmumu par sarunu noklausīšanos vai informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem nosūta izpildīšanai policijai. Noklausīties sarunas pa telefonu un citām sarunu ierīcēm, kā ari iegūt informāciju no tehniskajiem līdzekļiem drīkst ne ilgāk par sešiem mēnešiem.»; aizstāt otrajā daļā vārdus «prokurora sankcijas» ar vārdiem «tiesas vai tiesneša lēmuma»; izteikt ceturto un piekto daļu šāda redakcija: «Darbinieki, kuru uzdevums ir noklausīties sarunas pa telefonu un citām sarunu ierīcēm, izdarīt skaņu ierakstus un iegūt informāciju no tehniskajiem līdzekļiem, saskaņā ar šā kodeksa 130. panta noteikumiem tiek brīdināti, ka viņi ir atbildīgi par to, lai iegūtās ziņas netiktu izpaustas. Par noklausīšanos, skaņu ieraksta izdarīšanu un informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem jāsastāda protokols, kurā jāizklāsta sarunas fonogrammas vai no tehniskajiem līdzekļiem iegūtās informācijas saturs, kas attiecas uz lietu. Šī fonogrammas daļa tiek pievienota lietai.» 59. Aizstāt 203. panta piektajā daļā vārdus «izmeklētājs ir tiesīgs ar savu motivētu lēmumu, kuru apstiprina prokurors» ar vārdiem «prokurors ir tiesīgs ar motivētu lēmumu». 60. Izslēgt 204. pantā vārdus «izziņas izdarītājs». 61. Izteikt 211. pantu šādā redakcijā: «211. pants. Krimināllietas nosūtīšana tiesai Krimināllietu, kurā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, kopā ar apsūdzības rakstu, apsūdzības raksta norakstiem, izmeklēšanas darbību protokolu ievaddaļām aizzīmogotā veidā līdz ar attiecīgi iesaiņotiem un aizzīmogotiem lietiskajiem pierādījumiem prokurors nekavējoties nosūta tiesai un paziņo apsūdzētajam, cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam vai viņu pārstāvjiem, kurai tiesai lieta nosūtīta. Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības šajā lieta sūtāmi tieši tiesai.» 62. Izslēgt 212. panta ceturtajā daļa vārdus «un norakstu nosūta prokuroram». 63. Aizstāt 212. panta sestajā daļa vardu «prokuroram» ar vārdiem «vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram». 64. Izteikt 213. panta pirmo daļu šāda redakcija: «Ja tam ir pamats, prokurora lēmumu par krimināllietas izbeigšanu var atcelt un šo lietu atjaunot vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes _virsprokurors, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokurors.» 65. Izslēgt 215., 215.', 216., 217., 218. un 219. pantu. 66. Izteikt divdesmit pirmās nodaļas nosaukumu šāda redakcija: «Izziņas izdarītāja, prokurora un tiesneša darbību pārsūdzēšana.» 67. Izteikt 220. panta nosaukumu šādā redakcijā: «220. pants. Izziņas izdarītāja darbību pārsūdzēšanas kārtība.» 68. Izslēgt 220. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus «un izmeklētāja», «izmeklētājs», «un izmeklētājam». 69. Papildināt kodeksu ar 222. pantu šāda redakcija: «222. pants. Tiesneša darbību pārsūdzēšana Tiesneša lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, par ievietošanu ārstniecības iestādē vai citu piespiedu līdzekļu piemērošanu aizdomās turētais, apsūdzētais, viņu pārstāvis vai aizstāvis, kā arī prokurors ir tiesīgi pārsūdzēt tiesā. Sūdzību tiesa izskata un lēmumu pieņem koleģiāli ne vēlāk kā triju dienu laikā no tās saņemšanas dienas, piedaloties iesniedzējam un prokuroram.» 70. Izslēgt 227. panta trešo daļu. 71. Izslēgt 234. panta pirmās daļas 2.punktā, 235. panta nosaukumā un tekstā, 256. panta otrajā daļā, 257. panta otrajā daļā, 259. panta nosaukumā un tekstā, 263. panta otrajā daļā, 303. panta nosaukumā un trešajā daļā, 384. panta ceturtajā daļā vārdus «vai papildizziņai». 72. Izteikt 243. panta ceturto daļu šādā redakcijā: «Apsūdzētāja atteikšanās no apsūdzības atbrīvo tiesu no pienākuma turpināt lietas iztiesāšanu. Tādā gadījumā tiesas sēdē tiek pasludināts pārtraukums. Par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības tiesa nekavējoties paziņo amatā augstākam prokuroram, kuram septiņdesmit divu stundu laikā ir tiesības ar savu lēmumu nomainīt valsts apsūdzētāju un atjaunot valsts apsūdzības uzturēšanu. Ja amatā augstāks prokurors iepriekš norādītajā termiņā neatjauno apsūdzības uzturēšanu, tiesājamais ir attaisnojams.» 73. Izteikt 252. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «Ja neierodas prokurors, lietas izskatīšana jāatliek.» 74. Izslēgt 302. panta otro un trešo daļu. 75. Aizstāt 325. pantā vārdus «vai viņa vietnieks» ar vārdiem «vai departamenta virsprokurors». 76. Aizstāt 339. panta 1. punktā un 340. panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā vārdus «izziņas, iepriekšējās» ar vārdu «pirmstiesas». 77. Papildināt 357. pantu un 358. panta otro daļu pēc vārda «kasācijas» ar vārdiem «vai apelācijas». 78. Izslēgt 390. panta otrajā daļā vārdus «vai dod rīkojumu tos izmeklēt izmeklētājam». 79. Aizstāt 391. panta pirmajā daļā vārdu «reģionālais» ar vārdiem «tiesas apgabala». 80. Izteikt 392. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «Jautājumu par krimināllietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata apelācijas instances tiesa, ievērojot tiesvedībai apelācijas instancē paredzētos noteikumus.» 81. 397. pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā: «Lēmumu kopā ar lietu prokurors nosūta tiesai. Ja nav pamata piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, prokurors lietu izbeidz.»; izslēgt ceturtajā daļā vārdus «izmeklētājs vai». 82. Izslēgt piekto sadaļu un trīsdesmit pirmo nodaļu. 83. Izteikt vienpadsmito sadaļu šādā redakcijā: «Vienpadsmitā sadaļa LIKUMĪGA SPĒKĀ NESTĀJUŠOS SPRIEDUMU JAUNA IZSKATĪŠANA TRĪSDESMIT SESTĀ