4. Article — Par Latvijā nodzīvoto

laiku piešķiramo sertifikātu daudzums 1. Latvijas Republikas pilsonim (ari nepilngadīgam pilsonim) piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1992. gada 31. decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992. gada 31. decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Latvijas Republikas pilsonim, kurš laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992. gada 31. decembrim nav dzīvojis Latvijā, piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944. gada 31. decembrim nodzīvoto gadu. 2. Katram Latvijas Republikas pilsonim, kuram bija Latvijas Republikas pilsonība 1940. gada 17. jūnijā, un katram Latvijas Republikas pilsonim (ari nepilngadīgam pilsonim), no kura priekštečiem kaut vienam bija Latvijas Republikas pilsonība pirms 1940. gada 17 jūnija neatkarīgi no viņa dzīvesvietas un dzimšanas datuma piešķir 15 sertifikātus, tādējādi ņemot vērā viņa priekšteču radīto valsts un pašvaldību īpašumu, kā ari to valsts īpašumu, kuru radījuši Latvijas Republikas pilsoņi līdz 1940. gada 17. jūnijam. 3. Latvijas iedzīvotājam, ari nepilngadīgam iedzīvotājam, kurš dzimis Latvijā bet nav Latvijas Republikas pilsonis, piešķir vienu sertifikātu par katru pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā līdz 1992 gada 31. decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posma no 1945 gada 9 maija līdz 1992. gada 31. decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Ja šis Latvijas iedzīvotājs nav dzīvojis Latvijā laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992. gada 31. decembrim, viņam piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944. gada 31 decembrim nodzīvotu gadu. Par Latvija dzimušu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāms Latvijas iedzīvotājs, kurš ir dzimis pirms viņa mātes ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvija. 4. Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotajam), kurs nav dzimis Latvijā un nav Latvijas Republikas pilsonis, piešķir par pieciem sertifikātiem mazāk, nekā viņam pienāktos atbilstoši laikam, ko viņš pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvija nodzīvojis līdz 1992 gada 31. decembrim, tādējādi kompensējot jau izveidoto sociālās komunālās un citu veidu infrastruktūras objektu izmantošanu Ja Latvijas iedzīvotājs ieradies Latvijā pēc vispārēja pensijas vecuma (sievietēm - 55 gadi, vīriešiem - 60 gadu) sasniegšanas un nav strādājis Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus, sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku viņam nepiešķir Par algotu darbu Latvijā nav uzskatāms 5. panta 1.un 2.punktā minētais darbs vai dienests, vai darbs ārvalstu (ari PSRS) karaspēka 5. Latvijas iedzīvotājam (ari nepilngadīgam iedzīvotajam), kurš nav dzimis Latvijā un nav Latvijas Republikas pilsonis, ja viņš dokumentāri pierāda, ka viņš vai viņa priekšteci ir pastāvīgi dzīvojusi Latvijā pirms 1940. gada 17. jūnija, piešķir vienu sertifikātu par katru gadu, ko viņš pēc pēdējās ierašanas uz pastāvīgu dzīvi Latvija nodzīvojis līdz 1992. gada 31. decembrim, un uz viņu nav attiecināmi šā panta ceturtās daļas noteikumi. 5 pants. Ierobežojumi sertifikātu piešķiršanai par Latvijā nodzīvoto laiku Sertifikātus piešķir par: 1) dienesta laiku pēc 1945. gada 2. septembra PSRS vai Krievijas Federācijas robežapsardzības, dzelzceļa, iekšējā un VDK karaspēkā. Šis noteikums neattiecas uz obligāto dienestu neatkarīgi no dienesta pakāpes un uz dienestu, kas saistīts ar ugunsdrošību Latvijā vai ieslodzījuma vietu apsardzību Latvijā, kā ari uz virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuri pēc 1990. gada 4. maija brīvprātīgi iestājušies Aizsardzības spēkos, Zemessardzē, Drošības dienestā, Iekšlietu ministrijas militārajā dienestā un turpina tajos dienēt vai strādāt, izmantojot iepriekšējā dienestā gūto pieredzi; 2) laiku, kuru persona nostrādājusi PSRS un LPSR VDK iestādēs, PSKP un LKP rajona, rajona līmenim pielīdzinātajās, pilsētas un augstāka līmeņa iestādēs un organizācijās. Šis noteikums neattiecas uz šo iestāžu un organizāciju apkalpojošo personālu; 3) ieslodzījuma pavadīto laiku, izņemot to personu ieslodzījumu politisku represiju rezultāta, kuras par politiski represētām atzītas saskaņa ar Latvijas Republikas 1992. gada 13. maija likumu «Par politiski represētas personas statusa noteikšanu»; 4) šā panta 1. un 2. punktā minēto personu dzīves laiku pēc vecuma vai izdienas pensijas vecuma sasniegšanas, ja tās nav strādājušas Latvija citu algotu darbu vismaz piecus gadus; 5) laiku, ko Latvijā nodzīvojuši to personu, uz kurām attiecas šā panta 1. un 2. punktā minētie ierobežojumi, ģimenes locekli - laulātie (neatkarīgi no laulības šķiršanas, izņemot gadījumu kad tie ir stājušies jaunā laulībā), radinieki, kuriem ar šo personu ir kopīga saimniecība, un citas personas, kuras ir to aizgādnībā (aizbildnība), ja viņi nav strādājuši Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus un nav Latvijas Republikas pilsoņi.