5. Article

AUGSTSKOLA UN TĀS STRUKTŪRVIENĪBU PĀRVALDE 5.1. Augstskolas augstākā koleģiālā institūcija ir Satversmes sapulce 65 cilvēku sastāva, kas apstiprina nolikumu un saskaņā ar šo nolikumu groza vai atceļ Satversmi, ievēlē Senātu, apstiprina vai groza Senāta nolikumu, ievēlē un atsauc rektoru, kā arī izskata citus augstskolas darbības jautājumus. Satversmes sapulci veido visi augstskolas pastāvīgie profesori un pastāvīgā personāla pārstāvji to ievēlē uz trim gadiem saskaņā ar vēlēšanu nolikumu, kuru izstrādā augstskolas kolektīva pilnvaroto sapulce. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba attiecības (studijas) ar augstskolu, tad trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas tiek ievēlēts cits pārstāvis Satversmes sapulcē. Ar padomdevēja balsstiesībām Satversmes sapulcē piedalās rektors un prorektori. Satversmes sapulci ne retāk ka reizi gada sasauc Senāts vai Aizbildņu padome. Ārkārtas Satversmes sapulce jāsasauc, ja to pieprasa rektors vai ne mazāk par vienu trešdaļu no Satversmes sapulcē pārstāvētajiem fakultāšu pārstāvjiem vai studējošajiem. 5.2. Satversmes sapulces darbības starplaikos augstākā pašpārvaldes institūcija ir Senāts20 cilvēku sastāvā, kas veic 2.3. punktā minēto studiju un zinātniskā darba stratēģisko vadību. Senāta sastāvā ir: vadības pārstāvji - rektors, prorektori un fakultāšu dekāni; fakultātēs ievēlētie astoņi pārstāvji - profesori (ne mazāk par 3) un docenti; studējošo ievēlēti pieci pārstāvji; trīs pārstāvji no pārvaldes un apkalpojošā personāla. Senātu ievēlē uz pieciem gadiem saskaņā ar Satversmes sapulces apstiprinātu nolikumu. Studējošo pārstāvju sastāvs tiek atjaunots reizi gadā. Senātu vada ievēlēts priekšsēdētājs, vietnieks un sekretārs. 5.3. Augstskolas darbību pārzina un vada rektors un pēc viņa ieteikuma Senāta apstiprināti prorektori mācību un saimnieciskajā darbā, un rektorāts. Rektors ir atbildīgs par augstskolas darbību, īstenojot šīs Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus, kā arī likumdošanas aktus. Rektors ir oficiālais pārstāvis visās augstskolas lietās un darbojas tās vārdā bez īpaša Satversmes sapulces pilnvarojuma. Savas kompetences ietvaros rektors izdod obligātus rīkojuma dokumentus (pavēles, rīkojumus u. c.), apstiprina iekšējās kārtības noteikumus, slēdz līgumus (ari darba līgumus), nosaka prorektoru, pārvaldes, struktūrvienību personāla kompetenci un pienākumus, veic finansu rīkotāja funkcijas. Rektoru ievēlē no profesoru un docentu vidus Satversmes sapulce uz pieciem gadiem un apstiprina amatā Ministru kabinets. Augstskolas darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai rektors var izveidot koordinācijas padomi. Tās sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts. 5.4. Studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus pārzina Mācību padome. Tā darbojas mācību prorektora vadībā, un tās sastāvā ir fakultāšu dekāni vai personas, kas fakultātē atbild par mācību jautājumiem, kā arī citi ar studiju darba organizāciju saistīti speciālisti un studējošo pārstāvji. Tās darbības nolikumu un sastāvu apstiprina Senāts. 5.5. Zinātnes organizācijas un koordinācijas jautājumus pārzina Zinātnes padome. Tā darbojas prorektora vadībā, un tās sastāvā ir fakultāšu dekāni vai personas, kas atbild par zinātnes darba jautājumiem, zinātnisko iestāžu vadītāji, kā arī citi zinātnes darba organizēšanas speciālisti. Tas darbības nolikumu un sastāvu apstiprina Senāts. 5.6. Fakultātes Dome vada un pārzina fakultātes darbību. Domes sastāvu, ievēlēšanas kārtību un darbību nosaka nolikums. Fakultātes dekāns ir šīs struktūrvienības oficiālais pārstāvis, viņš atbild par Domes sēžu sagatavošanu, tās lēmumu izpildi, par studiju un zinātniskā darba organizāciju, akadēmisko grādu piešķiršanu, struktūrvienību saimniecisko un finansiālo darbību. Fakultātes Domes nolikumu apstiprina Senāts. 5.7. Katedras (laboratorijas) darbību saskaņā ar nolikumu nosaka un vada katedras (laboratorijas) vadītājs. Katedras (laboratorijas) vadītāju izvirza katedras akadēmiskā personāla kopsapulcē, viņu ievēlē uz pieciem gadiem fakultātes Dome un apstiprina amatā Senāts. Par katedras (laboratorijas) vadītāju var būt profesors vai docents (izņēmuma gadījumā - lektors ar mācību darba pieredzi, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas). 5.8. Senāts no profesoru un docentu vidus uz trim gadiem ievēlē revīzijas komisiju piecu cilvēku sastāvā. Revīzijas komisija revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus. Revīzijas komisija revidē augstskolas finansiālo un saimniecisko stāvokli un ziņo par to Senātam. Revīzijas komisijas nolikumu apstiprina Senāts. 5.9. Senāts uz trim gadiem ievēlē Šķīrējtiesu piecu cilvēku sastāvā. Šķīrējtiesa izskata strīdus starp amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Senāts. 5.10. Visas koleģiālās institūcijas lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, ja sēdē piedalās vismaz puse no attiecīgās institūcijas sastāva.