92. Article — paredz iespēju pārsūdzēt spriedumu civillietā augstākā

tiesu instancē, nepieciešams noskaidrot konkrētās lietu kategorijas raksturu un likumdevēja mērķi, pieņemot konkrētu likumu. To var konstatēt tikai tad, ja noskaidro, kāda ir likuma saikne ar visu tiesību sistēmu un kā pieņemtais likums var efektīvi iekļauties šajā sistēmā. Civilās tiesvedības būtība galvenokārt izpaužas tādējādi, ka, ievērojot pušu līdztiesības principu, tiek izšķirti pušu savstarpējie strīdi par aizskartām tiesībām un ar likumu aizsargātām interesēm. Prasības tiesvedības gadījumā tiesa izskata un izlemj lietas par strīdiem un dod objektīvu vērtējumu pušu iesniegtajiem pierādījumiem. Latvijas tiesu sistēmā tiesības uz lietas izskatīšanu apelācijas instancē ir viens no pamatnoteikumiem civillietās, kuras izspriežamas prasības tiesvedības kārtībā. Apelācijas mērķis ir novērst iespējamās kļūdas, ko pirmās instances tiesa varētu būt pieļāvusi, izskatot lietas par aizskartām personas tiesībām un ar likumu aizsargātām interesēm. Tomēr tiesu izspriešanai pakļautas dažāda rakstura civillietas. Likums nosaka ne tikai prasības tiesvedību, bet arī no tās atšķirīgus tiesvedības veidus: sevišķo tiesāšanas kārtību un saistību izpildīšanu bezstrīdus kārtībā. Lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, uz ko attiecas arī apstrīdētā tiesību norma, tiek izskatītas sevišķās tiesāšanas kārtībā. Šīs kategorijas lietas atšķiras no prasības tiesvedības kārtībā izskatāmajām lietām ar to, ka tajās nekad nav strīda par tiesībām (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Prof. K.Torgāna un M.Dudeļa vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, 1999, 177.lpp.). Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības. Maksātnespējas lietā starp pusēm nepastāv strīds par tiesībām, bet tiesa tikai konstatē kaut vienu no Maksātnespējas likumā noteiktajām parādnieka maksātnespējas pazīmēm. Tās ir šādas: "1) parādnieks nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības; 2) parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir ievēroti šā likuma 39.panta 1.punkta noteikumi; 3) parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus" (3.panta pirmā daļa). Maksātnespējas likuma mērķis ir nevis regulēt strīdus par tiesībām, bet nodrošināt reālo vai potenciālo kreditoru aizsardzību. Maksātnespējas process ir specifisks un atšķiras no vispārējās civilprocesuālās kārtības. Maksātnespēja ir objektīvs uzņēmuma stāvoklis, un maksātnespējas fakta konstatēšana un pasludināšana ar tiesas spriedumu ir viens no maksātnespējas procesa posmiem, kura pārsūdzēšana augstākas instances tiesā likumā nav paredzēta. Tomēr spēkā esošais likums paredz parādniekam iespēju aizstāvēt savas tiesības. Pirmkārt, kreditoram pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā ir pienākums iesniegt parādniekam pretenziju, pie tam parādniekam divu nedēļu laikā pēc pretenzijas iesniegšanas ir tiesības kreditora prasījumu apmierināt vai celt iebildumus. Ja parādnieks divu nedēļu laikā attiecīgās tiesības nav izmantojis, kreditoram vismaz vienu nedēļu pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā rakstveidā jādara zināms parādniekam savs nodoms to iesniegt. Ja parādnieks nenokārto parādu arī šajā termiņā, kreditoram rodas tiesības iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu. Tātad, ja kāda no minētajām prasībām netiek ievērota, maksātnespējas lietu tiesā neierosina (Maksātnespējas likuma 39.panta 1.punkts). Otrkārt, ja sevišķās tiesāšanas kārtības lietā rodas strīds par tiesībām, kas izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai (Civilprocesa likuma 258.pants). Pamatots ir Saeimas atbildes rakstā izteiktais viedoklis, ka likumā ir paredzēta arī iespēja pārbaudīt tiesas sprieduma likumību un pamatotību gadījumā, ja tas nav pārsūdzēts tādu iemeslu dēļ, kuri nav atkarīgi no lietas dalībnieka. Par šādu iemeslu var uzskatīt gadījumu, kad likums neparedz pirmās instances tiesas nolēmuma pārsūdzību apelācijas instancē. Civilprocesa likuma 483.-485.pantā ir regulēta kārtība, kādā Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors var iesniegt protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Tomēr šāda iespēja rodas tikai gadījumos, ja tiek konstatēti būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi. Līdz ar to, ja personai ir ziņas par būtiskiem materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem maksātnespējas lietas izskatīšanā, tā var vērsties pie kādas no minētajām amatpersonām ar lūgumu iesniegt protestu par attiecīgo spriedumu. Tomēr tas ir izņēmuma gadījums un nav uzskatāms par pārsūdzību, jo nedod tiesības personai pašai iesniegt sūdzību tiesā. Maksātnespējas lietas ierosināšana, kā arī parādnieka pasludināšana par maksātnespējīgu rada noteiktas tiesiskas sekas. Ar apstrīdēto tiesību normu: 1) tiek aizstāvētas kreditoru intereses, jo pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu (Maksātnespējas likuma 50.panta pirmās daļas 1.punkts un 73.pants). Turklāt tiek novērsta maksātnespējas procesa novilcināšana, kas varētu radīt kreditoriem neizdevīgas sekas; 2) tiek aizstāvētas parādnieka intereses, jo pēc maksātnespējas pasludināšanas apstājas nokavējuma naudas un procentu pieaugums prasījumiem (Maksātnespējas likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkts); 3) tiek ievērots tiesas ekonomijas princips savlaicīgā lietu izskatīšanā, ņemot vērā maksātnespējas lietu lielo skaitu un straujā pieauguma tendenci. Līdz ar to secināms, ka apstrīdētā tiesību norma rada lietderīgas un saprātīgas tiesiskās sekas gan kreditoru un parādnieka aizsardzībai, gan sabiedrībai un tiesu sistēmai kopumā. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: Atzīt Civilprocesa likuma 348.panta septīto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš