32. Article

1. Noilguma termiņš prasībai saistībā ar pārvadājumiem, kas veikti saskaņā ar šo konvenciju, ir viens gads. Tomēr ļaunprātīgas rīcības gadījumā vai tādā saistību neizpildes gadījumā, kuru tiesa, kas izskata lietu, saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tā atrodas, uzskata par pielīdzināmu apzināti ļaunprātīgai rīcībai, prasības noilguma termiņš ir trīs gadi. Prasības noilguma laiku sāk skaitīt: a) sākot ar kravas nodošanas dienu, ja ir radušies daļēji kravas zaudējumi, bojājumi vai ir nokavēts piegādes termiņš; b) kravas pilnīga zuduma gadījumā — sākot ar trīsdesmito dienu pēc saskaņotā piegādes termiņa beigām vai — ja šāds termiņš nav saskaņots — sākot ar sešdesmito dienu pēc dienas, kad kravu ir pārņēmis pārvadātājs; c) sākot ar dienu, kad pēc līguma par kravas pārvadājumu noslēgšanas ir pagājuši trīs mēneši, visos pārējos gadījumos. Dienu, kurā iestājas prasības noilgums, noilguma termiņā neieskaita. 2. Rakstisks pieprasījums aptur prasības noilgumu līdz dienai, kad pārvadātājs ar rakstisku paziņojumu noraida šo pieprasījumu un nosūta atpakaļ tam pievienotos dokumentus. Pieprasījuma daļējas atzīšanas gadījumā prasības noilguma laiku atsāk skaitīt tikai attiecībā uz to pieprasījuma daļu, kas joprojām tiek apstrīdēta. To, ka pieprasījums ir saņemts un ka uz to sniegta atbilde, kā arī to, ka dokumenti ir nosūtīti atpakaļ, pierāda tā puse, kura uz šiem faktiem pamatojas. Prasības noilguma laika skaitīšana netiek apturēta, saņemot papildu pieprasījumus attiecībā uz šo pašu jautājumu. 3. Saskaņā ar 2. punkta noteikumiem, prasības noilguma termiņa pagarināšanu reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas tiesa, kas izskata attiecīgo lietu. Tāpat šie tiesību akti reglamentē arī no jauna radušās prasījuma tiesības. 4. Prasību, kurai ir beidzies noilguma termiņš, nevar piemērot, iesniedzot pretprasību vai iebildumu.