24. Article

NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA 1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā: a) gadījumā, kad Latvijas rezidents saņem ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šis Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Dānijā, ja vien Latvijas iekšējā likumdošanā netiek nodrošināti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai jāatļauj: (i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Dānijā samaksāto ienākuma nodokli; (ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Dānijā samaksāto kapitāla nodokli. Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Dānijā; b) apakšpunkta a) piemērošanai, kad sabiedrība, kas ir Latvijas rezidente, saņem dividendes no sabiedrības, kas ir Dānijas rezidente, un kurā Latvijas rezidentam pieder ne mazāk kā 10% no akcijām ar pilnām balsošanas tiesībām, Dānijā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru tiek aplikta sabiedrības peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes. 2. Dānijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veida: a) attiecībā uz c) apakšpunkta noteikumiem, gadījumā, kad Dānijas rezidents saņem ienākumu vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Latvijā, Dānijai ir jāatļauj: (i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli, ar kādu tiek aplikts šī rezidenta ienākums, par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto ienākuma nodokli; (ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto kapitāla nodokli. Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā; b) šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā; c) gadījumā, kad Dānijas rezidents saņem ienākumu vai viņam pieder kapitāls, kurš saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā, Dānija šo ienākumu vai ienākumu no kapitāla var iekļaut kopējā apliekamā ienākuma aprēķinā nodokļa likmes noteikšanai. Tomēr Dānijai jāatļauj samazināt ienākuma vai kapitāla nodokli par ienākuma vai kapitāla nodokļa daļu, kāda ir attiecināma uz Latvija gūto ienākumu vai Latvijā esošo īpašumu; d) gadījumos, kad saskaņā ar Latvijas likumdošanu tiek piemērots Latvijas nodokļa, kas maksājams, pamatojoties uz 7. panta noteikumiem samazinājums vai atvieglojums attiecībā uz peļņu, ko saņem Dānijas uzņēmums no Latvijā izvietotas pastāvīgās pārstāvniecības, tad apakšpunktu a) (i) un b) noteikumu pielietošanai, Dānijā maksājamo nodokli tiks atļauts samazināt par Latvijas nodokļa lielumu, it kā šāds samazinājums vai atvieglojums nebūtu ticis piemērots. Šie noteikumi tiks piemēroti pie nosacījuma, ja šī pastāvīgā pārstāvniecība veic uzņēmējdarbību (kas nav finansu (bankas) darbība), un ka ne vairāk kā 25% no šīs pastāvīgās pārstāvniecības peļņas sastāv no procentiem un ienākumiem no akciju atsavināšanas vai peļņas, ko gūst trešajās Valstīs; e) gadījumos, kad sabiedrība — Latvijas rezidente — izmaksā dividendes personai (sabiedrībai), kura ir Dānijas rezidente un kurai tieši vai netieši pieder ne mazāk kā 25% no pirmās minētās kompānijas akciju kapitāla, tad šīs dividendes tiks atbrīvotas no nodokļiem Dānija pie nosacījuma, ka sabiedrība, kura izmaksā dividendes, veic uzņēmējdarbību (kas nav finansu (bankas) darbība), un ka ne vairāk kā 25% no šīs sabiedrības peļņas sastāv no procentiem un ienākumiem no akciju atsavināšanas vai peļņas, kas gūta trešajās Valstīs; f) apakšpunktu d) un e) noteikumi tiks piemēroti pirmos desmit gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Līgumslēdzēju Valstu kompetentas iestādes, savstarpēji konsultējoties, var noteikt, vai šis termiņš tiks pagarināts. Jebkurš šī termiņa pagarinājums stāsies spēkā ar to datumu un attieksies uz tādām modifikācijām un noteikumiem, ieskaitot noteikumus par darbības izbeigšanu, kādi tiks norādīti un saskaņoti starp Līgumslēdzējām Valstīm notās, kuru apmaiņa notiek, izmantojot diplomātiskos kanālus vai kādā citā veida, saskaņa ar šo Valstu konstitucionālajām procedūrām.