29. Article

1. a)) Starptautiskās jūrlietu organizācijas ietvaros, īpaši, lai sekmētu starptautisko normu izstrādi,
2. b)) Starptautiskās jūrlietu organizācijas pieņemto noteikumu iedarbīgā un saskaņotā īstenošanā.
3. b)) "Izplūde" neietver:
4. i)) izgāšanu tajā nozīmē, kāda tā ir 1972. gada 29. decembrī Londonā pieņemtajā Konvencijā par jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus; vai
5. a)) kanalizācijas ūdeņus un citus atkritumus no jebkura veida tualetēm, urīnpodiem un ūdensklozetu izvadcaurulēm;
6. b)) kanalizācijas ūdeņus no ārstnieciska rakstura telpām (ambulancēm, lazaretēm utt.) no izlietnēm, vannām un ūdensklozetu izvadcaurulēm, kas izvietotas šādās telpās;
7. c)) notekūdeņus no telpām, kurās tur dzīvniekus; vai
8. d)) citus notekūdeņus, kas sajaukti ar augšminētajiem.
9. a)) kuģiem ar bruto tonnāžu 200 tonnas un vairāk;
10. b)) kuģiem ar bruto tonnāžu zem 200 tonnām, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk kā 10 personas;
11. c)) kuģiem ar nenoteiktu bruto tonnāžu, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk kā 10 personas.
12. a)) kuģis iepludina frakcionētus un dezinficētus notekūdeņus, lietojot Administrācijas apstiprinātu iekārtu, vairāk kā četru jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, vai nefrakcionētus un nedezinficētus notekūdeņus vairāk kā divpadsmit jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja abos gadījumos notekūdeņi, kas uzkrāti uzkrāšanas tilpnē, netiek iepludināti uzreiz, bet mērenā plūsmā, kuģim esot kustībā ar ātrumu ne mazāku kā 4 mezgli; vai
13. b)) kuģa aprīkojumā ir notekūdeņu attīrīšanas iekārta, ko apstiprinājusi Administrācija, un
14. i)) kuģa dokumentos atzīmēti attīrīšanas pārbaudes rezultāti;
15. c)) kuģis atrodas ūdeņos, kas pakļauti kādas valsts jurisdikcijai, un izlaiž notekūdeņus saskaņā ar mazāk stingrām prasībām, kuras var noteikt šī valsts.
16. a)) izplūde no kuģa nepieciešama kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības nolūkā vai dzīvības glābšanai uz jūras; vai
17. b)) izplūde notiek kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma rezultātā, ja pirms un pēc bojājuma veikti visi nepieciešamie piesardzības pasākumi izplūdes novērtēšanai vai samazināšanai.
18. a)) Pirmreizējai apskatei pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms pirmās reizes, kad kuģim izsniegta šī noteikuma G paragrāfā prasītā apliecība, jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka:
19. i)) ja kuģis ir apgādāts ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, šai iekārtai jādarbojas atbilstoši prasībām, kas atbilst Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm, un tā jāapstiprina Administrācijā;
20. b)) Periodiskas apskates ar Administrācijas noteiktiem intervāliem, bet ne lielākiem par pieciem gadiem, ar mērķi nodrošināt, ka aprīkojums, piederumi, sagatavošanas darbi un materiāli pilnībā atbilst šī noteikuma attiecīgajām prasībām.
21. a)) dotās Līgumslēdzējas puses teritoriālas jūras daļa; vai
22. b)) ārpus teritoriālās jūras daļas, kad vien tas nepieciešams, pēc iepriekšējas konsultēšanās Komisijā.
23. a)) jāizdod šī pielikuma 1. noteikumā noteiktas speciālas atļaujas;
24. b)) jāveic izgāšanai atļauto materiālu rakstura un apjoma, kā arī izgāšanas vietas, laika un metožu uzskaite;
25. c)) jāvāc pieejamā informācija par Baltijas jūras reģionā pēdējā laikā un līdz šīs Konvencijas spēkā stāšanās brīdim izgāzto materiālu raksturu un apjomu, kā arī izgāšanas laiku un vietu, ja izgāztais materiāls varētu kaitēt Baltijas jūras reģiona ūdenim vai organismiem, tikt uzķerts ar zvejas rīkiem vai citādi kaitēt.
26. a)) iekrautas tās teritorijā;
27. b)) iekrautas tās teritorijā reģistrētā vai zem tās karoga braucošā kuģī vai lidaparātā, kad iekraušana notiek tādas valsts teritorijā, kas nav šīs Konvencijas Līgumslēdzēja puse.
28. a)) hidrogrāfiskajām īpašībām (piem., temperatūra, sāļums, blīvums, profils),
29. b)) ķīmiskajām īpašībām (piem., pH, izšķīdušais skābeklis, barības vielas);
30. c)) bioloģiskajām īpašībām (piem., pirmprodukcija un bentosa dzīvnieki).
31. a)) atrašanās vieta (piem., izgāšanas vietas koordinātes, dziļums un attālums no krasta);
32. b)) ieglabāšanas metode;
33. c)) izgāztā materiāla daudzums un sastāvs, kā arī tā fizikālās (piem., šķīdība un blīvums), ķīmiskās un bioloģiskās īpašības (piem., vīrusu, baktēriju, rauga sēnīšu, parazītu klātbūtne);
34. d)) toksiskums;
35. e)) šīs Konvencijas I un II pielikumā uzskaitīto vielu sastāvs;
36. f)) izkliedes raksturojums (piem., straumju un vēja ietekme, horizontālā pārvietošanās un vertikālā sajaukšanās);
37. g)) ūdens raksturojums (piem., temperatūra, pH, oksidēšanās-reducēšanās apstākļi, sāļums un stratifikācija);
38. h)) dibena raksturojums (piem., topogrāfija, ģeoloģiskais raksturojumus un oksidēšanās-reducēšanās apstākļi)
39. i)) veiktie pretpasākumi un sekojošā vai plānotā darbība.
40. a)) iespējamā ietekme uz atpūtas apstākļiem (piem., peldoši vai sēklī izmesti materiāli, duļķainība, nepatīkama smaka, ūdens krāsas izmaiņa un putu veidošanās);
41. b)) iespējamā ietekme uz jūras dzīvi, zivju un molusku kultūrām, zivju krājumiem un zvejniecību, jūras augu ieguvi un ražošanu; un
42. c)) iespējamā ietekme uz citiem jūras izmantošanas veidiem (piem., ūdens kvalitātes pasliktināšanās rūpniecības vajadzībām, iekārtu zemūdens daļu korozija, peldošu materiālu radītie traucējumi kuģu darbībai, traucējumi zvejniecībā un kuģniecībā, kā arī traucējumi zinātnes un saglabāšanas nolūkiem īpaši svarīgu rajonu aizsardzībā).
43. b)) "Izplūde" neietver:
44. i)) izgāšanu tajā nozīmē, kāda tā ir 1972. gada 29. decembrī Londonā pieņemtajā Konvencijā par jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus; vai
45. b)) Līgumslēdzējai pusei, kuras reģionā šī pielikuma 1. noteikumā aprakstītā situācija radusies, jāveic nepieciešamais situācijas izvērtējums un atbilstoša darbība, lai novērstu vai samazinātu piesārņojuma tālāko ietekmi, un izplūdes pārvietojošās daļas jānovēro, līdz netiek pieprasītas turpmākās darbības.
46. a)) šo valstu organizācijām, kas nodarbojas ar naftas un citu jūrā nokļuvušo kaitīgo vielu noplūdi;
47. b)) nacionālajiem noteikumiem, valstiskajām normām un citiem jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar cīņu pret jūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām;
48. c)) kompetentām institūcijām, kas atbildīgas par ziņojumu par jūras piesārņošanu ar naftu un citām kaitīgām vielām, saņemšanu un nosūtīšanu;
49. d)) kompetentām institūcijām, kas nodarbojas ar jautājumiem par savstarpējo palīdzību, informāciju un sadarbību starp Līgumslēdzējpusēm saskaņā ar šo pielikumu;
50. e)) darbībām, kas veiktas saskaņā ar šī pielikuma 8. noteikumu.