38. Article

DEPOZITĀRIJS Somijas valdība, darbodamās kā Depozitārijs, a) apziņos visas Līgumslēdzējas puses un Izpildsekretāru par i) parakstīšanu, ii) jebkura ratifikācija, atzīšanas un pievienošanās akta iesniegšanu, iii) jebkuru šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu, iv) jebkuru ierosinātu vai piedāvātu jebkura panta vai pielikuma papildinājumu vai jauna pielikuma pieņemšanu, kā arī datumu, kurā šāds papildinājums vai jauns pielikums stājas spēkā, v) jebkuru paziņojumu un tā saņemšanas datumu, kā tas noteikts 29. un 30. pantā, vi) jebkuru paziņojumu par izstāšanos un datumu, kurā izstāšanas stājas spēkā, vii) jebkuru citu darbību vai paziņojumu saistībā ar šo Konvenciju; b) piegādās apstiprinātas šīs Konvencijas kopijas valstīm un reģionālas ekonomiskas integrācijas organizācijām, kuras tai pievienojas. Tam piekrišanu apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami tam atbilstoši pilnvaroti, parakstījuši šo Konvenciju. Izstrādāts Helsinkos tūkstoš deviņi simti deviņdesmit otrā gada devītajā aprīlī, vienā autentiskā eksemplārā angļu valodā, kuru glabās Somijas valdība. Somijas valdība izplatīs apstiprinātas kopijas visām Konvenciju parakstījušām Pusēm. I pielikums KAITĪGĀS VIELAS 1. DAĻA. VISPĀRĪGIE PRINCIPI 1.0 Ievads Lai izpildītu šīs Konvencijas prasības. Līgumslēdzējām pusēm savā rīcībā jāvadās pēc zemāk uzskaitītās kārtības kaitīgo vielu identificēšanā un novērtēšanā, kā tas noteikts 2. panta 7. paragrāfā. 1.1 Vielu iedalījuma kritēriji Vielu identificēšanai un iedalīšanai jābalstās uz vielu būtiskajām īpašībām, proti: — noturību; — toksiskumu vai citām nevēlamām īpašībām; — tendenci akumulēties dzīvos organismos,kā arī īpašībām un raksturojumiem, kas var noteikt piesārņojuma rašanos, tādiem kā — novēroto koncentrāciju attiecība pret koncentrācijārn, pie kurām nav novērojama ietekme; — antropogēnu izsaukts eitrofikācijas risks; — robežas pārsniedzošas vai tālas iedarbības nozīmība; nevēlamu izmaiņu risks jūras ekosistēmā un iedarbības neatgriezeniskums vai noturība; — radioaktivitāte; — nopietni traucējumi jūras pārtikas produktu ieguvē vai citā atļautā jūras izmantošanā; — izplatīšanās shēma (t. i., iesaistītie daudzumi, lietošanas shēma un tendences sasniegt jūras vidi); — pierādītas kancerogēnas, teratogēnas vai mutagēnas īpašības jūras videi vai iegūtas ar tās starpniecību. Šīs īpašības un raksturojumi nav vienādi nozīmīgi atsevišķu vielu vai vielu grupu identifikācijā un novērtēšanā. 1.2 Kaitīgo vielu svarīgākās grupas Līgumslēdzējām pusēm savos aizsardzības pasākumos par svarīgākām jāatzīst šādas vispāratzītas kaitīgu vielu grupas: a) smagie metāli un to savienojumi; b) halogēnorganiskie savienojumi; c) fosfora un alvas organiskie savienojumi; d) pesticīdi, tādi kā fungicīdi, herbicīdi, insekticīdi, slimicīdi un koksnes, lietaskoku, celulozes, papīra, ādu un tekstiliju aizsargāšanas līdzekļi; e) no naftas iegūtas eļļas un ogļūdeņraži; f) citi jūras videi īpaši kaitīgi organiski savienojumi; g) slāpekļa un fosfora savienojumi; h) radioaktīvas vielas, tai skaitā atkritumi; i) noturīgi savienojumi, kas var peldēt, palikt suspensijā vai grimt; j) vielas, kas nopietni ietekmē cilvēka pārtikā lietoto jūras produktu garšu un/vai smaržu vai ietekmē ūdens garšu, smaržu, krāsu, dzidrumu vai citas īpašības. 2. DAĻA. AIZLIEGTAS VIELAS Lai pasargātu Baltijas jūras reģionu no bīstamām vielām, Līgumslēdzējām pusēm pilnīgi vai daļēji jāaizliedz zemāk uzskaitīto vielu vai vielu grupu lietošana Baltijas jūras reģionā un tās ūdensguves reģionā: 2.1 Vielas, kuru lietošana aizliegta pilnībā, izņemot ārstniecības līdzekļiem DDT (l, l, l trihlor-2, 2-bis-(hlorfenil)-etāns) un tā atvasinājumi DDE un DDD; 2.2 Vielas, kuru lietošana aizliegta, izņemot noslēgtu sistēmu iekārtās līdz to kalpošanas beigām vai arī pētniecības, attīstības un analītiskiem mērķiem a) PCB (polihlorinētie difenili); b) PCT (polihlorinētie triienili). 2.3 Vielas, kuras aizliegts pielietot noteiktiem nolūkiem Alvas organiskie savienojumi izbraukuma jahtu (kuģu) ar garumu zem 25m un zvejas tiklu karkasu pretapauguma krāsojumiem. 3. DAĻA. PESTICĪDI Lai pasargātu Baltijas jūras reģionu no bīstamām vielām, Līgumslēdzējām pusēm jācenšas samazināt un katru reizi, kad iespējams, aizliegt lietot uzskaitītās vielas kā pesticīdus Baltijas jūras reģionā un tās ūdensguves reģionā: CAS-numursAkrilnitrils107131Aldrins309002Aramīts140578Kadmija savienojumi—Hlordāns57749Hlordekons143500Hlordimeforms6164983Hloroforms676631,2-dibrometāns106934Dieldrlns60571Endrīns72208Fluoretiķskābe un atvasinājumi7664393, 144490Heptahlors76448Izobenzāns297789Izodrīns465736Kelevāns4234791Svina savienojumi—Dzīvsudraba savienojumi—Morfamkvats4636833Nitrofēns1836755Pentahlorfenols87865Polihlorētie terpēni8001501Kvintozāns82688Selēna savienojumi—2, 4, 5-T93765Toksafens8001352 II pielikums VIDEI VĒLAMĀKĀS PIEEJAS UN LABĀKĀS PIEEJAMĀS TEHNOLOĢIJAS LIETOŠANAS KRITĒRIJI 1. noteikums. Vispārējie nosacījumi 1. Saskaņā ar šīs Konvencijas atbilstošajām daļām Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro zemāk aprakstītie Videi vēlamākās pieejas un Labākās pieejamās tehnoloģijas kritēriji. 2. Lai aizkavētu un novērstu piesārņošanu, Līgumslēdzējām pusēm jāpielieto Videi vēlamākā pieeja visiem avotiem un Labākā pieejamā tehnoloģija punktveida avotiem, samazinot vai novēršot noplūdes ūdeni un gaisā no visiem avotiem, šim nolūkam izstrādājot kontroles stratēģiju. 2. noteikums. Videi vēlamākā pieeja 1. Termins "Videi vēlamākā pieeja" lietots, lai apzīmētu vispiemērotāko pasākumu kombināciju. Izdalot atsevišķus gadījumus, jāapsver vismaz tālāk minēto, secībā sakārtoto pasākumu virkne: — sabiedrības un patērētāju nodrošināšana ar informāciju un izglītību par atsevišķu pasākumu un atsevišķu ražojumu, to pielietojuma un galaproduktu apglabāšanas veida izvēles ietekmi uz vidi; — visu ražojuma pastāvēšanas laiku aptveroša Videi vēlamākās pieejas kodeksa izstrāde un pielietošana; — sertifikāti, kas informē sabiedrību un patērētājus par risku videi, kas saistīts ar kādu ražojumu, tā lietošanu un galaproduktu apglabāšanu; — savākšanas un apglabāšanas sistēmas piemērotība; — resursu, tai skaitā enerģijas, taupīšana; — atkārtota ievadīšana apritē, atgūšana, atkārtota izmantošana; — izvairīšanās no bīstamu vielu un produktu lietošanas un bīstamu atkritumu radīšanas; — ekonomisku līdzekļu pielietošana darbības, produktu vai produktu grupu un izmešu regulēšanai; — licencēšanas sistēma, kas rada virkni ierobežojumu un aizliegumu. 2. Lai noteiktu, kura pasākumu kombinācija nodrošina Videi vēlamāko pieeju vispār vai atsevišķos gadījumos, pastiprināta vērība jāpievērš: — piesardzības principam; — ekoloģiskajam riskam, kas saistīts ar ražojumu, tā ražošanu, lietošanu un galaproduktu apglabāšanu; — iespējai izvairīties vai aizvietot ar mazāk piesārņojošu darbību vai ražojumiem; — lietošanas apjomiem; — potenciālo ieguvumu vai zaudējumu videi rīcības vai materiālu aizvietošanas gadījumā; — sasniegumiem un izmaiņām zinātniskajā izpētē un izpratnē — ieviešanas termiņiem; — sociālajiem un ekonomiskajiem faktoriem. 3. noteikums. Labākā pieejamā tehnoloģija 1. Termins "Labākā pieejamā tehnoloģija" lietots, lai apzīmētu šobrīd modernākā līmeņa procesus, ietaises vai apstrādes metodes, kas raksturo atsevišķu izmešu ierobežošanas pasākumu praktisko piemērojamību. 2. Lai noteiktu, vai procesu, ietaišu vai apstrādes metožu komplekss atbilst Labākajai pieejamajai tehnoloģijai kopumā vai atsevišķos gadījumos, īpaša uzmanība jāpievērš: — salīdzināmiem procesiem, ietaisēm vai apstrādes metodēm, kuras tikko kā sekmīgi izturējušas pārbaudi; — tehnoloģiskajiem sasniegumiem un izmaiņām zinātniskajā izpētē un izpratnē; — šādu tehnoloģiju ekonomiskajai iespējamībai; — pielietošanas termiņiem; — apskatāmo emisiju raksturam un apjomam; — bezatkritumu/mazatkritumu tehnoloģijai; — piesardzības principam. 4. noteikums. Nākotnes attīstība Tā izriet no tā, ka Videi vēlamākā pieeja un Labākā pieejamā tehnoloģija ar laiku izmainīsies tehnoloģisko sasniegumu, ekonomisko un sociālo faktoru, kā arī zinātniskās izpētes pakāpes un izpratnes izmaiņu rezultātā. III pielikums KRITĒRIJI UN PASĀKUMI PIESĀRŅOŠANAS NOVĒRŠANAI NO AVOTIEM, KAS IZVIETOTI UZ SAUSZEMES 1. noteikums. Vispārējie nosacījumi Saskaņā ar šīs Konvencijas atbilstošajām daļām Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro šajā pielikumā minētie kritēriji un pasākumi visā ūdensguves reģionā un jāņem vērā Videi vēlamākā pieeja (VVP) un Labākā pieejamā tehnoloģija (LPT), kā tas aprakstīts II pielikumā. 2. noteikums. Īpašas prasības 1. Municipālie notekūdeņi jāapstrādā vismaz ar bioloģisko vai citām metodēm, kas ir vienlīdz efektīvas nozīmīgu parametru samazināšanā. Jāievieš ievērojams barības vielu satura samazinājums. 2. Ūdens saimniecība rūpnieciskos uzņēmumos jāvirza uz noslēgtas aprites sistēmām vai augstu cirkulācijas pakāpi, lai visur, kur iespējams, izvairītos no notekūdeņiem. 3. Rūpnieciskas izcelsmes notekūdeņi jāattīra atsevišķi pirms sajaukšanas ar atšķaidošiem ūdeņiem. 4. Bīstamas vai citas tām atbilstošas vielas saturošus notekūdeņus nedrīkst attīrīt kopā ar pārējiem notekūdeņiem, ja vien nav sasniegta tāda pat piesārņojuma samazināšana kā katras notekūdeņu plūsmas atsevišķā attīrīšanā. Notekūdeņu kvalitātes paaugstināšana nedrīkst novest pie nozīmīga kaitīgu sauso nosēdduļķu daudzuma pieauguma. 5. Robežvērtības kaitīgas vielas saturošu emisiju apjomam ūdenī un gaisā jānosaka īpašās atļaujās. 6. Rūpniecības uzņēmumos un citos ar municipālajām attīrīšanas iekārtām saistītos punktveida avotos jālieto Labākā pieejamā tehnoloģija, lai izvairītos no bīstamām vielām, kuras municipālajās attīrīšanas iekārtās nevar padarīt nekaitīgu vai kuras var traucēt šo iekārtu darbību. Bez tam jāveic pasākumi saskaņā ar Videi vēlamāko pieeju. 7. Zivjaudzētavu izraisītā piesārņošana jānovērš un jāizslēdz, veicinot un ieviešot Videi vēlamāko pieeju un Labāko pieejamo tehnoloģiju. 8. Piesārņošana no izkliedētiem avotiem, tai skaitā lauksaimniecības, jānovērš, veicinot un ieviešot Videi vēlamāko pieeju. 9. Lietotajiem pesticīdiem jāatbilst Komisijas izstrādātajiem kritērijiem. 3. noteikums. Atļauju izdošanas principi rūpniecības uzņēmumiem Līgumslēdzējas puses apņemas pielietot sekojošos principus un kārtību, izdodot atļaujas, kas aplūkotas šīs Konvencijas 6. panta 3. paragrāfā: 1. Rūpniecības uzņēmuma vadītājam pieteikuma veidā jāsniedz atbilstošajai valsts institūcijai dati un informācija, izmantojot iesniegumam pievienotu anketu. Vadītājam ieteicams pārrunās ar atbilstošo valsts varas struktūru apspriest iesniegumā prasītos datus pirms tā iesniegšanas valsts varas struktūrai (vienošanās par prasītās informācijas un pētījumu loku). Iesniegumā jāiekļauj vismaz tālāk minētie dati un informācija: Vispārēja informācija — nosaukums, nozare, atrašanās vieta, nodarbināto skaits. Esošā situācija un/vai plānotie pasākumi — izplūdes un/vai izmetes vieta; — produkcijas veids, ražošanas un/vai apstrādes apjoms; — ražošanas procesi; — izejvielu, aģentu un/vai starpproduktu tips un daudzums; — neattīrīto notekūdeņu un gāzu daudzums un kvalitāte visos attiecīgajos avotos (piemēram, ražošanā izmantotie ūdeņi, dzesēšanas ūdeņi); — notekūdeņu un gāzu attīrīšana atkarībā no to tipa, priekš attīrīšanas un/vai galējās attīrīšanas norise un efektivitāte; — attīrīto notekūdeņu un gāzu daudzums un kvalitāte pie izvades no priekšattīrīšanas un/vai galējās attīrīšanas iekārtām; — notekūdeņu un gāzu apstrādes un attīrīšanas procesā radīto cieto un šķidro atkritumu daudzums un kvalitāte; — cieto un šķidro atkritumu apstrāde; — informācija par pasākumiem ražošanā pieļauto kļūdu un negadījuma noplūžu novēršanai; — pašreizējais stāvoklis un iespējamā ietekme uz vidi. Alternatīvas un to dažādā ietekme, piemēram, ekoloģiskā, ekonomiskā un drošības aspektā, ja nepieciešami — citi iespējami ražošanas procesi; — citas iespējamas izejvielas, aģenti un/vai starpprodukti; — citas iespējamas attīrīšanas tehnoloģijas. 2. Atbilstošajai valsts institūcijai jānovērtē pašreizējais stāvoklis un plānotās darbības iespējamā ietekme uz vidi. 3. Atbilstošā valsts institūcija pēc aptveroša izvērtējuma, īpašu vērību veltot augšminētajiem aspektiem, izsniedz atļauju. Atļaujā jābūt formulētam vismaz sekojošam: — visu komponentu (piemēram, ražošanas jauda), kuri ietekmē noplūžu un/vai izmešu apjomu un kvalitāti, raksturojumam; — robežvērtības tiešo un netiešo izplūžu un emisiju daudzumam un kvalitātei (slodzes un/vai koncentrācijas); — instrukcijām attiecībā uz: — uzbūvi un drošību; — ražošanas procesiem un/vai aģentiem; — attīrīšanas iekārtu darbību un apkalpošanu; — materiālu un vielu reģenerāciju un atkritumu izvietošanu; — vadītāja īstenojamās kontroles tipu un apjomu (paškontrole); — ražošanā pieļauto kļūdu un gadījuma noplūžu novēršanu; — pielietojamām analītiskām metodēm; — grafiku vadītāja veiktajai modernizācijai, atjaunināšanai un pētījumiem; — grafiku vadītāja ziņojumiem par monitoringa un/vai paškontroles, atjaunināšanas un pētījumu pasākumiem. 4. Atbilstošai valsts institūcijai vai atbilstošas valsts varas struktūras pilnvarotai neatkarīgai institūcijai: — jākontrolē izplūžu un/vai izmešu daudzums un kvalitāte, ņemot paraugus un analizējot; — jākontrolē atļaujas prasību izpilde; — jāorganizē monitorings dažādām ietekmēm no notekūdeņu izplūdēm un izmetēm atmosfērā; — kad nepieciešams, jāpārskata atļauja. IV pielikums PIESĀRŅOŠANAS NO KUĢIEM NOVĒRŠANA 1. noteikums. Sadarbība Līgumslēdzējām pusēm jautājumos, kas skar Baltijas jūras reģiona aizsardzību no piesārņošanas no kuģiem, jāsadarbojas: a) Starptautiskās jūrlietu organizācijas ietvaros, īpaši, lai sekmētu starptautisko normu izstrādi, balstītu bez visa pārējā uz šīs Konvencijas pamatprincipiem un saistībām, tai skaitā ir arī Labākās pieejamās tehnoloģijas un Videi vēlamākās pieejas īstenošanas sekmēšana, kā noteikts II pielikumā; b) Starptautiskās jūrlietu organizācijas pieņemto noteikumu iedarbīgā un saskaņotā īstenošanā. 2. noteikums. Atbalsts pētījumos Līgumslēdzējām pusēm, ievērojot šīs Konvencijas 4. panta 3. paragrāfu, jāpalīdz cita citai atbilstoši pastāvošai likumdošanai pretpiesārņošanas pasākumus traucējošas darbības izpētē, kura izpaudusies vai varētu izpausties Baltijas jūras reģionā. Šī palīdzība var ietvert, bet tai nav jāaprobežojas, ar naftas operāciju žurnālu, kravas operāciju žurnālu, kuģa žurnālu un mašīnu žurnālu caurskati, kā arī naftas paraugu ņemšanu analītiskas pārbaudes nolūkiem, ko veiktu kompetentas varas iestādes. 3. noteikums. Apzīmējumi Šajā pielikumā: 1. "Administrācija" nozīmē tās Līgumslēdzējas puses valdību, kurai kuģis pakļaujas. Attiecībā uz kuģi, kuram dotas tiesības peldēt zem kādas valsts karoga, Administrācija ir šīs valsts valdība. Attiecībā uz nostiprinātām vai peldošām platformām, kas nodarbinātas jūras gultnes un kontinentālā šelfa izpētē kādas valsts teritoriālajos ūdeņos, kuros šai valstij ir visas tiesības uz izpēti un dabas resursiem, Administrācija nozīmē šīs valsts valdību. 2. a) "Izplūde" attiecībā uz kaitīgām vielām vai tādas vielas saturošām izplūdēm, nozīmē jebkāda veida kuģu radītu vielu noplūdi vidē un ietver jebkuru zudumu, izplūšanu, izlīšanu, izsūkšanos, iesūknēšanu, izmeti vai iztukšošanu, b) "Izplūde" neietver: (i) izgāšanu tajā nozīmē, kāda tā ir 1972. gada 29. decembrī Londonā pieņemtajā Konvencijā par jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus; vai (ii) kaitīgu vielu izmešanu, ko tieši izraisa izpēte, izmantošana un ar to saistītā jūras gultnes minerālo resursu apstrāde atklātā jūrā; vai (iii) kaitīgas vielas atbrīvošanu ar mērķi izvest atļautu zinātnisku izpēti piesārņošanas samazināšanai vai kontrolei. 3. Termins "no tuvākās zemes" nozīmē no pamatlīnijas, no kuras aplūkojamās valsts teritoriālie jūras ūdeņi ir atzīti saskaņā ar starptautiskajiem likumiem. 4. Termins "jurisdikcija" jāinterpretē saskaņā ar šī pielikuma piemērošanas vai interpretācijas laikā spēkā esošajiem starptautiskajiem likumiem. 5. Termins "MARPOL 73/78" nozīmē 1973. gada Starptautisko konvenciju piesārņošanas no kuģiem novēršanai, kura bez tam modificēta ar 1978. gada attiecīgu protokolu. 4. noteikums. MARPOL 73/78 pielikumu piemērošana Attiecībā uz 5. noteikumu Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro MARPOL 73/78 pielikumu nosacījumi. 5. noteikums. Notekūdeņi Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro šī noteikuma paragrāfu no A līdz D un F un G nosacījumi par notekūdeņu izplūdi no kuģiem, darbojoties Baltijas jūras reģionā. A. Apzīmējumi Šī noteikuma nosacījumos: 1. "Notekūdeņi" nozīmē: a) kanalizācijas ūdeņus un citus atkritumus no jebkura veida tualetēm, urīnpodiem un ūdensklozetu izvadcaurulēm; b) kanalizācijas ūdeņus no ārstnieciska rakstura telpām (ambulancēm, lazaretēm, utt.), no izlietnēm, vannām un ūdensklozetu izvadcaurulēm, kas izvietotas šādās telpās; c) notekūdeņus no telpām, kurās tur dzīvniekus; vai d) citus notekūdeņus, kas sajaukti ar augšminētajiem. 2. "Uzkrāšanas tvertne" nozīmē tvertni notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai. B. Pielietojums Šī noteikuma nosacījumi jāpiemēro: a) kuģiem ar bruto tonnāžu 200 tonnas un vairāk; b) kuģiem ar bruto tonnāžu zem 200 tonnām, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk kā 10 personas; c) kuģiem ar nenoteiktu bruto tonnāžu, kuri apstiprināti, lai pārvadātu vairāk kā 10 personas. C. Notekūdeņu izplūde 1. Pakļaujoties šī nosacījuma paragrāfam D, notekūdeņu izplūde jūrā ir aizliegta, izņemot kad: a) kuģis iepludina frakcionētus un dezinficētus notekūdeņus, lietojot Administrācijas apstiprinātu iekārtu, vairāk kā četru jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, vai neattīrītus un nedezinficētus notekūdeņus vairāk kā divpadsmit jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja abos gadījumos notekūdeņi, kas uzkrāti uzkrāšanas tilpnē, netiek iepludināti uzreiz, bet mērenā plūsmā, kuģim esot kustībā ar ātrumu ne mazāku kā 4 mezgli; vai b) kuģa aprīkojumā ir notekūdeņu attīrīšanas iekārta, ko apstiprinājusi Administrācija, un i) kuģa dokumentos atzīmēti attīrīšanas iekārtu pārbaudes rezultāti, ii) pie tam izplūdušais nerada apkārtējā ūdenī redzamas, peldošas cietās daļiņas, ne arī maina apkārtējā ūdens krāsu. 2. Ja notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem vai notekūdeni, kuram ir atšķirīgas izplūdes prasības, tad jāpielieto stingrākais no abiem ierobežojumiem. D. Izņēmumi Šī noteikuma C daļa nav jāpielieto, ja: a) izplūde no kuģa nepieciešama kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības nolūkā vai dzīvības glābšanai uz jūras; vai b) izplūde notiek kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma rezultāta, ja pirms un pēc bojājuma veikti visi nepieciešamie piesardzības pasākumi izplūdes novēršanai vai samazināšanai. E. Pieņemšanas iekārtas 1. Katra Līgumslēdzēja puse apņemas apgādāt tās Baltijas jūras reģionā atrodošās ostas un piestātnes ar iekārtam notekūdeņu pieņemšanai, neizraisot kuģu nevēlamu kavēšanos un pienācīgi apmierinot tās lietojošo kuģu vajadzības. 2. Lai nodrošinātu pieņemšanas iekārtu cauruļu savienošanu ar kuģa izplūdes cauruļvadu, abām līnijām jābūt savienojamām ar standarta izplūdes savienojumu saskaņā ar sekojošo tabulu: IZPLŪDES SAVIENOJUMU ATLOKU IZMĒRU STANDARTI AprakstsIzmērsĀrējais diametrs210 mmIekšējais diametrsSaskaņā ar caurules ārējo diametruBultu apļa diametrs170 mmSpraugas atlokā4 spraugas 18 mm diametrā, novietotas vienādos attālumos uz bultu apļa ar augšminēto diametru, izgrieztas uz atloka malu. Spraugas platumam jābūt 18 mmAtloka biezums16 mmBultas un uzgriežņi; skaits un diametrs4; katrs 16 mm diametrā un piemērotā garumāAtloks ir konstruēts, lai spētu savienot to ar caurulēm, kuru maksimālais iekšējais diametrs ir līdz 100 mm un tam jābūt no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla ar līdzenu virsmu. Šim atlokam kopā ar atbilstošu blīvi jābūt piemērotam darba spiedienam 6 kg/cm2. Kuģiem, kuru korpusa augstums ir 5 m un mazāk, izplūdes savienojuma iekšējais diametrs var būt 38 mm. F. Apskates 1. Kuģi, kuri veic starptautiskus reisus Baltijas jūras reģionā, jāpakļauj zemāk minētajām apskatēm: a) Pirmreizējai apskatei pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms pirmās reizes, kad kuģim izsniegta šī noteikuma G paragrāfā prasītā apliecība, jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka: i) ja kuģis ir apgādāts ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, šai iekārtai jādarbojas atbilstoši prasībām, kas balstītas uz Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm, un tā jāapstiprina Administrācijai; ii) ja kuģis ir apgādāts ar sistēmu notekūdeņu frakcionēšanai un dezinfekcijai, šai sistēmai jāatbilst prasībām, kas balstītas uz Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm, un tā jāapstiprina Administrācijai; iii) ja kuģis ir aprīkots ar uzkrāšanas tilpni, tas tilpumam jāatbilst Administrācijas prasībām visu notekūdeņu uztveršanai, ņemot vērā kuģa darbības veidu, cilvēku skaitu uz tā un citus būtiskus faktorus. Uzkrāšanas tilpnei jāatbilst darbības prasībām, kas balstītas uz Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm un tā jāapstiprina Administrācijai; un iv) kuģis ir apgādāts ar cauruļvadu notekūdeņu izvadīšanai uztveršanas iekārtā. Cauruļvadam jābūt pielāgotam standartizētam krasta savienojumam saskaņā ar paragrāfu E, bet tālbraucējiem kuģiem - arī citiem standartiem, kurus Administrācija var akceptēt, kā, piemēram, ātri savienojamas sakabes. Šai apskatei jānodrošina, lai aprīkojums, piederumi, sakabes un materiāli pilnībā atbilst šī noteikuma attiecīgajam prasībām. Administrācijai jāatzīst "Atbilstības pārbaudes apliecība" notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ko izsniegušas citu Līgumslēdzēju pušu valsts institūcijas. b) Periodiskas apskates ar Administrācijas noteiktiem intervāliem, bet ne lielākiem par pieciem gadiem, ar mērķi nodrošināt, ka aprīkojums, piederumi, sagatavošanas darbi un materiāli pilnība atbilst šī noteikuma attiecīgajām prasībām. 2. Kuģu apskates attiecībā uz šī noteikuma nosacījumu īstenošanu jāveic Administrācijas darbiniekiem. Tomēr Administrācija var uzticēt veikt apskates vai nu šādiem nolūkiem pilnvarotiem inspektoriem, vai arī tās atzītām organizācijām. Jebkurā gadījuma ieinteresētā Administrācija pilnībā garantē apskašu pilnību un efektivitāti. 3. Pēc jebkuras kuģa apskates pabeigšanas bez Administrācijas akcepta nedrīkst izdarīt nozīmīgas izmaiņas apskati izturējušā kuģa aprīkojumā, piederumos, sagatavošanas darbos vai materiālos, izņemot tiešu šāda aprīkojuma vai piederumu nomaiņu. G. Apliecība 1. Piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanas apliecība pēc apskates, saskaņā ar šī noteikuma F apakšparagrāfa nosacījumiem, jāizdod atļauja jūras reģiona robežās starptautiskos reisus veicošiem kuģiem, uz kuriem paredzēts atrasties vairāk kā 50 personām. Šādu apliecību izdod vai nu Administrācija, vai persona, vai organizācija, kuru tā pienācīgi pilnvarojusi. Jebkura gadījuma Administrācija uzņemas pilnu atbildību par apliecību. 3. Piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanas apliecībai jābūt tādā veidā, 'kas atbilst paraugam, kā paredzēts MARPOL 73/78 IV pielikumā. Ja valoda nav angļu, tad tekstā jāiekļauj tulkojums angļu valodā. 4. Piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanas apliecība jāizdod uz Administrācijas apstiprinātu laika posmu, kas nepārsniedz piecus gadus. 5. Apliecība zaudē spēku, ja aprīkojumā, piederumos, sagatavošanas darbos vai materiālos ir ieviestas būtiskas izmaiņas bez Administrācijas piekrišanas, izņemot pilnīgu aprīkojuma vai piederumu nomaiņu. V pielikums ATBRĪVOJUMI NO VISPĀRĒJĀ AIZLIEGUMA ATKRITUMU UN CITU MATERIĀLU IZGĀŠANAI BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ 1. noteikums Saskaņā ar šīs Konvencijas 11. panta 2. paragrāfu izgāšanas aizliegums nav jāpiemēro bagarētu materiālu izvietošanai jūrā, nodrošinot, ka: a) I pielikumā uzskaitītās kaitīgas vielas saturošu bagarētu materiālu izgāšana ir atļauta vienīgi saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem norādījumiem; un b) izgāšanai jānotiek ar speciālu iepriekšēju atļauju, ko izdevusi atbilstoša valsts institūcija, vai arī i) Līgumslēdzējas puses iekšējos ūdeņos un teritoriālās jūras daļā; vai ii) ārpus iekšējiem ūdeņiem un teritoriālās jūras daļas, kad tas nepieciešams, pēc iepriekšējas konsultēšanās Komisijā. Izdodot šādas atļaujas, Līgumslēdzējai pusei jāievēro šī pielikuma 3. noteikuma nosacījumi. 2. noteikums 1. Šīs Konvencijas 11. panta 2. paragrāfā apskatītai atbilstošai valsts institūcijai: a) jāizdod šī pielikuma 1. noteikumā noteiktās speciālās atļaujas; b) jāveic uzskaite izgāšanai atļauto materiālu īpašībām, apjomam, kā arī izgāšanas vietai, laikam un metodēm; c) jāvāc pieejamā informācija par Baltijas jūras reģionā pēdējā, laikā un līdz šīs Konvencijas spēkā stāšanās brīdim izgāzto materiālu raksturu un apjomu, kā arī izgāšanas laiku un vietu, ja izgāztais materiāls varētu kaitēt Baltijas jūras reģiona ūdenim vai organismiem, var tikt uzķerts ar zvejas rīkiem vai citādi kaitēt. 2.Atbilstošai valsts institūcijai jāizdod īpašas atļaujas, saskaņā ar šī pielikuma 1. noteikumu, attiecībā uz materiāliem, ko paredzēts izgāzt Baltijas jūras reģionā, ja tie: a) iekrauti tās teritorijā; b) iekrauti tās teritorijā reģistrētā vai zem tās karoga braucošā kuģī vai lidaparātā, kad iekraušana notiek tādas valsts teritorijā, kas nav šīs Konvencijas Līgumslēdzēja puse. 3. Katrai Līgumslēdzējai pusei jāatskaitās Komisijai un, kur lietderīgi, citām Līgumslēdzējām pusēm par šī pielikuma 2. noteikuma apakšparagrāfā l.c) norādīto informāciju. Procedūru un atskaišu formu noteiks Komisija. 3. noteikums Izdodot atļaujas saskaņā ar šī pielikuma 1. noteikumu, atbilstošai valsts institūcijai jāņem vērā: a) izgāžamo bagarēto materiālu daudzums; b) I pielikumā uzskaitīto kaitīgo vielu saturs; c) vieta (piemēram, izgāšanas rajona koordinātes, dziļums un attālums no krasta) un tās sakarība ar īpašu uzmanību prasošām teritorijām (piemēram, atpūtas rajoniem, zivju nārstošanas, igvāta un zvejas vietām u.c.); d) ja izgāšana tiek veikta ārpus teritoriālajiem jūras ūdeņiem, ūdens raksturojums sastāv no: i) hidrogrāfiskās īpašības (piem, temperatūra, sāļums, blīvums, profils); ii) ķīmiskās īpašības (piem., pH izšķīdušais skābeklis, barības vielas); iii) bioloģiskie rādītāji (piern, pirmprodukcija un bentosa dzīvnieki); datiem jāsatur pietiekoša informācija par šajā paragrāfā minēto rādītāju gada vidējiem līmeņiem un sezonālajām izmaiņām; un e) citām izgāšanām, kas varētu būt veiktas izgāšanas rajonā, to esamība un radītā ietekme. 4. noteikums Saskaņā ar šīs Konvencijas 11. panta 5. paragrāfu, sagatavotajās atskaitēs iekļautā informācija jānodrošina Komisijas noteiktās atskaites veidā. VI pielikums NO KRASTA ATTĀLINĀTĀS DARBĪBAS ZONĀ IZRAISĪTAS PIESĀRŅOŠANAS NOVĒRŠANA 1. noteikums. Apzīmējumi Šajā pielikumā: 1. "Darbība no krasta attālinātā zonā" nozīmē jebkādu naftas un gāzes meklēšanu un izmantošanu ar nostiprinātu vai peldošu piekrastes iekārtu vai veidojumu palīdzību, kā arī visas ar to saistītās darbības; 2. "Piekrastes vienība" nozīmē jebkādu nostiprinātu vai peldošu iekārtu vai veidojumu, kas tiek izmantots naftas vai gāzes meklēšanā, iegūšanā vai ražošanā un ar to saistītajās darbībās, vai naftas iekraušanā un izkraušanā; 3. "Meklējumi" ietver jebkuru urbšanu, bet ne seismiskus pētījumus; 4. "Izmantošana" ietver jebkādas ražošanas, urbumu pārbaudes vai stimulēšanas darbības. 2. noteikums. Labākās pieejamās tehnoloģijas un Videi vēlamākās pieejas piemērošana Līgumslēdzējas puses apņemas aizkavēt un novērst no krasta attālinātajā zonā veiktās darbības izraisīto piesārņojumu, pielietojot Labāko pieejamo tehnoloģiju un Videi vēlamāko pieeju, kā noteikts II pielikumā. 3. noteikums. Vides ekspertīze un monitorings 1. Ekspertīzes izvērtējums jāveic pirms atļauts sākt no krasta attālināto darbību. Attiecībā uz 5. noteikumā minēto izmantošanas gadījumu, šī izvērtējuma rezultāti jānodod Komisijai, pirms no krasta attālināto darbību atļauts uzsākt. 2. Saistībā ar vides ekspertīzi jānovērtē vides jutīgums tajā jūras rajonā, kas atrodas ap paredzēto no krasta attālināto vienību, vēršot uzmanību uz sekojošo: a) rajona nozīmīgums putnu un jūras dzīvnieku dzīvē; b) rajona kā zvejas vai zivju un molusku vairošanās vietas un ūdenssaimniecībā izmantojamas teritorijas nozīmīgums; c) apgabala rekreatīvā nozīme; d) sedirnenta sastāvs, novērtēts kā daļiņu izmēra sadalījums, sausne, sadedzināšanas zudumi, kopējais ogļūdeņražu saturs, kā arī Ba, Cr, Pb, Cu, Hg, Cd saturs; e) bentiskās faunas bagātība un daudzveidība, kā arī izvēlēto alifātisko un aromātisko ogļūdeņražu saturs. 3. Lai kontrolētu ietekmi, ko rada no krasta attālinātās darbības izpētes fāze, vismaz augšminētajā d) apakšparagrāfā minētais jāizvērtē pirms un pēc darbības. 4. Lai kontrolētu ietekmi, ko rada no krasta attālinātās darbības ekspluatācijas fāze, vismaz augšminētajos apakšparagrāfos d) un c) minētais jāizvērtē pirms un pēc darbības. 4. noteikums. Izmete izpētes fāzē 1. Uz naftas bāzes pagatavotu vai citas kaitīgas vielas saturošu urbšanas duļķu lietošana jāierobežo līdz gadījumiem, kuros tas nepieciešams no ģeoloģiskiem, tehniskiem vai drošības apsvērumiem un tikai pēc iepriekšējas saskaņošanas ar atbilstošu valsts institūciju. Šādos gadījumos jāveic atbilstoši pasākumi un jānodrošina vajadzīgais iekārtojums, lai novērstu šādu duļķu nokļūšanu jūras vidē. 2. Uz naftas bāzes pagatavotus urbšanas duļķus un atkritumus kas radušies no tiem, nedrīkst izgāzi Baltijas jūras reģionā, bet tie jānogādā krastā galīgai attīrīšanai vai apglabāšanai videi pieņemamā veidā. 3. Uz ūdens bāzes pagatavotu urbšanas duļķu un atbilstošo urbšanas atkritumu izplūde jāsaskaņo ar atbilstošu valsts institūciju. Pirms atļaujas izsniegšanas jāpārbauda, vai uz ūdens bāzes pagatavoto urbšanas duļķu saturs ir ar zemu toksicitāti. 4. To urbšanas atkritumu izmete, kas radušies, lietojot uz ūdens bāzes pagatavotus urbšanas duļķus, nav atļauta īpaši jutīgās Baltijas jūras reģiona daļās, tādās kā norobežoti un sekli rajoni ar ierobežotu ūdens apmaiņu un teritorijās, kurām raksturīgas retas, vērtīgas vai īpaši vārīgas ekosistēmas. 5. noteikums. Izmete ekspluatācijas fāzē Papildus šīs Konvencijas IV pielikuma nosacījumiem, izmetei jāpiemēro sekojoši nosacījumi: a) visas ķimikālijas un materiāli jānogādā krastā un tos drīkst izgāzt tikai izņēmuma gadījumos pēc atļaujas iegūšanas no attiecīgās valsts institūcijas katrai atsevišķai operācijai; b) rūpniecisko ūdeņu un aizvietošanas ūdeņu izgāšana ir aizliegta, ja vien nav pierādīts, ka naftas saturs, nosakot to ar Komisijas atzītām analīžu un paraugu noņemšanas metodēm, ir mazāks par 15 mg/1, c) gadījumos, kad iekļaušanās šajās robežās nav panākama, lietojot Labāko pieejamo tehnoloģiju un Videi vēlamāko pieeju, attiecīgā valsts institūcija drīkst prasīt atbilstošus papildus pasākumus iespējamā Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņošanas novēršanai un, ja nepieciešams, paaugstināt limitu, tomēr tā, lai tas būtu tik mazs, cik vien iespējams, un nekādā gadījumā nepārsniegtu 40 mg/1; naftas saturs jāmēra, kā noteikts b) apakšparagrāfā. d) atļautā izgāšana nekādā gadījumā nedrīkst atstāt nevēlamu iespaidu uz jūras vidi; e) lai gūtu labumu no attīrīšanas un ražošanas tehnoloģijas tālākās attīstības, atbilstošām valsts institūcijām pastāvīgi jāpārskata atļaujas izgāšanai un atbilstoši jāmaina izgāšanas limiti. 6. noteikums. Atskaites kārtība Katrai Līgumslēdzējai pusei jāpieprasa, lai vadītājs vai kāda cita persona, kuras pārziņā ir no krasta attālinātā vienība, regulāri atskaitītos saskaņā ar šīs Konvencijas VII pielikuma noteikumu 5.1. 7. noteikums. Neparedzētu apstākļu plānošana Katrai no krasta attālinātai vienībai, saskaņā ar atbilstošas valsts institūciju izstrādātu kārtību, jābūt apstiprinātam rīcības plānam neparedzētas piesārņošanas gadījumā. Plānam jāsatur informācija par trauksmes un sakaru sistēmām, atbildes pasākumu organizēšanu, paredzēto piederumu sarakstu un dažāda veida noplūžu gadījumos veicamo pasākumu aprakstu. 8. noteikums. Izlietotās no krasta attālinātās vienības Līgumslēdzējām pusēm jāgādā, lai pamestas, izlietotas no krasta attālinātās vienības un negadījumā sabojātas no krasta attālinātās vienības pilnībā tiktu novāktas un nogādātas krastā, par ko atbildīgs vienības īpašnieks, un lai izlietoti urbumi tiktu noslēgti. 9. noteikums. Informācijas apmaiņa Līgumslēdzējām pusēm ar Komisijas starpniecību pastāvīgi jāapmainās ar informāciju par plānotajām vai paveiktajām darbībām no krasta attālinātajā zonā un par izmešu raksturu un apjomiem, kā arī par veiktajiem drošības pasākumiem. VII pielikums RĪCĪBA PIESĀRŅOJUMA GADĪJUMOS 1. noteikums. Vispārējie nosacījumi 1. Līgumslēdzējas puses apņemas uzturēt savu rīcībasspēju Baltijas jūras reģiona jūras vidi apdraudoša piesārņojuma gadījumos. Tai jāietver piemērotas iekārtas, kuģi un cilvēki, kas sagatavoti darbībai piekrastes ūdeņos, kā arī atklātā jūrā. 2. a) Līgumslēdzējām pusēm bez kavēšanās jāziņo ne tikai par 13. pantā apskatītajiem incidentiem, bet arī par tādiem Līgumslēdzējas puses ietekmes sfērā notiekošiem piesārņojuma gadījumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt citu Līgumslēdzēju pušu intereses. b) Nozīmīga piesārņojuma gadījumā pēc iespējas ātrāk jāinformē arī citas Līgumslēdzējas puses un Komisija. 3. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, ja gadījums ir nopietns, tad reaģējot uz piesārņojuma gadījumu, Līgumslēdzējām pusēm ir jāsadarbojas atbilstoši katras puses iespējām un pieejamajiem resursiem. 4. Pie tam Līgumslēdzējām pusēm jāveic citi pasākumi, lai a) veiktu regulāru uzraudzību aiz Līgumslēdzēju pušu krasta līnijām, un b) sadarbotos un apmainītos ar informāciju ar citām Līgumslēdzējām pusēm ar nolūku paaugstināt reaģēšanas spēju piesārņojuma gadījumā. 2. noteikums. Neparedzētu apstākļu plānošana Katrai Līgumslēdzējai pusei jāizstrādā savs rīcības plāns neparedzētiem gadījumiem un sadarbībā ar citām Līgumslēdzējām pusēm divpusēji vai daudzpusēji plāni vienotai rīcībai piesārņojuma gadījumos. 3. noteikums. Uzraudzība 1. Lai nepieļautu, ka tiek pārkāpti pastāvošie noteikumi par kuģu radītā piesārņojuma novēršanu, Līgumslēdzējām pusēm jāizplāno un individuāli vai sadarbībā jāveic uzraudzības pasākumi visā Baltijas jūras reģionā, lai atklātu un kontrolētu naftu un citas jūrā nokļuvušās vielas. 2. Līgumslēdzējām pusēm jāuzņemas veikt atbilstošos pasākumus, lai saskaņā ar 1. paragrāfu realizētu uzraudzību, cita starpā pielietojot arī uzraudzību no gaisa ar aparatūru, kas uztver no attāluma. 4. noteikums. Rīcības rajoni Līgumslēdzējām pusēm pēc iespējas ātrāk divpusēji vai daudzpusēji jāvienojas par tiem Baltijas jūras rajoniem, kuros tām jāveic uzraudzība un jāuzņemas rīcības pasākumi, kad vien parādās ievērojams piesārņojums vai tā rašanās iespēja. Šādas vienošanās nedrīkst ietekmēt nevienu citu ar šo pašu jautājumu saistītu vienošanos starp Līgumslēdzējām pusēm. Kaimiņvalstīm jānodrošina dažādo vienošanos savstarpējā saskaņa. Līgumslēdzējai pusei jāinformē citas Līgumslēdzējas puses un Komisiju par šādiem nolīgumiem. 5. noteikums. Atskaites kārtība 1. a) Katrai Līgumslēdzējai pusei jāprasa, lai kuģu, kas brauc zem Līgumslēdzējas puses karoga, kapteiņi vai citas atbildīgas personas bez kavēšanās ziņotu par jebkuru tādu starpgadījumu uz viņu kuģa, kas saistīts vai varētu būt saistīts ar naftas vai citu kaitīgu vielu izplūdi. b) Ziņojums jāsniedz tuvākajai piekrastes valstij saskaņā ar 1973. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu radītā piesārņojuma novēršanu 8. pantu un 1. protokolu, kura papildināta ar 1978. gada attiecīgu protokolu (MARPOL 73/78). c) Līgumslēdzējām pusēm jāprasa, lai kapteiņi un citas par kuģiem atbildīgas personas, un lidaparātu piloti, saskaņā ar šo sistēmu, bez kavēšanās ziņotu par jūrā novērotām nozīmīgām naftas un citu kaitīgu vielu izplūdes vietām. Šādiem ziņojumiem, ja iespējams, jāsatur sekojoši dati: laiks, vieta, vējš un jūras apstākļi, kā arī novērotās izplūdes veids, apjoms un iespējamais avots. 2. Paragrāfa 1. b) nosacījumi jāpiemēro arī attiecība uz iepludināšanu saskaņā ar šīs Konvencijas 11. panta 4. paragrāfa nosacījumiem. 6. noteikums. Avārijas pasākumi uz kuģiem 1. Katrai Līgumslēdzējai pusei jāprasa, lai kuģiem, kas pilnvaroti braukt zem tās karoga, būtu savs rīcības plāns neparedzētam naftas noplūdes gadījumam, kā prasa MARPOL 73/78 nosacījumi. 2. Katrai Līgumslēdzējai pusei jāprasa, lai zem tās karoga braucošo kuģu kapteiņi vai tās jurisdikcijā darbojošos nostiprinātu vai peldošu platformu atbildīgās personas noplūdes negadījumā un pēc atbilstošo valsts institūciju pieprasījuma nodrošinātu ar tik sīku informāciju par kuģi un tā kravu vai — platformas gadījumā — par tās produkciju, kāda ir svarīga novēršot vai reaģējot uz jūras piesārņošanu, kā arī sadarbotos ar šīm valsts varas struktūrām. 7. noteikums. Atbildes pasākumi 1. Līgumslēdzējām pusēm, kad piesārņošanas gadījums notiek tās atbildības rajonā, jāveic nepieciešamā situācijas izvērtēšana un atbilstoši atbildes pasākumi ar nolūku izvairīties vai mazināt piesārņošanai sekojošo ietekmi. 2. a) Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar apakšparagrāfu b), reaģējot uz noplūdes incidentu, jālieto mehāniskie līdzekļi; b) ķīmiskos reaģentus drīkst lietot tikai izņēmuma gadījumos, tos katrā atsevišķā gadījumā saskaņojot ar atbilstošu valsts institūciju. 3. Gadījumā, ja šāda izplūde pārvietojas vai ir pamats domāt, ka tā pārvietosies uz citas Līgumslēdzējas puses atbildības rajonu, šī puse bez kavēšanās jāinformē par situāciju un veicamajiem pasākumiem. 8. noteikums. Palīdzība 1. Saskaņā ar 1. noteikuma 3. paragrāfu: a) Līgumslēdzēja puse, reaģējot uz noplūdes incidenta sekām jūrā, ir tiesīga pieprasīt citu Līgumslēdzēju pušu palīdzību; un b) Līgumslēdzējām pusēm jādara viss iespējamais, lai sniegtu šādu palīdzību. 2. Līgumslēdzējām pusēm jāveic visi nepieciešamie tiesiskie un administratīvie pasākumi, lai atvieglotu: a) kuģu, lidaparātu un citu noplūdes seku apkarošanā iesaistīto transporta līdzekļu ierašanos un izmantošanu vai šajā incidentā nepieciešamā personāla, kravu, materiālu un aparatūras transportēšanu; un b) ātru apakšparagrāfā a) minētā personāla, kravu, materiālu un aparatūras pārvietošanos teritorijā iekšā, cauri tai un ārā no tās. 9. noteikums. Palīdzības izmaksu atlīdzināšana 1. Līgumslēdzējām pusēm jāsedz 8. noteikumā apskatītās palīdzības izmaksas saskaņā ar šo noteikumu. 2.a) Ja pēc vienas Līgumslēdzējas puses lūguma cita Līgumslēdzēja puse veikusi pasākumus, lūdzējai pusei jāsedz palīdzētājai pusei šo pasākumu izmaksas. Ja lūgums tiek atsaukts, tad lūdzējai pusei jāsedz zaudējumi, kurus palīdzētāja puse jau cietusi. b) ja Līgumslēdzēja puse pati pēc savas iniciatīvas uzsāk rīcību, šī puse pati sedz pasākumu izmaksas. c) apakšparagrāfos a) un b) izklāstītajiem principiem jābūt spēkā, ja vien attiecīgās Līgumslēdzējas puses kādā atsevišķā gadījumā nav vienojušās citādi. 3. Ja nav citas vienošanās, tad izmaksas pasākumiem, kas veikti pēc citas Līgumslēdzējas puses lūguma, jāaprēķina objektīvi, saskaņā ar tiem likumiem un praksi, kāda pastāv palīdzību sniegušās puses valstī attiecībā uz šādu izmaksu atlīdzināšanu. 4. Šī noteikuma nosacījumi nav jāinterpretē kā kaut kāda veida ierobežojoši attiecībā uz Līgumslēdzēju pušu tiesībām, kas pastāv saskaņa ar citiem pielietojumiem starptautiskās likumdošanas aktiem un valstiskiem vai starpvalstu noteikumiem, piedzīt no trešās Līgumslēdzējas puses izmaksas par piesārņojuma incidenta seku likvidēšanu. 10. noteikums. Regulāra sadarbība 1. Katrai Līgumslēdzējai pusei jānodrošina cita Līgumslēdzēja puse un Komisija ar informāciju par: a) šo valstu organizācijām, kas nodarbojas ar naftas un citu jūrā nokļuvušo kaitīgo vielu seku likvidēšanu, b) tās tiesiskajām normām un citiem jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar rīcību, kā arī ar rīcības gatavību gadījumos, kad jūrā nokļuvusi nafta vai citas kaitīgās vielas; c) kompetentu varas struktūru, kas atbildīga par atskaišu, par jūras piesārņošanu ar naftu un citām kaitīgām vielām, saņemšanu un izsūtīšanu; d) kompetentām varas struktūrām, kas nodarbojas ar jautājumiem par savstarpējo palīdzību, informāciju un jautājumiem par sadarbības pasākumiem starp Līgumslēdzējām pusēm, saskaņā ar šo pielikumu; un e) pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šī pielikuma 7. un 8. noteikumu. 2. Līgumslēdzējām pusēm jāapmainās ar informāciju par pētījumu un attīstības programmām un rezultātiem, kas attiecas uz naftas vai citu kaitīgo vielu izraisīto piesārņojumu, tā izraisīto seku likvidēšanas veidiem un pieredzi pasākumos, kas saistīti ar uzraudzību un rīcību šādu piesārņojumu gadījumos. 3. Līgumslēdzējam pusēm regulāri jāveic kopīgas operatīvas piesārņojuma seku likvidēšanas apmācības, kā arī trauksmes pasākumu apmācības. 4. Līgumslēdzējām pusēm Starptautiskās jūrlietu organizācijas ietvaros jāsadarbojas jautājumos, kas saistīti ar Starptautiskās konvencijas, par rīcības gatavību, rīcību un sadarbību naftas izraisītā piesārņojuma gadījumos, ieviešanu un tālāku attīstību. 11. noteikums. HELCOM instrukcija piesārņojuma likvidēšanai Līgumslēdzējas puses vienojas iespēju robežās piemērot Instrukcijā par sadarbību jūrā izraisītā piesārņojuma likvidēšanā ietvertos principus un normas, kas detalizēti izskaidro šo pielikumu un ko pieņēmusi Komisija vai šim nolūkam Komisijas izveidotā Komiteja. Tulkojums pieņemts Saeimā 199___ gada _______ Saeimas sekretārs I. DAUDIŠS