5. Article — Valsts budžets

(1) Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim. (2) Valsts budžeta līdzekļi ir arī maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, kurus katru gadu veic valsts uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir valsts kapitāla daļa. Ministru kabinets nosaka apmēru un kārtību, kādā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā. (3) Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju. (4) Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar valsts budžeta likumu. (5) Valsts budžeta finansiālā bilance ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība. Valsts budžetam ir finansiālais pārpalikums, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir pozitīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem. Valsts budžetam ir finansiālais deficīts, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir negatīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem. (6) Valsts budžeta aizdevumi ir valsts budžeta līdzekļi, kas nodoti juridiskajām personām un rada tiesības rīkoties ar tiem un pienākumu atdot saņemto aizdevumu, kā arī aizdevumi no valsts budžeta pārņemto saistību pildīšanai saskaņā ar izsniegtajiem valsts galvojumiem. (7) Valsts budžeta aizdevumu atmaksas veido visi atmaksātie aizdevumi. (8) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu) (9) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu) (10) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes plāno, īsteno, uzrauga un uzskaita valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultātus un to rādītājus, kā arī sniedz pārskatus par tiem. (11) Ministru kabinets nosaka tiesu sniegto maksas pakalpojumu veidus, samaksas apmēru un kārtību. (12) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku. Valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citos likumos nav noteikts citādi. (121) Nosakot maksas pakalpojuma izcenojumu, ievēro nosacījumu, ka samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas. (13) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā budžeta finansēta institūcija piedalās Eiropas Savienības un starptautisko institūciju finansēto programmu īstenošanā citā valstī un plāno un uzskaita projekta finansējumu. (14) Ministru kabinets reglamentē kārtību, kādā valsts budžeta iestādes piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu. (15) Termins "privātpersona" šā panta četrpadsmitajā daļā ir lietots Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē. 6 (23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 08.11.2007., 12.06.2009., 20.12.2010., 15.11.2012., 04.04.2013., 06.10.2022. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)
  1. (1)) Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim.
  2. (2)) Valsts budžeta līdzekļi ir arī maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, kurus katru gadu veic valsts uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir valsts kapitāla daļa. Ministru kabinets nosaka apmēru un kārtību, kādā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā.
  3. (3)) Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.
  4. (4)) Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar valsts budžeta likumu.
  5. (5)) Valsts budžeta finansiālā bilance ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība. Valsts budžetam ir finansiālais pārpalikums, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir pozitīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem. Valsts budžetam ir finansiālais deficīts, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir negatīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem.
  6. (6)) Valsts budžeta aizdevumi ir valsts budžeta līdzekļi, kas nodoti juridiskajām personām un rada tiesības rīkoties ar tiem un pienākumu atdot saņemto aizdevumu, kā arī aizdevumi no valsts budžeta pārņemto saistību pildīšanai saskaņā ar izsniegtajiem valsts galvojumiem.
  7. (7)) Valsts budžeta aizdevumu atmaksas veido visi atmaksātie aizdevumi.
  8. (8)) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu)
  9. (9)) (Izslēgta ar 03.12.2025. likumu)
  10. (10)) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes plāno, īsteno, uzrauga un uzskaita valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultātus un to rādītājus, kā arī sniedz pārskatus par tiem.
  11. (11)) Ministru kabinets nosaka tiesu sniegto maksas pakalpojumu veidus, samaksas apmēru un kārtību.
  12. (12)) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku. Valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citos likumos nav noteikts citādi.
  13. (121)) Nosakot maksas pakalpojuma izcenojumu, ievēro nosacījumu, ka samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas.
  14. (13)) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā budžeta finansēta institūcija piedalās Eiropas Savienības un starptautisko institūciju finansēto programmu īstenošanā citā valstī un plāno un uzskaita projekta finansējumu.
  15. (14)) Ministru kabinets reglamentē kārtību, kādā valsts budžeta iestādes piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu.
  16. (15)) Termins "privātpersona" šā panta četrpadsmitajā daļā ir lietots Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.
In plain words
Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu, normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus var izmantot valsts mērķiem tikai ar budžeta likumā noteiktu apropriāciju. Valsts budžeta līdzekļi ietver arī maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, ko ik gadu veic valsts uzņēmumi un sabiedrības ar valsts kapitāla daļu (apmēru un kārtību nosaka Ministru kabinets). Valsts budžeta izdevumus veido apropriācijas konkrētām valsts vajadzībām. Finansiālā bilance ir ieņēmumu un izdevumu starpība — pozitīva bilance nozīmē pārpalikumu, negatīva — deficītu. Valsts budžeta aizdevumi ir līdzekļi, kas nodoti juridiskām personām ar pienākumu tos atdot, kā arī aizdevumi pārņemto galvojumu saistību izpildei. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā plāno, uzrauga un uzskaita budžeta programmu rezultātus, nosaka tiesu maksas pakalpojumu veidus un samaksas apmēru, kā arī reglamentē ieņēmumu no maksas pakalpojumiem plānošanu un uzskaiti. Maksas pakalpojuma cena nedrīkst pārsniegt ar tā sniegšanu saistītās izmaksas. Ministru kabinets reglamentē arī dalību ES un starptautisko programmu īstenošanā citā valstī, kā arī valsts budžeta finansējuma piešķiršanu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai (termins "privātpersona" lietots Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē).
asbalance-sheetgovernmentjoint-stockmk

Cited by (25)