12. Article

Tehniskās apbūves teritorijas 12.1. Teritorijas raksturojums. Šīs teritorijas aizņem 55,7 ha no Jelgavas platības un ir paredzētas transporta un inženiertīklu un to apkalpes teritorijām. Tās ir esošas teritorijas un to paplašināšana nav paredzama. 12.2. Definīcija. Tehniskās apbūves teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas pelēkā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums TT) nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir valsts un pilsētas inženierkomunikāciju objekti, kā arī transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes. 12.3. Vispārīgie izmantošanas noteikumi a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta tehniskās apbūves teritorijām, ir: 1) inženierkomunikāciju objekti, 2) vairumtirdzniecības iestādes, 3) kravu stacijas, 4) noliktavas, 5) sabiedriskās garāžas, 6) tehniskās apkopes stacijas, 7) dzelzceļa pievedceļi, 8) degvielas un gāzes uzpildes stacijas, 9) saimniecības ēkas, 10) atklātas uzglabāšanas, 11) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti kā palīgizmantošana, 12) darījuma objekti atbilstoši teritorijas specifikai. b) Zemesgabala minimālā platība. 1200 m2 liela vienlaidu platība, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus un izņemot inženierkomunikāciju apkalpes objektu teritorijas, kuru lielumu nosaka atbilstoši to funkcionēšanas nepieciešamībai. c) Zemesgabala minimālā fronte 15 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. d) Apbūves maksimālais augstums. Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 15 m, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. e) Attālums līdz citiem objektiem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. f) Pagalmu nosacījumi 1) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 3,0 m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus vai ja ar detālplānojumu noteikts citādi. 2) Ja zemesgabals robežojas ar dzelzceļa zonu, nav vajadzīgs pagalms gar dzelzceļa zonas robežu. g) Citi noteikumi 1) Atklāta uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, izņemot, ja ar detālplānojumu ir noteikts citādi, šie laukumi jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu. 2) Ja kā palīgizmantošana ir dzīvoklis, tam ir jānodrošina atsevišķa ieeja un dzīvoklis jāizmanto kā galvenās būves īpašnieka vai pārvaldnieka, vai kāda viņu darbinieka mājoklis. 3) Jaunbūvējamiem objektiem jāiekļaujas ainavā, ko nosaka detālplānojums. 4) Tehniskās apbūves teritorijā nav paredzēta dzīvojamā apbūve. 5) Visiem objektiem ir jānodrošina apkārtējo teritoriju pasargātība no kaitīgiem faktoriem, kā arī šo objektu lietotāju pasargātība no kaitīgiem faktoriem. 13.Lielceļi, ielas un ceļi 13.1. Teritorijas raksturojums. Šīs teritorijas paredzētas lielceļu, pilsētas nozīmes maģistrāļu, starpkvartālu (rajona nozīmes), iekškvartālu (vietējās nozīmes) ielu un ceļu izbūvei, kur ietilpst braucamās daļas, velosipēdistu ceļi, gājēju ceļi, apzaļumotās joslas, kā arī transporta sakārtojumi vairākos līmeņos. Perspektīvā ir paredzēts paplašināt apvedceļu loku izveidošanu un jauno savrupmāju rajonu transporta komunikāciju izveidošanu. 13.1. Definīcija. Lielceļu, ielu un ceļu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas kā līnija )nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksme, kā arī maģistrālo inženierkomunikāciju izvietošana. Šo teritoriju robeža ir ielu sarkanā līnija. 13.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves teritorijā, kas paredzēta lielceļu, ielu un ceļu teritorijai, ir: 1) pilsētas nozīmes maģistrālās ielas, 2) starpkvartālu ielas, 3) iekškvartālu ielas, 4) laukumi, 5) atklātas autostāvvietas, 6) degvielas un gāzes uzpildes stacijas, izvietojumu akceptējot BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļā, 7) pilsētas grāvji, 8) maģistrālās inženierkomunikācijas, 9) pagaidu būves kā palīgizmantošana b) Ielu klasifikācija ir noteikta saskaņā ar teritorijas plānojumu 1) Pilsētas nozīmes maģistrālās ielas. 2) Starpkvartālu (rajona nozīmes) ielas. 3) Iekškvartālu (vietējās nozīmes) ielas. c) Ielas šķērsprofils Pamatattālumi starp ielu sarkanajām līnijām, izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus: 1) pilsētas nozīmes maģistrālajām ielām - 45 m, rekonstrukcijas gadījumā - 35 m; 2) starpkvartālu ielām - 25-35 m, rekonstrukcijas gadījumā - 16 m. 3) iekškvartāla ielām- 16-25 m, rekonstrukcijas gadījumā 10 m Pilsētas maģistrālo ielu, starpkvartālu un iekškvartālu ielu, kā arī laukumu, atklātu autostāvvietu un ietvju klātnēm jābūt ar cietu segumu. c) Ielu aprēķina un tehniskie parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām teritoriju plānojumiem un ievērojot transporta būvju būvnormatīvu prasības. d) Strupceļš. Projektējams ne garāks par 150 m. Strupceļa galā ir jāveido apgriešanās laukums. f) Veloceliņi var būt gan īpaši veidoti, gan nodalīti no esošās brauktuves vai ietves, to parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Veloceliņi ir veidojami pēc iespējas ar satiksmi maz noslogotās ielās. g) Inženierkomunikācijas vēlams izvietot zem ietvēm vai sadalošajām joslām. 1) Rekonstrukcijas gadījumos konsultējoties Būvvaldē, jāizskata nepieciešamība izvietot krustojumos rezerves inženierkomunikāciju kanālus. 2) Rekonstrukcijas gadījumos komunikāciju īpašniekiem vai valdītājiem ir pienākums sakārtot ielas telpu, lai komunikāciju elementi netraucētu satiksmi, gājēju kustību un kopējo vizuālo veidolu. 3) Rekonstrukcijas gadījumos jāpielieto "peldošos" inženierkomunikāciju kontrolaku vākus. h) Prasības ielu, ietvju un grāvju ierīkošanai un uzturēšanai 1) Jelgavas komunālie dienesti ierīko un uztur kārtībā ielas un laukumus to sarkanajās līnijās, kā arī lietus ūdens novadīšanas sistēmu. 2) Zemesgabala īpašniekam vai lietotājam jāuztur kārtībā ietves, ietvju pārbrauktuves un pilsētas grāvji gar zemesgabala ielas robežu, kā arī pilsētas grāvji sava zemesgabala robežās. 3) Ietvju platums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. 4) Ietvju augstumam pie ielas braucamās daļas jābūt 0,12m. 5) Ielu pārejās jāveido uzbrauktuves uz ietves bērnu un invalīdu ratiņiem ar ielas apmales vertikālo daļu ne augstāku par 0,025 m. 6) Veidojot jaunus ielu pieslēgumus, jāievēro, ka pieslēgums ir veidojams tikai pie vienu kategoriju augstākas ielas vai zemākas kategorijas, piebrauktuves iespējams pieslēgt tikai pie iekškvartālu ielām ne tuvāk kā 50m no krustojuma. 7) Gadījumos, kad jāveido pieslēgumi maģistrālajām ielām, vēlams veidot tām paralēlas blakus ielas ar pieslēguma iespējām. 8) Jaunbūvējamiem servisa objektiem vēlams izveidot apvienotu piebrauktuvi, lai samazinātu krustojumu skaitu. 9) Visām ielām ir jāveido ielu apgaismojums. h) Palīgizmantošanas nosacījumi. Pagaidu būve, kas var tikt izvietota lielceļu, ielu un ceļu teritorijās, ir 1) kioski, paviljoni, nojumes, sabiedriskā transporta pieturvietas un tamlīdzīgas būves; 2) būves, kuru būvkonstrukcijas atbilst pagaidu statusam. Būves, kas jānojauc līdz ar pagaidu statusa izbeigšanos un netiek kompensēta, 3) būves, kuru izvietojumu akceptē BO VAS Latvijas autoceļu direkcijas Jelgavas nodaļa un Būvvalde. i) Ielu tirdzniecība. Ielu tirdzniecībai ir veidojama un attiecīgi aprīkojama īpaša šim nolūkam paredzēta vieta. Uz ielu tirdzniecības laukumiem attiecas visi būvju nosacījumi. 9.nodaļa Aizsargjoslas 9.1. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir noteiktas dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas, aizsardzības joslas un aizsardzības zonas, kur ir noteikti aizsargjoslu veidi, funkcijas, aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtība, saimnieciskās darbības aprobežojumi aizsargjoslās: a) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas: 1) ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas, 2) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem, 3) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, 4) aizsargjoslas ap kūrortiem, 5) mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki); b) ekspluatācijas aizsargjoslas: 1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem, 2) aizsargjoslas gar sakaru līnijām, 3) aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem, 4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem, 5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem, 6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, 7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, 8) aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem, 9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, 10) aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm, 11) tauvas josla; c) sanitārās aizsargjoslas: 1) aizsargjoslas ap kapsētām, 2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām, 3) aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem, 4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām; d) drošības aizsargjoslas: 1) aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, 2) aizsargjoslas ap karjeriem, 3) aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem; e) citas aizsargjoslas, ja tādas paredzētas. 9.2. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvos aktus par teritoriju plānojumiem un aizsargjoslu noteikšanas metodiku. Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemesgabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā. Vietām, kurām nav izstrādāti teritoriju plānojumi, aizsargjoslu robežas, ja nepieciešams, nosaka Būvvalde, ievērojot Aizsargjoslu likuma prasības. 9.3. Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka valsts likumi un Ministru kabineta noteikumi. 9.4. Jelgavā noteiktas sekojošas upju aizsargjoslas - Lielupei 100 m abos krastos, pārējām upēm 50 m abos krastos, ūdenstilpēm - 80 m. Pārsvarā šajās teritorijās paredzēt saglabāt dabas pamatnes teritorijas ar labiekārtojuma elementiem iedzīvotāju atpūtas un veselības vajadzībām. 9.5. Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka un atzīme zemesgabalu plānos kā ielu sarkanās līnijas un būvlaidi. 9.6. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi aizsargjoslās noteikti Aizsargjoslu likumā. 9.7. Augsnes virskārtas un koku saglabāšana. Izvietojot jebkādu atļauto izmantošanu, zemesgabalā maksimāli jāsaglabā augsnes virskārta un reljefs, kā arī esošie koki. Augsnes virskārta pēc būvniecības pabeigšanas jāatjauno. Mazvērtīgu koku izciršana, izņemot augļu kokus, to vietā paredzot jaunus stādījumus, projektēšanas gaitā jāakceptē Jelgavas domē un, uzsākot būvniecību, jāsaņem ciršanas atļauja koku un citu vērtīgu stādījumu nociršanai. 9.8. Jelgavas pilsētā atrodas aizsargājamie dižkoki. Aizsargjosla ap dabas pieminekli - īpaši aizsargājamo koku tiek noteikta atbilstoši LR likumdošanai. 9.9. Derīgie izrakteņi. Jebkāda projektēšana un būvniecība teritorijās, zem kurām ir derīgie izrakteņi, saskaņojama ar Valsts uzraudzības iestādēm likumā Par zemes dzīlēm un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 9.10. Ūdensapgādes dziļurbumi. Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļa izsniedz licences uz pieprasījuma pamata atsevišķo ūdensapgādes urbumu, kas dziļāk kā 20 m ierīkošanai (izpētei) un pazemes ūdeņu ieguvei individuāliem lietotājiem personiskajām vajadzībām. Reģionālā vides pārvalde izsniedz ūdens lietošanas atļauju, pamatojoties uz ūdensapgādes urbuma pasi. 10. nodaļa. Kultūras pieminekļu aizsardzība 10.1. Kultūras pieminekļu aizsardzība ir pasākumu sistēma, kas nodrošina kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ietver tā uzskaiti, izpēti, praktisko saglabāšanu, kultūras pieminekļu izmantošanu un to popularizēšanu. 10.2. Kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka valsts normatīvie akti (1992.gada 12.februāra LR likumā "Par pieminekļu aizsardzību" (grozījumi 01.06.93.; 02.12.93; 09.02.95.)un 1992.gada 26.novembra lēmums "Par kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiem"). 10.3. Viens no galvenajiem Jelgavas attīstības mērķiem ir saglabāt un atjaunot pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, kurā ietverti pilsētbūvniecības, arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi, un iekļaut tos kopējā pilsētas struktūrā. 10.4. Ar Valsts Kultūras ministrijas 1994.gada 27.decembra pavēli Nr.141 Jelgavas pilsētā ir apstiprināti 22 valsts un 56 vietējās nozīmes arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļi. 10.5. Jebkuri projektēšanas, remonta, restaurācijas un citi būvdarbi kultūras pieminekļos un pilsētbūvniecības pieminekļu apbūves aizsardzības un regulācijas teritorijās jāsaskaņo Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Jelgavas nodaļā. 10.6. Jaunu objektu celtniecība kultūras pieminekļu aizsardzības zonās ir pieļaujama, tikai saglabājot vēsturiski izveidojušās mēroga proporcijas un būvmateriālus. 10.7. Kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. 10.8. Kultūras pieminekļi konservējami, restaurējami un rekonstruējami tikai ar inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē. Kultūras pieminekļu izpētes darbus, kas var novest pie kultūras pieminekļa pārveidošanas, arī arheoloģisko izpēti, drīkst veikt tikai ar inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē. 10.9. Pirms būvniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas šo darbu veicējam jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā. Fiziskajām un juridiskajām personām, kas saimnieciskās darbības rezultātā atklāj arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo inspekcijai un turpmākie darbi jāpārtrauc. 10.10. Kultūras pieminekļu īpašuma un izmantošanas tiesības a) Kultūras pieminekļi var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumā b) Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par kultūras pieminekli, zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem. Šāda atzīme tiek izdarīta, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegumu. c) Aizliegts nodalīt viena kultūras pieminekļa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. 10.11. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā vai valdījumā. Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina to valdītāji. Kultūras pieminekļa īpašnieka vai valdītāja pienākums ir: a) normatīvos aktus, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumus par kultūras pieminekļu izmantošanu un saglabāšanu; b) informēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā vai valdījumā esošajam kultūras piemineklim. 10.12. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekļu aizsargjoslas. Ap kultūras pieminekļiem, kam nav noteiktas aizsargjoslas, un jaunatklātajiem kultūras pieminekļiem ir 100 m aizsargjosla. Jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsargjoslā, kas var atstāt iespaidu uz aizsargājamo pieminekli, drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. 10.13. Lēmumu par atļauju nojaukt ēku pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā pieņem komisija, kuras sastāvā jābūt kultūras pieminekļu aizsardzības institūciju (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Jelgavas valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektora), kā arī pilsētas Jelgavas domes pārstāvjiem. Lai izlemtu jautājumu par ēkas nojaukšanu, tās īpašniekam vai valdītājam jāiesniedz komisijai kompetentu speciālistu (sertificētu arhitektu) izstrādāts iepriekšējās vēsturiskās un arhitektoniskās izpētes materiāls un detalizēts atzinums par ēkas konstrukciju stāvokli. Ēkas nojaukšanai jānotiek kompetenta speciālista vadībā, lai varētu fiksēt un saglabāt vērtīgas un slēptas vēsturiskas būvdetaļas un atradumus. 10.14. Jelgavas teritorijas plānojumā ir noteiktas aizsargājamās apbūves teritorijas, kas veido pilsētbūvnieciskus ansambļus ar Jelgavas vēsturiskās apbūves raksturu. 10.15. Īpaši noteikumi aizsargājamās apbūves teritorijās a) Apbūvējamā zemesgabala robežām jāsakrīt ar zemesgabala vēsturiskajām robežām, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. b) Jaunbūvējamās ēkas jāveido atbilstošā mērogā un atbilstošos būvmateriālos visai kopējai apbūves teritorijai. c) Ēkas jānovieto ar vienu malu uz ielas būvlaides vai jāatkāpjas no tās vismaz 6 m, būvējot uz būvlaides žogu. Saimniecības ēkas nav atļauts novietot tuvāk par 20 m no ielas būvlaides. d) Ēkas augstums pie ielas nedrīkst pārsniegt ielas platumu starp būvlaidēm. Apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 60%. e) Minimālajiem attālumiem starp esošu vai jaunbūvējamu dzīvojamo māju un tai pretim stāvošu vai būvējamu ēku nedrīkst būt mazāks par augstākās ēkas augstumu, ja abas ēkas apdzīvojamas, un mazāks par neapdzīvojamās ēkas augstumu, ja viena no abām neapdzīvojama. Bez tam arī jāievēro nepieciešamie attālumi ugunsdrošības prasību nodrošināšanai. f) Perimetrālās apbūves gadījumā gar ielām un laukumiem ēku fasādēm un žogiem jāveido nepārtraukta līnija, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Izklaidus apbūves gadījumā gar ielām un laukumiem žogiem jāveido nepārtraukta līnija, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. g) Katram pagalmam jābūt savienotam ar ielu tieši vai caur citu pagalmu ar ērtu caurbrauktuvi. Ja caurbrauktuvi izbūvē kā ēkas sastāvdaļu, tad caurbrauktuves sienas un pārsegums jāizbūvē no ugunsdroša materiāla. Caurbrauktuves augstumam jābūt vismaz 3,0 m, bet platumam vismaz 2,75 m. h) Ja nav priekšpagalma, ēkā, kas nav arhitektūras piemineklis, ārdurvis un vārti nedrīkst vērties uz ietvi, neaizņemot vairāk nekā 0,3m no ietves platuma. i) Gadījumā, ja uz kaimiņu zemesgabala jau ir esoša ēka ar ugunsdrošu sienu, jaunbūvējamo ēku pie tās neatkarīgi no apbūves veida drīkst būvēt ar ugunsdrošu sienu. II daļa Būvtiesību īstenošanas kārtība 1.nodaļa Būvprojektēšanas atļauja. Tās saņemšanas kārtība 1.1. Visa veida būvniecība Jelgavā ir veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Jelgavas apbūves noteikumiem, Jelgavas teritorijas plānojumu un detālplānojumiem, kas pieņemti kā saistošie noteikumi. 1.2.Pirms iecerētās būvniecības nepieciešams Būvvaldē iesniegt būvniecības ieceres pieteikumu, zemes, ēku un būvju īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu. a) Gadījumos, kad būvniecības iecere atbilst normatīvo aktu noteiktajām prasībām, Jelgavas apbūves noteikumu prasībām, Jelgavas teritorijas plānojumam un spēkā esošiem detālplānojumiem, Būvvalde izsniedz pozitīvu atzinumu par būvniecības ieceres ierosināšanu, kas uzskatāms par pamatu būvprojektēšanai (neliela apjoma objektiem - individuālajām dzīvojamām mājām, dārza mājām u.tml.). b) Liela mēroga jaunbūvju, esošo būvju renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai, kā arī maģistrālo inženiertīklu būvēm būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešams Jelgavas domes lēmums par būvniecības atļaujas saņemšanu. Domes lēmuma nepieciešamība tiek noteikta Būvvaldes atzinumā par iecerēto būvniecību. c) Būvvaldes atzinumā tiek norādīti gadījumi, kad nepieciešama būvniecības ieceres publiska apspriešana. d) Būvvaldes atzinumā tiek norādīti īpaši nepieciešamie saskaņojumi atkarībā no iecerētās būvniecības funkcijas. e) Būvvaldes atzinumā tiek norādīts, vai ir nepieciešama saskaņošana skiču stadijā. f) Gadījumos, kad būvniecību ir iecerēts veikt neapbūvētās teritorijās vai teritorijās, kur iepriekš nav izstrādāti detalizēti teritorijas plānojumi, Būvvalde ir tiesīga pieprasīt detālplānojuma izstrādāšanu. g) Ja tiek apbūvēts daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas pagalms, pirms tehniskā projekta izstrādāšanas ir jāizstrādā pagalma un tam pieguļošo dzīvojamo ēku funkcionēšanas nodrošināšanai nepieciešamo teritoriju sadalījuma shēmu, kas jāsaskaņo Būvvaldē. 1.3.Projektēšanas atļaujas noilgums. Būvniecības atļauja tiek izsniegta uz Jelgavas domes lēmumā vai Būvvaldes noteikto laiku, vai uz vienu gadu un zaudē spēku, ja a) noteiktajā laikā kopš izsniegšanas brīža būvprojektēšanas darbi nav uzsākti (nav saskaņots skiču projekts), b) tiek veikti grozījumi Jelgavas teritorijas plānojumā vai izstrādāts apgūstamās teritorijas detālplanojums, kas paredz cita veida apbūvi. 2.nodaļa Būvprojekta izstrādāšana un saskaņošana un akceptēšana 2.1. Būvprojekta izstrādāšanai pasūtītājam jāsagatavo projektēšanas izejmateriāli, kas pievienojami būvprojektam: a) Būvvaldes izsniegts atzinums vai Plānošanas un arhitektūras uzdevums, ja tas ir nepieciešams; b) Topogrāfiskais plāns digitālā un izdrukas veidā, kas izgatavots LKS - 92 un Baltijas augstumu sistēmā, valstī pieņemtajos topogrāfiskajos apzīmējumos un datu līmeņos. Topogrāfiskā plāna vienu eksemplāru izdrukas veidā ar inženiertehnisko dienestu oriģināliem saskaņojumiem un digitālā faila (.dgn.) veidā jāiesniedz Būvvaldē. c) Pilsētas inženiertehnisko dienestu tehniskie noteikumi, ja tie prasīti atzinumā par būvniecības ierosināšanu. 2.2. Izstrādāto būvprojektu, kas atbilst visām normatīvo aktu prasībām, Jelgavas apbūves noteikumiem, Jelgavas teritorijas plānojumam un spēkā esošajiem detālplānojumiem akceptē Būvvalde. a) Ja būvprojektā ir atkāpes no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, būvprojektā jābūt attiecīgo iestāžu saskaņojumiem. b) Ja būvprojektā ir paredzētas netipiskas konstrukcijas vai būvmateriāli, ja ir pielietotas netipiskas projektēšanas metodes, ja projektējamais objekts rada palielinātu piesārņojumu vai palielina riska faktoru, ja izvēlētais arhitektoniskais veidols ir pretrunā ar apkārtējo pilsētas vidi, Būvvalde ir tiesīga pieprasīt būvprojekta ekspertīzi. c) Būvprojekts tiek akceptēts ar īpašu spiedogu, Jelgavas galvenā arhitekta parakstu un ierakstu būvprojektu akceptēšanas reģistrācijas žurnālā. Papildus akceptam var būt amatpersonas piezīmes par būvdarbu veikšanu, kuras jāievēro izpildītājam. d) Būvprojektus inženiertīklu izbūvei pirms akceptēšanas Būvvaldē saskaņo Jelgavas domes Būvvaldes inženierkomunikāciju inženieris. e) Būvvaldes akcepts oriģinālā tiek veikts uz 3 būvprojekta eksemplāriem, no kuriem otro eksemplāru-būvprojekta kopiju ar saskaņojumu oriģināliem projektētājs iesniedz Būvvaldē glabāšanai arhīvā;. 2.3. Ja būvniecības darbi nav uzsākti divu gadu laikā pēc būvprojekta akceptēšanas, akceptēšana ir jāveic atkārtoti. 2.4. Būvprojekta sastāvam ir jābūt atbilstošam normatīvo aktu prasībām un atbilstoši īpašām prasībām, ja tās noteiktas atzinumā par būvniecības ierosināšanu. 3.nodaļa Būvatļaujas saņemšana un būvniecības gaita 3.1. Jebkurai būvei Jelgavas pilsētā (neatkarīgi no īpašuma formas) pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem noteikta parauga noformēta būvatļauja. To izsniedz Būvvaldes būvinspekcija (turpmāk tekstā "Būvinspekcija") uz noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta pamata. Par būvatļaujas izsniegšanu pasūtītājam jāmaksā nodeva pilsētas budžetā. 3.2. Lai noformētu būvatļauju, būvētājam būvinspekcijai jāiesniedz: a) iesniegums uz veidlapas 2 eksemplāros; b) noteiktā kārtībā saskaņots un apstiprināts būvprojekts; c) zemes, ēkas un būves īpašuma vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus dokumentus; d) būvuzņēmēja saistību raksts par darbu izpildi atbilstoši saskaņotam projektam; e) būvdarbu vadītāja saistību raksts par darbu izpildes kontroli atbilstoši akceptētajam projektam un būvnormatīviem; f) līgums ar būvuzņēmēju par darbu izpildi; g) līgums par autoruzraudzības noformēšanu publiskām ēkām un būvēm, publiskām restaurējamām un rekonstruējamām būvēm, maģistrālajām inženierkomunikācijām un citām ēkām un būvēm, ja to pieprasa Būvinspekcija. h) Pirms būvniecības uzsākšanas Būvinspekcijā ir jāreģistrē būvdarbu un autoruzraudzības žurnāli, ja to nepieciešamību nosaka Būvinspekcija. i) Būvatļauja tiek izdota uz norādīto laiku vai uz vienu gadu. 3.3. Būvatļauju anulē, ja : a) būvdarbi nav uzsākti līdz norādītajam termiņam; b) būvlaukumā nav ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības. 3.4. Būvatļauja tiek apturēta, ja būvdarbi tiek veikti ar atkāpēm no saskaņotā būvprojekta; d) Vispārējo būvuzraudzību Jelgavas pilsētā veic Jelgavas domes būvinspekcija un būves pasūtītāja (būvētāja) pārstāvis - sertificēts būvuzraugs, kuri kontrolē būvdarbu vadīšanu un izpildes kvalitāti, būvdarbu atbilstību spēkā esošajām prasībām. 3.5. Pirms projektā paredzēto zemes rakšanas darbu uzsākšanas būvētājam attiecīgajā pašvaldības institūcijā jānoformē atļauja par tiesībām veikt zemes rakšanas darbus Jelgavā. Rakšanas darbi saskaņojami arī ar privātīpašumā esošās zemes īpašniekiem. 3.6. Būvētājam būvniecības laikā būvinspekcijā jāiesniedz paziņojumi: a) pēc būves (vai tās atsevišķas daļas) pamatu ielikšanas; b) pēc galveno konstrukciju būvniecības pabeigšanas, bet pirms iekšējo un ārējo apdares darbu uzsākšanas; c) pēc būves galīgās pabeigšanas. 3.7. Ja būvniecības laikā rodas būtiskas nesaistes ar projekta dokumentāciju, būvētājam obligāti ir jāsaskaņo izmaiņas dokumentācijā ar projekta autoru, ja rodas nesaistes ar akceptētā būvprojekta fasāžu risinajumu vai ja tiek mainītas būvkonstrukcijas, izmaiņas jāsaskaņo ar Jelgavas galveno arhitektu. 3.8. Būvinspekcija var veikt būves apskati un dot slēdzienu par darbu kvalitāti un atbilstību būvprojektam. Būvinspekcijas un citu uzraudzības dienestu atklātie pārkāpumi , kas fiksēti priekšrakstos, aktos vai ierakstos darbu veikšanas vai autoruzraudzības žurnālos, ir novēršami nekavējoties vai līdz noradītajam termiņam, par ko darbu vadītājam jāpaziņo būvinspekcijai. 3.9. Par visām izmaiņām būvētāja būvuzņēmēja attiecībās (atbildīgo personu atlaišanu, aizvietošanu ) jāpaziņo Būvinspekcijā. 3.10. Par patvaļīgi uzsāktu jaunu būvniecību, pārplānošanu, rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju un nojaukšanu, ko fiziska vai juridiska persona ir uzsākusi bez attiecīgu pilsētas domes Būvinspekcijas atļauju noformēšanas vai būvniecību, kura tiek veikta ar atkāpēm no saskaņota projekta, tiek piemērots sods atbilstoši LR spēka esošam Administratīvo pārkāpumu kodeksam. 3.11. Būvdarbu gaitā būvlaukumam ir jābūt iežogotam (iežogojuma trase un tehniskais risinājums jāsaskaņo Būvvaldē). Pie publisko ēku un būvju būvlaukumiem ir jābūt pieejamai informācijai par jaunbūvējamo objektu un būvuzņēmēju. 3.12. Būvju obligātā civiltiesiskā apdrošināšana ir veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 3.13. Pēc visu darbu pabeigšanas, būves īpašnieka pienākums ir pasūtīt uzbūvētā objekta tehniskās inventarizācijas dokumentus. 3.14. Pazemes izbūves darbu veicējam savlaicīgi, ne vēlāk ka trīs dienas pirms tranšeju aizbēršanas jāpaziņo attiecīgo inženiertīklu dienestiem un Būvvaldei par inženiertīklu ieguldīšanu tranšejā. Izpilduzmērījums digitālā un izdrukas veidā ar attiecīgo dienestu oriģināliem saskaņojumiem ir jāiesniedz Būvvaldē. Būvdarbu veicējam jāiesniedz jaunbūvēto inženiertīklu izpilduzmērījums (horizontālās un vertikālās piesaistes) attiecīgiem inženiertīklu dienestiem un jāsaņem akcepts. 3.15. Pārkāpumu gadījumos vai, ja nav veikta izbūvēto tīklu izlpilduzmērīšana, Būvvaldes amatpersonas sastāda administratīvo protokolu, kuru nosūta pašvaldības Administratīvajai komisijai darbu veicēju saukšanai pie administratīvās atbildības. 3.16. Pēc būvdarbu un labiekārtošanas darbu pabeigšanas ēkas un būves tiek pieņemtas ekspluatācijā normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. 3.17. Ja ēkas un būves tiek pieņemtas ekspluatācijā ziemas periodā, labiekārtošanas darbi jāpabeidz termiņā, kas norādīts pieņemšanas komisijas aktā. 4.nodaļa Nelietojamo un neestētisko būvju atjaunošana, konservācija vai nojaukšana 4.1. Īpašniekiem vai valdītājiem, kuru būves ir kļuvušas nelietojamas (sagruvušas, izdegušas, izpostītas un ar savu neestētisko izskatu bojā pilsētas ainavu u.tml.), atbilstoši Civillikuma prasībām tās jānojauc vai jāsaved kārtībā. 4.2. Ēkas un būves, kas ir kļuvušas nelietojamas (ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, to tehniskais stāvoklis rada draudus iedzīvotajiem vai bojā ainavu) līdz ēkas nojaukšanai vai sakārtošanai jānožogo ar necaurredzamu estētiski noformētu žogu. Žoga trase un konstrukcijas risinājums jāsaskaņo Būvvaldē. 4.3. Valsts un vietējās nozīme kultūras pieminekļu nojaukšana, konservācija un atjaunošana veicama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par pieminekļu aizsardzību. 4.4. Īpašniekam vai valdītājam ir jāiesniedz būves konservācijas projekts ar norādītiem drošības pasākumiem un būves daļu vizuālo noformējumu. Projekts ir jāsaskaņo Būvinspekcijā. 4.5. Būves nelietojamību (ja ēka ir avārijas stāvoklī vai neatbilst pilsētas vides estētiskajām prasībām) un tās atjaunošanas, konservācijas vai nojaukšanas termiņu atkarībā no būves stāvokļa, apjoma un sarežģītības nosaka pašvaldības izveidota komisija. 4.6. Ja noteiktajā termiņā nelietojamās būves īpašnieks vai valdītājs neizpilda komisijas lēmumu, tad Jelgavas dome pieņem lēmumu par nelietojamās būves nojaukšanu un nojaukšanas izdevumu piedzīšanu no būves īpašnieka vai valdītāja. 4.7. Būvju nojaukšanai nepieciešama Būvvaldes atļauja. Tās saņemšanai iesniegumam jāpievieno atbilstošs situācijas plāns , kur atzīmētas nojaukšanai paredzētās būves. 4.8. Nojaukto būvju vietas pilnīgi jānotīra un jānolīdzina. Būves nojaukšanas fakts noformējams ar attiecīgu komisijas aktu. 4.9. Ja būvju nojaukšanas laikā iespējami ietves un ielas satiksmes traucējumi, darbu jāsaskaņo ar BOVAS LAD Jelgavas nodaļu. 5. nodaļa Kārtība un nosacījumi augļudārzu māju transformēšanai par dzīvojamām ēkām 5.1. Augļu dārzu teritorijas Jelgavas, kur tas iespējams, atļauts transformēt par dzīvojamām teritorijām. 5.2. Lai pārveidotu dārza māju par dzīvojamo ēku, tās parametriem un teritorijas labiekārtojumam jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām normām un prasībām. Pretējā gadījumā ir jaizstrādā nepieciešamā projektu dokumentācija (ēkai būvprojekts, teritorijai detālplānojums) un jāveic nepieciešamā pārbūve vai izbūve. 5.3. Minimālās prasības augļu dārzu ēkas transformācijai par dzīvojamo ēku a) vismaz viena dzīvojamā istaba 12 m2, b) virtuves niša (min. 4 m2 ) vai atsevišķa telpa (min.6 m2), c) tualetes telpa ar izolētu izsmeļamo bedri, d) ēkas vietējā apkures sistēma, e) izveidota ēkas elektroapgāde, f) nodrošināta dzeramā ūdens apgāde, dziļurbums vai vietējā aka, ūdens kvalitāti apliecinošs VVC slēdziens, g) būvmateriāli un sienu biezumi atbilstoši normatīviem par ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestību. 5.4. Teritorijai, lai tajā esošās ēkas varētu tarnsformēt ir jābūt izveidotam ielu tīklam (platums vismaz 7,5m sarkanajās līnijās) un nodrošinātai piebraukšanai visiem zemes gabaliem. 5.5. Nav pieļaujama augļu dārzu māju un augļudārzu teritoriju, kas atrodas visa veida aizsargjoslās, transformācija par dzīvojamām ēkām vai savrupmāju teritorijām. Tas attiecas arī uz teritorijām, kuras ir pakļautas plūdiem. 5.6. Nepieciešamie izejmateriāli transformācijas procesam: 5.6.1. iesniegums par dzīvojamā statusa piešķiršanu, 5.6.2. ēkas inventarizācijas plāns, 5.6.3. īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti; 5.6.4. būvinspekcijas apsekošanas akts, 5.6.5.Vides veselības centra atzinums, 5.6.6. Reģionālās vides pārvaldes atzinums, 5.6.7. Valsts ugunsdrošības dienesta atzinums, 5.6.8. DET Jelgavas tīklu rajona atzinums par elektrouzskaiti, 5.6.9. Vienošanās ar pašvaldības dienestiem par ielu uzturēšanu un atkritumu izvešanu. 5.6.10. Ja ir izstrādāts un apstiprināts teritorijas detālplanojums, nav nepieciešams Reģionālās vides pārvaldes atzinums. 5.7. Pozitīvu slēdzienu gadījumā jautājums par augļudārzu māju transformāciju par dzīvojamām ēkām tiek izskatīts domes sēdē. 6.nodaļa Nosacījumi un kārtība publisko telpu ierīkošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās 6.1. Jelgavā dzīvojamo ēku pirmajos stāvos un pagrabstāvos, kur to atļauj higiēnas normas un, kur ir iespējams nodrošināt Latvijas būvnormatīvu, higiēnas, skaņas izolācijas, siltumizolācijas, ekspluatācijas drošības un ugunsdrošības prasības, ir pieļaujams izvietot publiskās telpas. 6.2. Publisko telpu ierīkošana nav atļauta pilnas saliekamības dzelzsbetona lielpaneļu ēkās (104, 467, 602 sērijas dzīvojamās ēkās). 6.3. Nosacījumi arhitektoniskajiem, konstruktīvajiem un plānojuma risinājumiem: a) minimālā telpu platība pārtikas preču un rūpniecības preču veikaliem ir 60m2, b) minimālā platība pakalpojumu sfēras objektiem ir 30m2, c) minimālā platība birojiem ir 50m2, d) minimālais telpu augstums ir 2,5 m izņemot gadījumus, kad tehnoloģisko procesu iespējams nodrošināt ar mazāku telpas augstumu saskaņojot to ar Vides veselības centru, e) publiskajām telpām ir veidojams atsevišķs ieejas mezgls, f) Iespēju robežās jānodrošina invalīdu piekļūsana g) apkalpojošā transporta kustība ir organizējama cik iespējams neizmantojot dzīvojamo ēku iekšpagalmus. Pretējā gadījumā publisko telpu ierīkošanai jānoslēdz līgums ar P/Ie "Komunālā pārvalde" par piedalīšanos iekškvartāla teritorijas sakārtošanā. h) publisko telpu ieejas mezgli ir veidojami apgaismoti, arī piegādes ieejas mezgls, i) publiskajām telpām ir jānodrošina nodalīta vēdināšana no dzīvojamām telpām, j) izbūvējot publiskas telpas dzīvojamās ēkās nedrīkst pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus k) veidojot publiskās telpas, ieejas mezglam ir jābūt arhitektoniski stilistiski atbilstošam esošajai ēkas fasādei, ja fasādē jau ir esoši publisko telpu ieejas mezgli, tiem ir jābūt stilistiski vienotiem un ar vienotām galvenajām augstuma atzīmēm. 6.4. Nepieciešamie izejmateriāli Domes atļaujas saņemšanai publisko telpu izvietošanai dzīvojamās ēkās: a) īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti; b) dzīvojamās mājas īpašnieka vai valdītāja rakstiska piekrišana un apsaimniekošanas līgums; c) izziņa par mājas ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu maksājumiem; d) dzīvokļa inventarizācijas plāns; e) projektējamo telpu (ar ieejas mezglu) skiču variants; f) Būvvaldes, VVC, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta slēdzieni par iespējām ierīkot publiskās telpas; g) Rakstisks saskaņojums ar visu ēkas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu īpašniekiem (apliecina nama vecākais vai Nekustamā īpašuma pārvalde); h) Īpašos gadījumos Būvvalde ir tiesīga pieprasīt papildus izziņas un saskaņojumus. 6.5. Jelgavas domes lēmums par atļauju ierīkot publiskās telpas. 6.6. Pēc Domes lēmuma saņemšanas būvniecības idejas pieteicējs izstrādā projektu un veic būvniecību Jelgavas pilsētas Apbūves noteikumu noteiktajā kārtībā. 7.nodaļa Jelgavas apbūves noteikumu grozīšanas un papildināšanas noteikumi 7.1. Jelgavas apbūves noteikumu grozījumi veicami: a) vienlaikus ar jauna teritorijas plānojuma izstrādāšanu vai esošā plānojuma grozījumu sagatavošanu. b) grozīšanu var pamatot un veikt arī ar detālplānojumu, ievērojot plānojuma izstrādāšanas procedūru atbilstoši MK noteikumiem. c) Īpašos gadījumos - neizstrādājot attiecīgu teritorijas plānojumu, pieļaujama Jelgavas apbūves noteikumu grozīšana ar Jelgavas domes lēmumu ievērojot teritorijas plānojumu grozījumu izstrādāšanas procedūru d) Apbūves noteikumu grozījumi negroza normatīvo aktu noteiktās prasības. 7.2. Jelgavas apbūves noteikumos ir veicami papildinājumi izstrādājot detālplānojumus. Būvvaldē ir iespējams iepazīties ar spēkā esošo detālplānojumu sarakstu, kur uzrādītas prasības, kas precizē šos Jelgavas apbūves noteikumus, kā arī citus noteikumus, kas pamatoti ar detālplānojumu. 8. nodaļa Atbildība par Jelgavas apbūves noteikumu neievērošanu 8.1. Par saistošo noteikumu "Jelgavas apbūves noteikumi" pārkāpšanu sastādīt administratīvo protokolu un uzlikt naudas sodu ir tiesīgas Būvvaldes amatpersonas. 8.2. Pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot kvīti pārkāpējam, var piemērot naudas sodu līdz Ls 10. Sastādot administratīvo protokolu, naudas sods līdz Ls 50. 8.3.Vainīgajai personai ir pienākums Būvvaldes noteiktajā termiņā novērst Jelgavas apbūves noteikumu pārkāpumu. Domes priekšsēdētājs A.Rāviņš