26. Article — ) noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju saņēmušais

laulātais uz trešā pieprasījuma pamata var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Kārtību, kādā Latvijā atļauts nodarbināt termiņuzturēšanās atļauju vai speciālo vīzu saņēmušos ārvalstniekus (bezvalstniekus), reglamentē Ministru kabineta 2000.gada 28.marta noteikumi Nr.116 "Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā" (turpmāk - noteikumi Nr.116). Noteikumi Nr.116, paredzot atšķirīgu nodarbināšanas kārtību, termiņuzturēšanās atļauju saņēmušo laulāto nošķir no pārējiem ārvalstniekiem (bezvalstniekiem). Tā vienīgi termiņuzturēšanās atļauju saņēmušajam laulātajam darba atļauja tiek izsniegta bez maksas (uz termiņu, kas atbilst uzturēšanās atļaujas termiņam). Turklāt termiņuzturēšanās atļauju saņēmušajam laulātajam ir tiesības saņemt darba atļauju neatkarīgi no viņa profesijas, izglītības un Nodarbinātības valsts dienesta vietējā iestādē reģistrētajām vakancēm. Atšķirībā no citām termiņuzturēšanās atļauju saņēmušajām personām tikai termiņuzturēšanās atļauju saņēmušajam laulātajam ir tiesības strādāt pie jebkura darba devēja Latvijā (24., 25.punkts). Termiņuzturēšanās atļauju saņēmušā laulātā uzturēšanās mērķis, kārtība, kādā viņš var tikt iesaistīts darba tirgū (nodarbināts), kā arī tas, ka, kļūstot par darba ņēmēju, sociālās apdrošināšanas sistēmā viņš tiek iesaistīts uz vispārējiem pamatiem, tas ir, tāpat kā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmusī persona, norāda, ka viņa tiesiskais statuss ir tuvāks pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušas personas statusam nekā tāda ārvalstnieka (bezvalstnieka) statusam, kurš Latvijā ieradies un tiek nodarbināts tikai uz laiku. Kaut arī termiņuzturēšanās atļauju saņēmušajam laulātajam, pirmos piecus gadus uzturoties Latvijā, nav tiesību saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Satversmes tiesa uzskata, ka nodarbinātības un sociālās nodrošināšanas jomā viņš ir pielīdzināms tādam ārvalstniekam (bezvalstniekam), kura pastāvīgā uzturēšanās vieta (jeb dzīvesvieta likuma "Par sociālo drošību" izpratnē) ir Latvijā. Līdz ar to Satversmes 109.pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumā ir attiecināmas arī uz termiņuzturēšanās atļauju saņēmušo laulāto, kurš ir darba ņēmējs un bezdarba gadījumam ir ticis obligāti apdrošināts. Satversmes 91.pants noteic, ka cilvēka tiesības īstenojamas bez jebkādas diskriminācijas. Ar diskrimināciju saprot nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas līdzīgos (salīdzināmos) apstākļos (sk. Satversmes tiesas 26.06.2001. spriedumu lietā Nr.2001-02-0106). Tas, ka termiņuzturēšanās atļauju saņēmušais laulātais un pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņēmušais ārvalstnieks (bezvalstnieks) valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā tiek iesaistīti, balstoties uz vienādiem kritērijiem - viņi abi kā darba ņēmēji ir obligāti apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, arī bezdarba gadījumam - , norāda uz to, ka viņi atrodas līdzīgos (salīdzināmos) apstākļos. Tādēļ atšķirīga attieksme pret minētajām darba ņēmēju grupām, iestājoties bezdarbam, ir nepamatota. Tādējādi apstrīdētā tiesību norma (par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nepieciešamību bezdarbnieka statusa iegūšanai) attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju saņēmušo laulāto ir pretrunā kā ar Satversmes 91.pantu, tā arī ar 109.pantu. 3. Satversmē garantēto cilvēka sociālo pamattiesību realizācija ir atkarīga no valsts ekonomiskās situācijas un pieejamiem resursiem (sk. Satversmes tiesas 13.03.2001. spriedumu lietā Nr.2000-08-0109 un 26.06.2001. spriedumu lietā Nr.2001-02-0106). No 2001.gada 18.decembra ir spēkā likums "Par Eiropas Sociālo hartu". Ratificējot Hartu, Latvijas valsts ir apņēmusies veicināt to, lai visiem strādājošajiem būtu tiesības uz sociālo drošību. Saskaņā ar Hartas 20.pantu valstij jāatzīst par sev saistošiem vismaz pieci no šā panta pirmās daļas "b" punktā norādītajiem septiņiem Hartas II sadaļas pantiem (t.i., no 1., 5., 6., 12., 13., 16., 19.panta). Latvija ir izmantojusi valstīm paredzēto izvēles iespēju un Hartas 12.pantu, kas reglamentē tiesības uz sociālo drošību, par sev saistošu nav atzinusi. Ņemot vērā, ka pati Harta paredz šādu izvēles mehānismu, Latvijas rīcība ir tiesiska un nav pamatots pieteikuma iesniedzēja apgalvojums, ka apstrīdētās tiesību normas formulējums neatbilst Eiropas sociālo tiesību sistēmas principiem. Latvija, ievērojot savu ekonomisko situāciju, pagaidām par sev saistošu nav atzinusi Hartas 12.pantu. Pamatots ir Saeimas viedoklis, ka valstij, garantējot tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumā, ir pienākums rūpēties vispirms par tās pastāvīgo iedzīvotāju sociālo drošību (aizsardzību). Līdz ar to personas saiknei ar valsti cilvēka sociālo tiesību nodrošināšanā var būt izšķiroša nozīme. Latvija ir apņēmusies garantēt tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumā tikai tiem darba ņēmējiem, kuru dzīvesvieta ir Latvijas teritorijā. Tādēļ nav pietiekama pamata uzskatīt par prettiesisku atšķirīgu sociālo garantiju noteikšanu tiem termiņuzturēšanās atļauju saņēmušajiem darba ņēmējiem, kuri ieradušies un tiek nodarbināti Latvijā tikai uz laiku (viesstrādniekiem). Taču, ņemot vērā Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas mērķi un galvenos pamatprincipus, kā arī to, ka darba ņēmējiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, netiek garantētas tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumā, Satversmes tiesa uzskata, ka likumdevējam būtu jāizvērtē, vai termiņuzturēšanās atļauju saņēmušie darba ņēmēji (viesstrādnieki), kuri obligāti tiek iesaistīti sociālās apdrošināšanas sistēmā, būtu pakļaujami arī sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: Atzīt likuma "Par nodarbinātību" 6.panta pirmajā daļā ietverto prasību par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nepieciešamību bezdarbnieka statusa iegūšanai attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju saņēmušo Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulāto par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam un par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Endziņša