3. Article

Ekonomikas ministrijai līdz 1993. gada 1. novembrim izstrādāt un apstiprināt metodiskos norādījumus par siltumenerģijas piegādes tarifu aprēķināšanas kārtību, ievērojot šādus principus: - tarifus par centralizēto apkuri un karsta ūdens piegādi aprēķina siltumapgādes uzņēmumi, un tie stājas spēkā pēc apstiprināšanas pašvaldībā, domstarpību gadījumā šos tarifus izskata Siltumenerģijas tarifu padome, kuras lēmums ir saistošs; - siltumenerģijas tarifam jānosedz siltumenerģijas ražošanas, piegādes un realizācijas izmaksas, kuru apmēri saskaņoti ar pašvaldībām, neparedzot pelņu; - siltumenerģijas tarifs ir vienāds visām attiecīgajam siltumenerģijas piegādātājam pieslēgtajām mājām neatkarīgi no īpašuma formas; - ja patērētājs vai piegādātājs uzstādījis mēraparatūru, tarifu par centralizēto apkuri un karstā ūdens piegādi nosaka par Gcal. Pārējos gadījumos tarifu par centralizēto apkuri nosaka par kopējās platības m2, bet tarifu par karstā ūdens piegādi - pēc cilvēku skaita, vai arī vienojas par piegādātās enerģijas aprēķinu pēc fiksētiem piegādes parametriem un saskaņotas siltumtīkliem pieslēgto māju siltuma slodzes; - siltumenerģijas piegādātājs iesniedz pašvaldībai nepieciešamos aprēķinus un pamatojumu tarifa noteikšanai, kā arī tarifa projektu, kas uzskatāms par saskaņotu, ja divdesmit dienu laikā no iesniegšanas datuma pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu par tarifa projektu; - ja no pašvaldības saņemti iebildumi par tarifa projektu, siltumenerģijas piegādātājs pārskata tarifa projektu un no jauna to iesniedz pašvaldībai. Ja trīs nedēju laikā vienošanās netiek panākta, tad jautājumu iesniedz izskatīšanai Siltumenerģijas tarifu padomei, kura nosaka tarifu; - mājas īpašnieks, ņemot vērā ar siltumenerģijas piegādi īrniekiem saistītās izmaksas, pēc saskaņošanas ar pašvaldību nosaka siltumenerģijas tarifu īrniekiem.