33. Article — Revīzijas departamenta kolēģijai ir tiesības:

1) apstiprināt valsts vai pašvaldības institūciju norēķinus neatkarīgi no summu lieluma un revīzijas rezultātus par darījumiem, kuri atzīti par pareiziem gan no likuma viedokļa, gan pēc būtības; 2) apstiprināt norēķinus līdz 3000 latiem par darījumiem, kuri no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības ir attaisnojami; 3) noteikt uzrēķinu apmēru par darījumiem, kuri atzīti par nelikumīgiem vai nepareizi veiktiem; 4) pēc attiecīgās institūcijas vadītajā ierosinājuma atstāt bez piedzīšanas zaudējumus līdz 5000 latiem darījumos, kuri veikti atbilstoši likuma prasībām un likumā noteiktajā kārtībā; 5) atļaut segt atsevišķus zaudējumus līdz 3000 latiem no attiecīgajā darījumā iegūtajiem līdzekļiem; 6) dzēst uzrēķinus līdz 1000 latiem, kuri būtu nosakāmi iestādēm vai personām par to nepareizu rīcību, ja šīs rīcības rezultātā nav nodarīti valstij vai pašvaldībai tieši zaudējumi; 7) atstāt bez piedzīšanas zaudējumus, ja to summa, rēķinot uz katru amatpersonu, kas atbildīga par zaudējumu, viena gada laikā nepārsniedz 100 latu; 8) apstiprināt zaudējumu segšanu no valsts vai pašvaldības līdzekļiem tajos gadījumos, kad uzrēķini sakarā ar to apšaubāmas piedzīšanas iespējamību vai citu likumīgu iemeslu dēļ iestādēm un amatpersonām dzēsti uz tām piešķirto tiesību pamata; 9) izskatīt revidentu ierosinātos revīzijas jautājumus. Izlemjot kolēģijā jautājumu par uzrēķina apmēru, attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim ir tiesības sniegt savus paskaidrojumus; revīzijas departamenta kolēģijas pienākums ir savlaicīgi paziņot attiecīgajai institūcijai jautājuma izlemšanas dienu. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.) D. Kanceleja
  1. 1)) apstiprināt valsts vai pašvaldības institūciju norēķinus neatkarīgi no summu lieluma un revīzijas rezultātus par darījumiem, kuri atzīti par pareiziem gan no likuma viedokļa, gan pēc būtības;
  2. 2)) apstiprināt norēķinus līdz 3000 latiem par darījumiem, kuri no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības ir attaisnojami;
  3. 3)) noteikt uzrēķinu apmēru par darījumiem, kuri atzīti par nelikumīgiem vai nepareizi veiktiem;
  4. 4)) pēc attiecīgās institūcijas vadītajā ierosinājuma atstāt bez piedzīšanas zaudējumus līdz 5000 latiem darījumos, kuri veikti atbilstoši likuma prasībām un likumā noteiktajā kārtībā;
  5. 5)) atļaut segt atsevišķus zaudējumus līdz 3000 latiem no attiecīgajā darījumā iegūtajiem līdzekļiem;
  6. 6)) dzēst uzrēķinus līdz 1000 latiem, kuri būtu nosakāmi iestādēm vai personām par to nepareizu rīcību, ja šīs rīcības rezultātā nav nodarīti valstij vai pašvaldībai tieši zaudējumi;
  7. 7)) atstāt bez piedzīšanas zaudējumus, ja to summa, rēķinot uz katru amatpersonu, kas atbildīga par zaudējumu, viena gada laikā nepārsniedz 100 latu;
  8. 8)) apstiprināt zaudējumu segšanu no valsts vai pašvaldības līdzekļiem tajos gadījumos, kad uzrēķini sakarā ar to apšaubāmas piedzīšanas iespējamību vai citu likumīgu iemeslu dēļ iestādēm un amatpersonām dzēsti uz tām piešķirto tiesību pamata;
  9. 9)) izskatīt revidentu ierosinātos revīzijas jautājumus.
asinvoicejoint-stocktax-authorityvid