10. Article

1. Citos gadījumos nekā tie, kas minēti 8. un 9. pantā, atzīšana un izpilde var tikt atteikta ne tikai pamatojoties uz 9. panta noteikumiem, bet arī jebkuros citos sekojošos gadījumos: (a) ja tiek konstatēts, ka nolēmuma sekas ir acīmredzami nesavienojamas ar lūguma saņēmējas valsts ģimenes un bērnu tiesību pamatprincipiem; (b) ja tiek konstatēts, ka sakarā ar apstākļu izmaiņām, ieskaitot laika notecēšanu, bet neieskaitot tikai bērna dzīves vietas maiņu pēc prettiesiskas aizvešanas, sākotnējā nolēmuma sekas vairs acīmredzami nesaskan ar bērna labklājību; (c) ja nolēmuma izcelsmes valstī tiesvedības ierosināšanas laikā: (i) bērns bija lūguma saņēmējas valsts pilsonis vai tās pastāvīgais iedzīvotājs, un ar nolēmuma izcelsmes valsti nav bijis šāda sakara; (ii) bērns bija gan nolēmuma izcelsmes, gan lūguma saņēmējas valsts pilsonis un viņa ierastā dzīves vieta bija lūguma saņēmējā valstī; (d) ja nolēmums ir nesavienojams ar lūguma saņēmējā valstī pieņemto nolēmumu, vai tādu nolēmumu, kas ir agrāk pieņemts kādā trešā valstī un ir izpildāms lūguma saņēmējā valstī, atbilstoši tiesvedībai, kas ierosināta pirms atzīšanas un izpildes lūguma iesniegšanas, un ja atteikums atbilst bērna labklājībai. 2. Iepriekš minētajos gadījumos, atzīšanas vai izpildes tiesvedība var tikt apturēta: (a) ja ir tikusi uzsākta sākotnējā nolēmuma pārsūdzēšanas parastā kārtība; (b) ja lūguma saņēmējā valstī notiek tiesvedība par bērna aizbildnību, un tā ir uzsākta pirms tiesvedības nolēmuma izcelsmes valstī; (c) ja ir uzsākta izpildes tiesvedība par citu nolēmumu bērna aizbildnības lietā vai jebkāda cita tiesvedība, kas saistīta ar nolēmuma atzīšanu.