5. Article

1. Lūguma saņēmējvalsts centrālā iestāde nekavējoties veic vai rada iespēju veikt visas darbības, kuras tā uzskata par piemērotām, nepieciešamības gadījumā ierosinot tiesvedību savas valsts kompetentajās iestādēs, lai: (a) atklātu iespējamo bērna atrašanās vietu; (b) izvairītos no kaitējuma bērna vai lūguma iesniedzēja interesēm, īpaši piemērojot jebkurus nepieciešamos pagaidu līdzekļus; (c) nodrošinātu nolēmuma atzīšanu vai izpildi; (d) nodrošinātu bērna nodošanu lūguma iesniedzējam gadījumos, kad ir pieņemts lēmums par nolēmuma izpildi; (e) informētu lūguma nosūtītāju iestādi par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem. 2. Ja lūguma saņēmējas valsts centrālajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka bērns atrodas kādas citas Līgumslēdzējas valsts teritorijā, tai tieši un nekavējoties jānosūta dokumenti šīs valsts centrālajai iestādei. 3. Izņemot repatriācijas izdevumus, katra Līgumslēdzēja valsts apņemas nepieprasīt no lūguma iesniedzēja samaksu par jebkuru šī panta pirmajā daļā minēto darbību, ko lūguma iesniedzēja vārdā veic šīs valsts centrālā iestāde, ieskaitot procesuālos izdevumus un, ja tas ir iespējams, izmaksas par jurista sniegto palīdzību. 4. Ja nolēmuma atzīšana vai izpilde ir atteikta un ja lūguma saņēmējas valsts centrālā iestāde uzskata, ka tai ir jāievēro lūguma iesniedzēja prasība ierosināt šajā valstī tiesvedību par konkrētās lietas būtību, šai iestādei ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu lūguma iesniedzēja pārstāvību tiesvedībā ar ne mazāk labvēlīgiem nosacījumiem kā tie, kas ir pieejami personai, kas ir šīs valsts iedzīvotājs un pilsonis, un šajā nolūkā tā var cita starpā ierosināt tiesvedību šīs valsts kompetentajās iestādēs.