6. Article

Saeimas pārstāvis Gunārs Kusiņš tiesas sēdē nepiekrita iesniedzēju apgalvojumam, ka apstrīdētā norma ir pretrunā ar Satversmes 91. un 109. pantu, jo ir jāvērtē ne vien šo normu izstrādāšanas gaita un to būtība, bet arī jāņem vērā starptautiskie dokumenti, uz kuru pamata pieņemts Satversmes 109. pants. Tā no Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 2. panta izriet, ka sociālās un ekonomiskās tiesības ir cieši saistītas ar valstī pieejamajiem finansu resursiem. Konkrētie pasākumi likumos dažādās valstīs tiek noteikti atšķirīgi, jo ir atšķirīgas ekonomiskās iespējas realizēt personu sociālās tiesības. Runājot par Satversmes 109. pantu, Saeimas pārstāvis norādīja, ka jāizvērtē, vai minētajā pantā ir paredzēts kas tāds, kas var iestāties no personas neatkarīgu apstākļu dēļ. Starptautisko dokumentu izpratnē šo apstākļu ietekmē no personas neatkarīgu iemeslu dēļ var rasties tāds stāvoklis, kad persona var zaudēt darba ienākumus. Šajā gadījumā ir nepieciešams apdrošināt risku. Arī Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēma balstās uz šādu pieeju, un tā ir formulēta Latvijas likumos. Saeimas pārstāvis atzina, ka pensiju budžeta deficītu radīja priekšvēlēšanu laikā pieņemtie Pensiju likuma grozījumi, kuru rezultātā tika iztērēti visi pensiju budžetā uzkrātie līdzekļi. Apstrīdētās normas pieņemšana bija valdības piedāvātais pasākums pensiju budžeta deficīta samazināšanai, un šis pasākums ir glābis sociālā nodrošinājuma sistēmu no sabrukuma. Ja šādi pasākumi nebūtu veikti, valstij, iespējams, nāktos mainīt esošo sistēmu un atgriezties pie iepriekšējās pensiju sistēmas, kad visiem bija līdzīgas pensijas. Saeimas pārstāvis paskaidroja, ka par apstrīdēto normu tika daudz debatēts un ka tā tika rūpīgi vērtēta, bet nav informācijas par to, vai tika izvērtēta arī tās atbilstība samērīguma principam. Savukārt apstrīdētās normas atbilstība tiesiskās paļāvības principam ir vērtējama kopā ar pašu tiesību būtību, proti, to, kāda ir tiesību uz sociālo nodrošinājumu (vecuma pensiju) būtība. Šajā gadījumā personas varēja paļauties uz iedibināto sociālā nodrošinājuma sistēmu, tomēr jāņem vērā arī tie satricinājumi, kādiem tā tika pakļauta. Turklāt tiesiskās paļāvības princips nevar būt pilnīgi absolūts. Saeimas pārstāvis nepiekrita M. Draudiņa apgalvojumam, ka uzkrātais pensijas kapitāls ir viņa īpašums. Līdz 1996. gadam nepastāvēja "personificētie pensiju fondi". Par laiku, kas nostrādāts līdz 1996. gadam, pensija tiek aprēķināta saskaņā ar Pensiju likuma pārejas noteikumu 13. punktā paredzēto formulu. "Personificētie pensiju fondi" tika ieviesti ar 1996. gadu, ar Pensiju likuma spēkā stāšanos. Īpašuma tiesības var attiecināt tikai uz pensijas kapitālu, kas uzkrāts kopš šā likuma spēkā stāšanās, bet nevis uz pensijas kapitālu kopumā. Secinājumu daļa