8. Article

1. Neskatoties uz šī Pielikuma 1.panta a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, Līgumslēdzējas Puses var veikt gadījuma rakstura pārbaudes, lai kontrolētu attiecīgo autobusu atbilstību Direktīvas 96/96/EC prasībām. Šī Pielikuma ietvaros termins "gadījuma rakstura pārbaudes" nozīmē neplānotu un tādējādi negaidītu tā autobusa pārbaudi, kurš veic pārvadājumu tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā izdara pārbaudi. 2. Lai veiktu pārbaudi uz ceļa, kā paredzēts šajā Pielikumā, Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām institūcijām jāizmanto 2.a un 2.b Pielikumā ietvertais pārbaudes protokols. Pārbaudes protokola kopija, kuru aizpildījis pilnvarots pārstāvis, jāatdod autobusa vadītājam un tā pēc pieprasījuma jāuzrāda, lai vienkāršotu vai, ja iespējams, izvairītos no atkārtotas pārbaudes nepamatoti īsā laika posmā. 3. Ja pārbaudes veicējs uzskata, ka neatbilstošā tehniskā stāvokļa dēļ nepieciešama tālāka pārbaude, autobuss var tikt pakļauts pārbaudei apstiprinātā tehniskās pārbaudes centrā saskaņā ar Eiropas Kopienas Direktīvas 96/96/EC 2.pantu. 4. Papildus citiem sodiem, kas var tikt piemēroti, ja gadījuma rakstura pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka transporta līdzeklis neatbilst Direktīvas 96/96/EC prasībām un tādējādi uzskatāms par bīstamu tā lietotājiem un citiem satiksmes dalībniekiem, var tikt piemērots nekavējošs aizliegums izmantot autobusu uz publiskiem ceļiem. 5. Pārbaudes uz ceļiem jāveic bez diskriminācijas attiecībā uz autobusa reģistrācijas vietu un vadītāja pilsonību un dzīvesvietu. 2A pielikums Pārbaudes protokols 1. Pārbaudes vieta .................. 2. Datums ... ... ... .... 3. Laiks ... ... ... 4. Transporta līdzekļa reģistrācijas valsts un reģistrācijas numurs ... ... ... ... ... ... ... ... 5. Transporta līdzekļa kategorija n Autobuss1 6. Pārvadātāja, kas veic pārvadājumu, vārds, uzvārds un adrese ... ... ... ... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ... 7. Pārvadātāja reģistrācijas valsts . .. ... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... 8. Vadītājs... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ... 9. Brauciena organizators brauciena sākuma punktā, vieta, adrese ... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... 10. Brauciena organizators brauciena beigu punktā, vieta, adrese, ... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... 11. Transporta vienības bruto masa... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ... 12. Pārbaudi neizturēja: * bremžu sistēma un tās komponenti * stūres mehānisms * lukturi, gaismas un signālierīces * riteņi/riepas * izplūdes gāzu sistēma * dūmainība (dīzeļdzinējiem) * atgāzu raksturojums (benzīndzinējiem) 13. Piezīmes 14. Kontroles institūcija/pārbaudītājs, kas veicis pārbaudi 15. Pārbaudes rezultāti * pārbaude nokārtota * pārbaude nokārtota, konstatēti nenozīmīgi defekti * konstatēti nopietni defekti * tūlītējs autobusa izmantošanas aizliegums _________________________ Pārbaudītāja paraksts 1 transporta līdzeklis, kas tiek izmantots pasažieru pārvadājumos, ar vismaz četriem riteņiem un vairāk kā astoņām sēdvietām, vadītāja vietu neskaitot, (M2, M3 kategorijas). 2B pielikums Pārbaudes uz ceļa tehniskie standarti Autobusiem saskaņā ar šī Nolīguma 3.pantu jābūt tādā tehniskā braukšanas kārtībā, lai kontrolējošās institūcijas tos varētu uzskatīt par piemērotiem pasažieru pārvadājumu veikšanai. Pārbaudei jāaptver tie komponenti, kuri uzskatāmi par nozīmīgiem transporta līdzekļa drošai un tehniski nevainojamai ekspluatācijai. Ir jāveic gan vienkārša funkcionāla pārbaude (gaismas, signālierīces, riepu stāvoklis), gan specifiski testi un/vai pārbaudes attiecībā uz transporta līdzekļa bremzēm un dzinēja izplūdes gāzēm. 1. Bremzes Katrai bremžu sistēmas sastāvdaļai jābūt atbilstoši noregulētai un nevainojamā darba kārtībā. Transporta līdzekļa bremzēm jāveic šādas trīs bremzēšanas darbības: (a) autobusu un to piekabju un puspiekabju darba bremzēm jāspēj palēnināt transporta līdzekļa gaitu un apstādināt to droši, strauji un efektīvi neatkarīgi no autobusa noslogojuma īpatnībām un ceļa slīpuma; (b) autobusu un to piekabju un puspiekabju stāvbremzei jāspēj transporta līdzekli noturēt nekustīgi neatkarīgi no noslogojuma īpatnībām pat ievērojama ceļa kāpuma un krituma apstākļos, bremžu darba virsmām atrodoties bremzējošā pozīcijā, to panākot ar mehāniski darbināmu ierīci; (c) autobusu sekundārajai (avārijas) bremzei jāspēj palēnināt transporta līdzekļa gaitu un apstādināt to atbilstoši normatīvajam bremzēšanas ceļa garumam neatkarīgi no noslogojuma īpatnībām pat tad, ja nestrādā darba bremzes. Ja transporta līdzekļa tehniskais stāvoklis rada šaubas, kontrolējošas institūcijas var pārbaudīt transporta līdzekļa bremžu darbību saskaņā ar dažiem vai visiem Direktīvas 96/96/EC 2.pielikuma 1.punkta noteikumiem. 2. Atgāzes 2.1. Atgāzes 2.1.1. Autotransporta līdzekļi, kuri ir aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes (benzīna) dzinējiem. (a) Ja izplūdes gāzes netiek kontrolētas ar pilnveidotu atgāzu kontroles sistēmu, tādu kā trīskomponenšu katalītisko neitralizatoru ar lambda vadību: 1) Vizuāla izplūdes gāzu sistēmas apskate, lai pārliecinātos, ka sistēmā nav noplūdes. 2) Ja nepieciešams, vizuāla izplūdes gāzu kontroles sistēmas apskate, lai pārbaudītu vai attiecīgās ierīces ir pareizi uzstādītas. Pēc zināma dzinēja darbināšanas laika (ņemot vērā transporta līdzekļa ražotāja rekomendācijas) tiek mērīts oglekļa monoksīda (CO) līmenis izplūdes gāzēs, dzinējam strādājot tukšgaitā (bez slodzes). CO līmenis izplūdes gāzēs nedrīkst pārsniegt ražotāja noteikto maksimumu. Ja šāda informācija nav pieejama vai ja Eiropas Kopienas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir nolēmušas to neizmantot kā standartu, CO līmenis nedrīkst pārsniegt: — autobusiem, kuri pirmo reizi reģistrēti vai kuru ekspluatācija uzsākta laikā starp datumu, kad Līgumslēdzēju Pušu valstīs ir pieprasīta transporta līdzekļu atbilstība Direktīvas 70/220/EEC1 prasībām un 1986.gada 1.oktobri, CO - 4,5%; — autobusiem, kuri pirmo reizi ir reģistrēti vai kuru ekspluatācija uzsākta pēc 1986.gada 1.oktobra, CO - 3,5%. (b) Ja izplūdes gāzes tiek kontrolētas ar pilnveidotu atgāzu kontroles sistēmu, tādu kā trīskomponenšu katalītisko neitralizatoru ar lambda vadību: 1) Vizuāla izplūdes gāzu sistēmas apskate, lai pārliecinātos, ka sistēmā nav noplūdes un ka visas detaļas ir tehniskā kārtībā. 2) Vizuāla izplūdes gāzu kontroles sistēmas apskate, lai pārbaudītu vai attiecīgās ierīces ir pareizi uzstādītas. 3) Transporta līdzekļa izplūdes gāzu kontroles sistēmas efektivitāte tiek noteikta, mērot lambda vērtību un CO koncentrāciju izplūdes gāzēs saskaņā ar 4.punktu vai saskaņā ar ražotāja piedāvāto kārtību, kāda ir apstiprināta tipa apstiprinājuma ietvaros. Katrā no testiem dzinējs tiek darbināts saskaņā ar transporta līdzekļa ražotāja rekomendācijām. 4) Izplūdes gāzes — robežvērtības. Mērījumi dzinējam darbojoties tukšgaitā: CO līmenis izplūdes gāzēs nedrīkst pārsniegt ražotāja noteikto maksimumu. Ja šāda informācija nav pieejama, maksimālā CO koncentrācija izplūdes gāzēs nedrīkst pārsniegt 0,5%. Mērījumi dzinējam darbojoties tukšgaitā pie lieliem apgriezieniem — vismaz 2000 min-1. CO koncentrācija: maksimums 0,3%. Lambda: 1 ± 0.03 saskaņā ar ražotāja specifikāciju. 2.1.2. Autobusi ar dīzeļdzinējiem Dīzeļmotora atgāzu dūmainības koeficienta vērtības noteikšana brīvā paātrinājuma režīmā. Koncentrācijas līmenis nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļauto līmeni atbilstoši Direktīvai 72/306/EEC2. Ja šāda informācija nav pieejama vai ja dalībvalstu kompetentās institūcijas ir nolēmušas nelietot to kā standartu, dīzeļmotoriem pieļaujamas šādas atgāzu absorbcijas koeficienta robežvērtības: — bez turbopūtes = 2,5m-1 — ar turbopūti = 3,0 m-1 vai līdzvērtīgas vērtības, ja tiek izmantots aprīkojums, kas atšķiras no EP apstiprinātā tipa. 2.1.3. Testēšanas aprīkojums Autobusu izplūdes gāzes tiek pārbaudītas, izmantojot aparatūru, kas paredzēta precīzai ražotāja noteiktās robežvērtības konstatēšanai. 2.2. Ja nepieciešams, jāpārbauda arī izplūdes gāzu bort-diagnosticēšanas (OBD) sistēmas darba kārtība. ____________________________- 1 Padomes 1970.gada 20.marta Direktīva 70/220/EEC Par dalībvalstu likumdošanas saskaņošanu attiecībā uz veicamajiem pasākumiem pret gaisa piesārņošanu ar transporta līdzekļu izplūdes gāzēm (EKOV nr. L 76, 9.3.1970.,1.lpp.) ar labojumiem (EKOV nr. L 81, 11.4,1970., 15.lpp.) ar pēdējiem grozījumiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/12/EC (EKOV nr. L 100, 19.4.1994., 42.lpp.) * Padomes 1972. gada 2. augusta Direktīva 72/306/EEC Par dalībvalstu likumdošanas saskaņošanu attiecībā uz veicamajiem pasākumiem pret piesārņojumu, ko rada transporta līdzekļi, kuri ir aprīkoti ar dīzeļdzinējiem (EKOV nr. L 190, 20.8.1972., 1.lpp.) ar pēdējiem grozījumiem, kas ietverti Eiropas Komisijas Direktīvā 89/491/EEC (EKOV nr. L 238, 15.8.1989., 43.lpp.). 3.pielikums Norādījumi 1. Pārvadājumi saskaņā ar INTERBUS Nolīgumu: 1) Starptautiskie neregulārie jebkuras pilsonības pasažieru pārvadājumi: — starp divu Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, kas sākas un beidzas vienas un tās pašas Līgumslēdzējas Puses teritorijā un, ja šādu pārvadājumu ietvaros nepieciešams, arī tranzītā cauri vai nu citas Līgumslēdzējas Puses teritorijai, vai arī tādas valsts teritorijai, kas nav Līgumslēdzēja Puse; — ko pēc nomas līguma vai par atlīdzību veic kādā no Līgumslēdzējām Pusēm saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem reģistrēti pārvadātāji, kuri ir licencēti veikt pasažieru neregulāros starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem; — izmantojot autobusus, kas reģistrēti tajā Līgumslēdzējā Pusē, kurā ir reģistrēts pārvadātājs un kuru konstrukcija un aprīkojums ir piemērots un paredzēts vairāk nekā deviņu personu, vadītāju ieskaitot, pārvadāšanai. 2) Braucieni bez pasažieriem iepriekšminēto pārvadājumu ietvaros. 3) INTERBUS Nolīguma ietvaros attiecībā uz Eiropas Kopienu termins "Līgumslēdzējas Puses teritorija" nozīmē tās teritorijas, kuras nosaka un uz kurām attiecas Eiropas Līgums. 4) INTERBUS Nolīguma ietvaros vienā Līgumslēdzējā Pusē reģistrēts pārvadātājs nevar veikt iekšzemes neregulāros pasažieru pārvadājumus citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā. 5) Šī Nolīguma piemērošanas sfērā neietilpst pasažieru pārvadājumiem paredzētu autobusu izmantošana kravu komercpārvadājumiem. 6) Šis Nolīgums neattiecas uz neregulārajiem pārvadājumiem savām vajadzībām. 2. Starptautiskie neregulārie pasažieru pārvadājumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuriem saskaņā ar INTERBUS Nolīguma 6.pantu atļauja nav nepieciešama. 1) Pārvadājumi ar slēgtām durvīm — pārvadājumi, kuros viena un tā pati pasažieru grupa tiek pārvadāta visā brauciena garumā ar vienu un to pašu autobusu un tiek atvesta atpakaļ brauciena sākumpunktā. Brauciena sākuma punkts ir tās Līgumslēdzējas Puses teritorija, kurā reģistrēts pārvadātājs. 2) Pārvadājumi, kuros turpbrauciens tiek veikts ar pasažieriem, bet atpakaļbrauciens bez tiem. Brauciena sākumpunkts atrodas tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kurā reģistrēts pārvadātājs. 3) Pārvadājumi, kuros turpbrauciens tiek veikts bez pasažieriem un visi pasažieri tiek uzņemti vienā vietā, ja tiek ievēroti šādi noteikumi: a) pasažieri, kas uzņemti grupās saskaņā ar iepriekš noformētu pārvadājuma līgumu tādas valsts teritorijā, kura nav Līgumslēdzēja Puse vai ir Līgumslēdzēja Puse, bet kuras teritorijā pārvadātājs nav reģistrēts. Pasažieri tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs; b) pasažieri, kurus tas pats pārvadātājs saskaņā ar 2.punkta noteikumiem iepriekš atvedis uz Līgumslēdzējas Puses teritoriju, tiek šajā pašā teritorijā uzņemti. Pasažieri tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs; c) pasažieri ir ielūgti ierasties citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, turklāt ar pārvadājuma veikšanu saistītās izmaksas sedz persona, kura tos ielūgusi. Pasažieriem, kuri tiek vesti pa tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs, jābūt ar vienotām interesēm, kas nav tikai mērķis piedalīties attiecīgajā braucienā. 4) Atļaujas nav nepieciešamas tranzīta pārvadājumiem cauri Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām, ja tie ir saistīti ar tādu neregulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu, kuriem nav nepieciešamas atļaujas. 5) Autobusa braucieniem bez pasažieriem, ja tas tiek izmantots bojāta vai avarējuša autobusa nomaiņai, kas veicis starptautiskos pārvadājumus šī Nolīguma ietvaros, atļauja nav nepieciešama. Pārvadājumiem, ko veic Eiropas Kopienā reģistrēti pārvadātāji, brauciena sākuma punkts un/vai galapunkts var atrasties jebkurā Eiropas Kopienas dalībvalsts teritorijā neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Kopienas dalībvalstī autobuss reģistrēts vai kurā Līgumslēdzējas Puses valstī reģistrēts pārvadātājs. 3. Prasības autobusiem Autobusiem, kas šī Nolīguma ietvaros tiek izmantoti pasažieru neregulārajos starptautiskajos pārvadājumos, jāatbilst tehniskajiem standartiem atbilstoši šī Nolīguma 5.pantam un 2.pielikumam. 4. Informācija par brauciena formulāra aizpildīšanu 1. Veicot neregulāro pasažieru pārvadājumu, pirms uzsākt braucienu, pārvadātājam jāizpilda brauciena formulārs divos eksemplāros. Iepriekš izpildīts pasažieru saraksts var būt uz atsevišķas lapas, kas jāpievieno brauciena formulāram. Pārvadātāja vai transporta līdzekļa vadītāja zīmogam vai, ja tas ir nepieciešams, parakstam jābūt gan uz brauciena formulāra, gan uz pasažieru saraksta. Pārvadājumos, kad turpbrauciens tiek veikts bez pasažieriem, pasažieru saraksts var tikt aizpildīts atbilstoši iepriekš noteiktajām prasībām brīdī, kad pasažieri tiek uzņemti. Brauciena formulāra oriģinālam jāatrodas autobusā visa brauciena laikā un tas ir jāuzrāda, tiklīdz to pieprasa pilnvarotas kontroles institūcijas pārstāvis. 2. Veicot pārvadājumus, kad turpbrauciens notiek bez pasažieriem, kā norādīts brauciena formulāra 4.punkta c) apakšpunktā, pārvadātājam brauciena formulāram jāpievieno šādi dokumenti: — gadījumos, kas minēti 4C1 apakšpunktā: pārvadājuma līguma kopija vai cits dokuments, ja to pieprasa attiecīgā valsts, kurš satur būtisku informāciju par šo līgumu (īpaši, līguma noslēgšanas vietu un datumu, pasažieru uzņemšanas vietu, valsti un datumu, pārvadājuma gala punkta vietu un valsti); — gadījumos, kas minēti 4C2 apakšpunktā: turpbrauciena formulārs, kurš atradās transporta līdzeklī, kad pārvadātājs nogādāja pasažierus Līgumslēdzējas Puses teritorijā un atgriezās bez tiem, paredzot, ka šie paši pasažieri vēlāk tiks uzņemti atpakaļbraucienam; — gadījumos, kas minēti 4C3 apakšpunktā: ielūguma vēstule vai tās fotokopija. 3. Veicot neregulārus pārvadājumus, pasažierus brauciena laikā nedrīkst ne uzņemt, ne arī izsēdināt, izņemot gadījumus, kad to ir atļāvusi kompetentā institūcija. Šajā gadījumā nepieciešama atļauja. 4. Pārvadātājs ir atbildīgs par brauciena formulāra savlaicīgu un pareizu aizpildīšanu. Tam jābūt aizpildītam drukātiem burtiem un ar neizdzēšamu tinti. 5. Formulāru grāmatiņa nav nododama trešajai personai. 4.pielikums (Trešā pieteikuma lapa) Norādījumi 1. Pārvadātājiem jāaizpilda pieteikums un jāpievieno tam apliecinājums, ka viņš ir licencēts veikt pasažieru neregulāros starptautiskos pārvadājumus saskaņā ar INTERBUS Nolīguma 1.panta (1) (a) apakšpunkta otro rindkopu. 2. Lai veiktu neregulāros pārvadājumus, kuri nav minēti INTERBUS Nolīguma 6.pantā, nepieciešama atļauja, proti, atļauja nepieciešama pārvadājumiem, kas neatbilst šādiem nosacījumiem: 1) pārvadājumi ar slēgtām durvīm — pārvadājumi, kuros viena un tā pati pasažieru grupa tiek pārvadāta visā brauciena laikā ar vienu un to pašu autobusu un tiek atvesta atpakaļ brauciena sākuma punktā; brauciena sākuma punkts atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā reģistrēts pārvadātājs; 2) pārvadājumi, kuros turpbrauciens tiek veikts ar pasažieriem, bet atpakaļbrauciens bez tiem; brauciena sākuma punkts atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā reģistrēts pārvadātājs; 3) pārvadājumi, kuros turpbrauciens tiek veikts bez pasažieriem un visi pasažieri tiek uzņemti vienā vietā, ja tiek ievēroti šādi noteikumi: a) pasažieri, kas uzņemti grupās saskaņā ar iepriekš noformētu pārvadājuma līgumu tādas valsts teritorijā, kura nav Līgumslēdzēja Puse vai ir Līgumslēdzēja Puse, bet kuras teritorijā pārvadātājs nav reģistrēts. Pasažieri tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs; b) pasažieri, kurus tas pats pārvadātājs saskaņā ar 2.punkta noteikumiem iepriekš atvedis uz Līgumslēdzējas Puses teritoriju, tiek šajā pašā teritorijā uzņemti. Pasažieri tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs; c) pasažieri ir ielūgti ierasties otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, turklāt ar pārvadājuma veikšanu saistītās izmaksas sedz persona, kura tos ielūgusi. Pasažieri tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs, un tiem jābūt ar vienotām interesēm, kas nav tikai mērķis piedalīties attiecīgajā braucienā. 4. Atļaujas nav nepieciešamas tranzīta pārvadājumiem cauri Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām, ja tie ir saistīti ar tādu neregulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu, kuriem atļauja nav nepieciešama. 5. Autobusu braucieniem bez pasažieriem, ja tie tiek izmantoti bojāta vai avarējuša autobusa nomaiņai, kurš veicis starptautiskos pārvadājumus šī Nolīguma ietvaros, atļaujas nav nepieciešamas. Pārvadājumiem, ko veic Eiropas Kopienā reģistrēti pārvadātāji, brauciena sākuma punkts un/vai gala punkts var atrasties jebkuras Eiropas Kopienas dalībvalsts teritorijā neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Kopienas dalībvalstī autobuss reģistrēts vai kurā dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs. 3. Pieteikums jāiesniedz tās Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai, kuras teritorijā atrodas brauciena sākuma punkts, t.i., pirmais pasažieru uzņemšanas punkts. 4. Autobusiem, kuri tiek izmantoti, ir jābūt reģistrētiem tajā Līgumslēdzējā Pusē, kurā reģistrēts pārvadātājs. 5. Autobusiem, ar kuriem veic neregulāros starptautiskos pārvadājumus saskaņā ar INTERBUS Nolīgumu, jāatbilst šī Nolīguma 2.pielikumā minētajiem tehniskajiem standartiem. 5.pielikums Latvijas Republikas Deklarācija attiecībā uz INTERBUS Nolīguma 4.pantu un 1.pielikumu 1. 1996.gada 29.aprīļa Padomes Direktīvas 96/26/EC I sadaļas noteikumi par kravu un pasažieru pārvadātāju ar autotransportu pielaidi profesijai un par diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai dotu iespēju šiem pārvadātājiem plašākas tiesības iesaistīties iekšzemes un starptautisko pārvadājumu veikšanā (Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis nr. L 124 23.5.1996., 1.lpp.), tās pēdējie grozījumi ar 1998.gada 1.oktobra Direktīvu 98/76/EC (Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis nr. L 277 14.1.1998., 17.lpp.) ir iestrādāti nacionālajā likumdošanā ar šādiem tiesību aktiem: Grozījumi Autopārvadājumu likumā, 2., 3.pants (30.09.1999.); Satiksmes ministrijas 29.06.2000. noteikumi nr.18 "Par grozījumiem Satiksmes ministrijas 1998.gada 30.septembra noteikumos nr.52 "Par autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanu"". 2. Attiecībā uz prasību par finansiālo stāvokli spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka pārvadātāja rīcībā ar 2002.gada 1.janvāri jābūt pieejamām šādām kapitāla un finansu rezervēm: ne mazāk kā LVL 4000 (EUR 7087,34[*]), kad tiek izmantots viens transporta līdzeklis, un LVL 2200 (EUR 3898,03[*]) uz katru nākamo autotransporta līdzekļa vienību. Direktīvas 98/76/EC prasībām atbilstošs stāvoklis tiks sasniegts ar 2004.gada 1.janvāri, kad saskaņā ar Satiksmes ministrijas 29.06.2000. noteikumiem nr.18 "Par grozījumiem Satiksmes ministrijas 1998.gada 30.septembra noteikumos nr.52 "Par autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanu"" pārvadātāja rīcībā jābūt pieejamām šādām kapitāla un finansu rezervēm: ne mazāk kā LVL 5400 (EUR 9567,90[*]), kad tiek izmantots viens transporta līdzeklis, un LVL 3000 (EUR 5315,50[*]) uz katru nākamo autotransporta līdzekļa vienību. [*] pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa uz 10.12.2001.