14. Article — paredz:

"Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana ir nodrošināma bez jebkādas diskriminācijas, neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, ticības, politiskajiem un citiem uzskatiem, valstiskās vai sociālās izcelsmes, piederības kādai nacionālajai minoritātei, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai jebkura cita stāvokļa." 90. Atbildētāja Valdība noliedz jebkādu atšķirīgu attieksmi personas valodas vai etniskās izcelsmes dēļ. Tāpat tā uztur spēkā argumentu, ka ar likumu noteiktā atšķirīgā attieksme pret Krievijas armijas militārpersonām un viņu ģimenēm ir attaisnojama, jo ārvalsts militārpersonu un viņu ģimenes locekļu izvešana no neatkarīgās Latvijas teritorijas bija vitāli svarīga valsts drošībai, kā arī nekārtību un noziegumu novēršanai. 91. Tiesa uzskata, ka šī iesnieguma daļa ir cieši saistīta ar augšminēto sūdzību sakarā ar Konvencijas 8.pantu un tādēļ tā būtu izskatāma pēc būtības. Tādēļ šī iesnieguma daļa nevar tikt atzīta par acīmredzami nepamatotu Konvencijas 35.panta 3.paragrāfa izpratnē. Neviens cits iemesls tās atzīšanai par nepieņemamu izskatīšanai nav konstatēts. B. Sūdzības saistībā ar procedūru par pirmās un trešās iesniedzējas uzturēšanās Latvijā likumību 92. Pirmā un trešā iesniedzēja apgalvo, ka notikuši vairāki procedūras pārkāpumi procesa, kas saistīts ar viņu uzturēšanos Latvijā, gaitā, kas, viņuprāt, pārkāpj Konvencijas 6.pantu, kas, ciktāl tas attiecas uz šo lietu, paredz: "Ikvienam ir tiesības, nosakot savu civilo tiesību un pienākumu vai jebkuras viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību krimināllietā, uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā tiesā ..." 93. Atbildētāja Valdība argumentē, ka 6.pants nav piemērojams apskatāmajam procesam. 94. Tiesa konstatē, ka procedūra par pirmās un trešās iesniedzējas uzturēšanās Latvijā likumību attiecās tikai uz publisko tiesību sfēru un neiekļāva "civilo" tiesību vai jebkādas viņām izvirzītas "apsūdzības" noteikšanu (skat. mutatis mutandis, Maaouia v. Francija, nr.39652/98,5.10.2000, 34.-41.paragrāfs, tiks publicēts ECHR 2000-X). 95. No tā izriet, ka 6.pants nav piemērojams un ka šī iesnieguma daļa ir jānoraida saskaņā ar Konvencijas 35.panta 3. un 4.paragrāfu kā neatbilstoša Konvencijas normām ratione materiae. 96. Pirmā un trešā iesniedzēja tāpat apgalvo, ka viņām nebija pieejama efektīva aizsardzība, lai noteiktu viņu uzturēšanās Latvijā likumību un novērstu viņu izraidīšanu, pretēji Konvencijas 13.pantam, kas paredz: "Ikvienam, kura tiesības un brīvības, kas noteiktas šajā Konvencijā, ir pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu aizsardzību no valsts institūciju puses, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot publiskos dienesta pienākumus." 97. Atbildētāja Valdība argumentē, ka nav noticis šī noteikuma pārkāpums, jo viņu lietu nacionālās tiesas izskatīja trijās instancēs. 98. Pirmkārt, Tiesa norāda, ka iesniedzēji šajā lietā var atsaukties uz 13.pantu, jo 7.protokola