22. Article

AUTENTISKI TEKSTI Šīs konvencijas oriģināleksemplārs, kura teksts angļu, krievu un franču valodā ir vienlīdz autentisks, tiek deponēts Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju. Orhūsā (Dānijā), tūkstoš deviņi simti deviņdesmit astotā gada divdesmit piektajā jūnijā. I pielikums Konvencijas 6.panta 1.punkta a) apakšpunktā minēto darbību saraksts 1. Enerģētikas sektors: — naftas un gāzes pārstrādes uzņēmumi; — gazifikācijas un sašķidrināšanas iekārtas; — termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda ir 50 megavati (MW) un vairāk; — koksa krāsnis; — atomelektrostacijas un citas kodolspēkstacijas, tostarp to demontāža vai apstādināšana 1 (izņemot zinātniskās pētnieciskas kodolmateriālu un bagātinātu kodolmateriālu ražošanas un pārstrādes iekārtas, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 1 kilovatu (kW) vidējās siltumenerģijas); — iekārtas izmantotās kodoldegvielas atkārtotai apstrādei; — iekārtas, kas paredzētas: — kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai, — izmantotās kodoldegvielas vai paaugstinātas radioaktivitātes atkritumu apstrādei, — izmantotās kodoldegvielas galīgai apglabāšanai, — tikai radioaktīvo atkritumu galīgai apglabāšanai, — tikai izmantotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai (plānots uz vairāk nekā 10 gadiem), vietā, kas nav to ražošanas/rašanās vieta. 2. Metālu ieguve un apstrāde: — metālu rūdu (tostarp sulfīdu rūdu) apdedzināšanas un kausēšanas iekārtas; — iekārtas čuguna vai tērauda ieguvei (pirmējā vai otrējā kausēšana), ieskaitot nepārtrauktu metālliešanu, ar jaudu, kas pārsniedz 2,5 tonnas stundā; — iekārtas melno metālu apstrādei: i) velmēšanas iekārtas ar jaudu, kas pārsniedz 20 tonnas nepārstrādāta tērauda stundā; ii) kalves ar veseriem, kuru enerģijas patēriņš pārsniedz 50 kilodžoulus (kJ) uz veseri un kuru patērētā siltumenerģija pārsniedz 20 MW; iii) metāla aizsargpārklājumu ražotnes, kurās neapstrādāta tērauda padeve pārsniedz 2 tonnas stundā; — melnā metāla lietuves, kuru jauda pārsniedz 20 tonnas dienā; — iekārtas: i) krāsainā metāla ieguvei no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus; ii) krāsaino metālu kausēšanai, ietverot sakausēšanu, kā arī ietverot pārstrādes produktu kausēšanu (attīrīšanu, metālliešanu, utt.), ar kausēšanas jaudu, kas pārsniedz 4 tonnas dienā svinam un kadmijam vai 20 tonnas dienā visiem citiem metāliem; — metālu un plastikātu virsmas apstrādes iekārtas, izmantojot elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus, kur apstrādes tvertņu tilpums pārsniedz 30 kubikmetrus (m3). 3. Minerālu un minerālvielu ieguve un apstrāde: — cementa ražošanas iekārtas rotējošos cepļos, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas dienā, vai kaļķu ražošanas iekārtas rotējošos cepļos, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā, vai citās krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā; — azbesta ieguves un azbestu saturošu produktu ražošanas iekārtas; — stikla, tostarp stiklšķiedras, ražošanas iekārtas, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā; — minerālvielu kausēšanas, tostarp minerālšķiedru ražošanas iekārtas, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā; — iekārtas keramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, konkrēti dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas vai porcelāna ražošanai, ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 75 tonnas dienā un/vai ar cepļa jaudu, kas pārsniedz 4 m3, un ar cepļa piepildījuma blīvumu 300 kg/m3. 4. Ķīmiskā rūpniecība: ražošana šajā punktā ietverto darbību kategoriju nozīmē ir rūpnieciska mēroga ražošana, ķīmiski apstrādājot vielas vai vielu grupas, kas uzskaitītas a) līdz g) apakšpunktā: a) ķīmiskās iekārtas organisko vielu ražošanai, to skaitā: i) vienkāršie ogļūdeņraži (lineārie vai cikliskie, piesātinātie vai nepiesātinātie, alifātiskie vai aromātiskie); ii) skābekli saturošie ogļūdeņraži, piemēram, spirti, aldehīdi, ketoni, karboksilskābes, esteri, acetāti, ēteri, peroksīdi, epoksīdsveķi; iii) sērogļūdeņraži; iv) slāpekli saturošie ogļūdeņraži, piemēram, amīni, amīdi, nitrozosavienojumi, nitrosavienojumi vai nitrāti, nitrili, cianāti, izocianāti; v) fosforu saturoši ogļūdeņraži; vi) halogēnogļūdeņraži; vii) metālorganiskie savienojumi; viii) galvenie plastikas materiāli (polimēri, sintētiskās un celulozes šķiedras); ix) sintētiskās gumijas; x) krāsvielas un pigmenti; xi) virsmas aktīvie aģenti un vielas; b) ķīmiskās iekārtas neorganisko vielu ražošanai, to skaitā: i) gāzes, tādas kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, sēra dioksīds, karbonilhlorīds; ii) skābes, tādas kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, sālsskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābe; iii) sārmi, tādi kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds; iv) sāļi, tādi kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts; v) nemetāli, metālu oksīdi un citi neorganiski savienojumi, tādi kā kalcija karbīds, silīcijs, silīcija karbīds; c) ķīmiskās iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturoša minerālmēslojuma (vienkārša vai kompleksa) ražošanai; d) ķīmiskās iekārtas galveno augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai; e) iekārtas galveno farmaceitisko produktu ražošanai, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu; f) ķīmiskās iekārtas sprāgstvielu ražošanai; g) ķīmiskās iekārtas, kas paredzētas proteīna barības piedevu, fermentu un citu proteīnu ražošanai, izmantojot ķīmiskus vai bioloģiskus procesus; 5. Atkritumu apsaimniekošana: — bīstamo atkritumu sadedzināšanas, utilizācijas, ķīmiskās apstrādes vai apglabāšanas iekārtas; — sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 3 tonnas stundā; — sadzīves atkritumu apglabāšanai paredzētās iekārtas, kuru jauda pārsniedz 50 tonnas dienā; — atkritumu izgāztuves, kas var uzņemt vairāk kā 10 tonnas dienā vai kuru kopējā jauda pārsniedz 25 000 tonnas, izņemot inerto atkritumu izgāztuves. 6. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu, kas pārsniedz 150 000 iedzīvotāju ekvivalentu. 7. Rūpnieciskās iekārtas: a) celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgas šķiedras saturošas izejvielas; b) papīra un kartona ražošanai ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 20 tonnas dienā. 8. a) Starppilsētu (tālsatiksmes) dzelzceļa līniju un lidostu2 būvniecība, kur galvenā skrejceļa garums ir vismaz 2100 m; b) autoceļu un ātrgaitas automaģistrāļu būvniecība3; c) jaunu četru vai vairāku braukšanas joslu ceļu būvniecība, vai esošo divjoslu vai vienjoslas ceļu pārbūve un/ vai paplašināšana, ja šā pārbūvētā ceļa kopējais nepārtrauktais garums ir 10 km vai vairāk. 9. a) Iekšzemes ūdensceļi un ostas iekšzemes ūdenstransporta satiksmei, kas paredzēta kuģiem, kuru kravnesība pārsniedz 1350 tonnas; b) ar krastu saistītas tirdzniecības ostas un piestātnes kravu iekraušanai un izkraušanai, kā arī priekšostas (izņemot prāmju piestātnes), kas var apkalpot kuģus, kuru kravnesība pārsniedz 1350 tonnas. 10. Gruntsūdeņu ieguves vai mākslīgas gruntsūdens krājumu papildināšanas sistēmas ar kopējo gadā iegūto ūdens tilpumu, kas ir 1 miljons m3 vai vairāk. 11. a) Darbi, kas saistīti ar ūdens resursu pārvietošanu starp upju baseiniem, lai novērstu iespējamo ūdens resursu samazināšanos vienā no baseiniem, ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 100 miljonus m3/gadā. b) Visos citos gadījumos — darbi ūdens resursu pārvietošanai starp upju baseiniem, kur ieguves baseina daudzgadējā vidējā ūdens plūsma pārsniedz 2 000 miljonus m3/gadā un kur pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 % no tā plūsmas. Abi gadījumi neattiecas uz dzeramā ūdens transportēšanu pa ūdensvadu. 12. Rūpnieciskas nozīmes naftas un dabasgāzes ieguve, kur naftas ieguves apjoms pārsniedz 500 tonnas dienā, bet gāzes ieguves apjoms — 50 0000 m3 dienā. 13. Aizsprosti vai citas hidrobūves, kas paredzētas ūdeņu aizturēšanai vai pastāvīgai uzkrāšanai, kur jaunā vai papildus aizturētā vai uzkrātā ūdens tilpums pārsniedz 10 miljonus m3. 14. Naftas, gāzes un ķīmisko vielu transportēšanai paredzēti cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 800 milimetrus (mm), bet garums — 40 kilometrus (km). 15. Mājputnu vai cūku intensīvas audzēšanas kompleksi, kuros ir vairāk nekā: a) 40 000 vietas mājputniem; b) 2000 vietas nobarojamām cūkām (virs 30 kg); vai c) 750 vietas sivēnmātēm. 16. Karjeri un derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros, kuru virsmas platība pārsniedz 25 hektārus (ha), vai kūdras ieguves vietas, kuru virsmas platība pārsniedz 150 hektārus (ha). 17. Augstsprieguma elektrolīniju būve ar 220 kV vai lielāku spriegumu un līniju garumu, kas pārsniedz 15 km. 18. Naftas, naftas ķīmijas vai ķīmijas produktu glabāšanas iekārtas, kuru ietilpība ir 200 000 tonnas vai lielāka. 19. Citas darbības: — materiālu priekšapstrādes (mazgāšana, balināšana, merserizācija) vai šķiedru un audumu krāsošanas ražotnes, kur apstrādes jauda pārsniedz 10 tonnas dienā; — ādu un kažokādu miecēšanas ražotnes, kurās apstrādes jauda pārsniedz 12 tonnas gatavās produkcijas dienā; a) lopkautuves, kurās kautķermeņu ražošanas jauda ir lielāka par 50 tonnām dienā; b) apstrāde un pārstrāde, kas paredzēta pārtikas produktu ražošanai no: i) dzīvnieku izcelsmes izejvielām (izņemot pienu) ar gala produkcijas ražošanas jaudu — virs 75 tonnām dienā; ii) augu izcelsmes izejvielām ar gala produkcijas ražošanas jaudu — virs 300 tonnām dienā (pamatojoties uz ceturksnī saražotās produkcijas vidējo apjomu); c) piena apstrāde un pārstrāde, kur iegūtā piena daudzums ir lielāks par 200 tonnām dienā (pamatojoties uz vidēji gadā pārstrādāto piena daudzumu); — dzīvnieku kautķermeņu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes vai otrreizējās izmantošanas iekārtas, kuru pārstrādes jauda pārsniedz 10 tonnas dienā; — iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, lietojot organiskos šķīdinātājus, it īpaši, ārējai apstrādei, iespieddarbiem, apdrukai, pārklāšanai ar aizsargkārtām, attaukošanai, ūdensnecaurlaidībai, glazēšanai, spodrināšanai, krāsošanai, tīrīšanai vai impregnēšanai, ar patēriņu vairāk nekā 150 kg stundā vai vairāk nekā 200 tonnas gadā; — iekārtas ogļu (cietais ogleklis) vai elektrografīta ražošanai ar dedzināšanas un grafitizācijas paņēmienu. 20. Jebkura darbība, kas nav ietverta šā pielikuma 1.-19. punktā, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra paredz sabiedrības dalību. 21. Šīs konvencijas 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts neattiecas ne uz vienu no iepriekšminētajiem projektiem, ja tos veic tikai vai galvenokārt jaunu metožu vai produktu izpētei, izstrādei un pārbaudei, nepārsniedzot divus gadus, ja vien tas neizraisa nozīmīgu negatīvu ietekmi uz vidi vai veselību. 22. Uz visām izmaiņām darbībās vai to paplašināšanu, ja šādas izmaiņas vai paplašināšana pati par sevi atbilst šajā pielikumā noteiktajiem kritērijiem, attiecas šīs konvencijas 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts. Uz visām citām izmaiņām darbībās vai to paplašināšanu attiecas šīs konvencijas 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Piezīmes 1 Atomelektrostacijas un citus kodolreaktorus vairs neuzskata par šādām iekārtām, ja visa kodoldegviela un citi radioaktīvie elementi ir pilnībā aizvesti no vietas, kur atrodas attiecīgā iekārta. 2 Šajā konvencijā "lidosta" nozīmē tādu lidostu, kas atbilst definīcijai, kura ietverta Čikāgas 1944. gada Konvencijā par Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas izveidi (14. pielikums). 3 Šajā konvencijā "ātrgaitas automaģistrāle" nozīmē ceļu, kas atbilst definīcijai, kura ietverta 1975. gada 15. novembra Eiropas valstu līgumā par starptautiskajām automaģistrālēm. II pielikums Domstarpību izšķiršana šķīrējtiesā 1. Ja saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta 2. punktu domstarpību izšķiršanu nodod šķīrējtiesai, puse vai puses paziņo sekretariātam šķīrējtiesā izskatāmā jautājuma būtību un jo īpaši norāda tos šīs konvencijas pantus, kuru interpretācija vai piemērošana ir domstarpību pamatā. Sekretariāts saņemto informāciju nodot visām šīs konvencijas Pusēm. 2. Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs locekļi. Gan prasītājs vai prasītāji, gan otra puse vai puses ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, un abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Pēdējais minētais šķīrējtiesnesis nedrīkst būt tās valsts pilsonis, kas ir domstarpībās iesaistītā puse, un viņa pastāvīgā dzīvesvieta nedrīkst būt kādas domstarpībās iesaistītās puses teritorijā, kā arī viņš nedrīkst būt šo pušu valsts dienestā vai kā citādi saistīts ar izskatāmo lietu. 3. Ja divos mēnešos pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas nav iecelts šķīrējtiesas priekšsēdētājs, tad pēc kādas domstarpībās iesaistītās puses lūguma turpmākajos divos mēnešos priekšsēdētāju ieceļ Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs. 4. Ja viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm neieceļ šķīrējtiesnesi divos mēnešos pēc lūguma saņemšanas, otra puse var par to informēt Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš divos turpmākajos mēnešos ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Pēc iecelšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lūdz pusi, kura vēl nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, izdarīt to divu mēnešu laikā. Ja attiecīgā puse to neizdara minētajā termiņā, priekšsēdētājs par to informē Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš turpmākajos divos mēnešos ieceļ šo šķīrējtiesnesi. 5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un šīs konvencijas noteikumiem. 6. Jebkura šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem, pieņem savu reglamentu. 7. Šķīrējtiesas lēmumus gan procedūras jautājumos, gan arī jautājumos par lietas būtību pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu. 8. Tiesa var veikt visus vajadzīgos pasākumus faktu noskaidrošanai. 9. Domstarpībās iesaistītās puses sekmē šķīrējtiesas darbu, un jo īpaši, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, a) nodod tās rīcībā visus attiecīgos dokumentus, materiālus un informāciju; b) vajadzības gadījumā nodrošina tai iespējas uzaicināt un uzklausīt lieciniekus vai ekspertus. 10. Puses un šķīrējtiesas locekļi ievēro visas tās informācijas konfidencialitāti, kuru tie ir konfidenciāli ieguvuši laikā, kad notiek lietas izskatīšana šķīrējtiesā. 11. Pēc vienas puses lūguma šķīrējtiesa var ieteikt veikt pagaidu aizsardzības pasākumus. 12. Ja viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm neierodas šķīrējtiesā vai neaizstāv savu viedokli, otra puse var lūgt šķīrējtiesu turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt galīgo lēmumu. Vienas puses neierašanās šķīrējtiesā vai tas, ka tā neaizstāv savu viedokli, nav šķērslis lietas izskatīšanai. 13. Šķīrējtiesa var izskatīt un izlemt pretprasības, kas tieši izriet no domstarpību būtības. 14. Ja vien — ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus — šķīrējtiesa nenolemj citādi, tad tiesāšanās izdevumus, ieskaitot atlīdzību šķīrējtiesas locekļiem, domstarpībās iesaistītās puses sedz vienādās daļās. Šķīrējtiesa uzskaita visus savus izdevumus un sniedz pusēm galīgo aprēķinu. 15. Jebkura šīs konvencijas Puse, kam saistībā ar domstarpību priekšmetu ir likumīgas intereses, kuras var ietekmēt konkrētajā lietā pieņemtais lēmums, ar šķīrējtiesas piekrišanu var iesaistīties lietas izskatīšanā. 16. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu piecos mēnešos no tās izveidošanas datuma, izņemot gadījumus, kad tā uzskata par vajadzīgu šo termiņu pagarināt par ne vairāk kā pieciem mēnešiem. 17. Šķīrējtiesas lēmumam pievieno pamatojumu. Lēmums ir galīgs un saistošs visām domstarpībās iesaistītajām pusēm. Šķīrējtiesa paziņo savu lēmumu domstarpībās iesaistītajām pusēm un sekretariātam. Sekretariāts saņemto informāciju nosūta visām šīs konvencijas Pusēm. 18. Visas domstarpības, kas pusēm varētu rasties par lēmuma interpretāciju vai izpildi, jebkura puse var nodot izskatīšanai šķīrējtiesā, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu, vai — ja to nav iespējams sasaukt — citai šķīrējtiesai, ko šim nolūkam izveido tādā pašā kārtībā, kā pirmo šķīrējtiesu.