5. Article

Kontroli pār šī rīkojuma izpildi uzdodu valsts sekretāra vietniekam A. Eglājam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs 2. pielikums Vides nacionālās monitoringa programmas anotācija Vides monitorings ir nozīmīgs līdzeklis vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības valsts politikas izstrādei, ieviešanai un tās īstenošanas efektivitātes novērtēšanai. "Vides monitorings ir sistemātiski vides stāvokļa, piesārņojuma emisiju, populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam un vides, t.sk. dabas, aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei" (LR likums "Par vides aizsardzību"). Līdz šim vides monitoringa informācija, kas ir būtiska vides informācijas sistēmas sastāvdaļa, glabājas dažādās institūcijās dažāda formāta un pieejamības datu bāzēs vai arī tikai papīra formātā, kas apgrūtina interesentiem - sabiedrībai, lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem - to saņemšanu un izmantošanu vides problēmu risināšanā, lēmumu pieņemšanā. Bieži vien nav iespējams uzzināt, vai attiecīga veida monitoringa dati tiek apkopoti un ir pieejami. Sabiedrībai nav zināms, kur var iegūt nepieciešamo vides informāciju. Vides nacionālā monitoringa programma (turpmāk tekstā - Programma) ir veidota laikā, kad notiek Eiropas Savienības (turpmāk tekstā - ES) paplašināšanās process un Latvijā kā ES kandidātvalstī notiek nacionālo normatīvo aktu izstrāde atbilstoši ES tiesību aktu nostādnēm. Programmas mērķis ir izveidot ES tiesību aktu, starptautisko konvenciju un Latvijas normatīvo aktu prasībām atbilstošu vides monitoringa informācijas sistēmu, kas nodrošina sabiedrību, lēmumu pieņēmējus, ekspertus nacionālā un starptautiskā līmenī ar patiesu, mērķorientētu un kvalitatīvu vides informāciju. Programmas īstenošana ļaus: • novērst dublēšanos vides monitoringa darbu izpildē, kad par ierobežotiem valsts budžeta līdzekļiem dažādas institūcijas veic analogus darbus; • nodrošināt monitoringu tajās jomās, kas ir nozīmīgas kā nacionālā, tā Eiropas līmenī, bet kurās līdz šim monitorings nav veikts vai ir veikts neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Programmu veido piecas daļas: • gaisa un klimata pārmaiņu monitorings; • ūdeņu monitorings; • bioloģiskās daudzveidības monitorings; • sauszemes vides un tās komponentu monitorings; • ģeoloģisko procesu monitorings. Katrā Programmas daļā ir sniegta informācija par monitoringa darbu mērķi un uzdevumiem, normatīvajiem aktiem, kas nosaka monitoringa nepieciešamību, kritērijiem vides kvalitātes novērtēšanai, indikatoriem, prioritātēm un darbu realizācijai nepieciešamo finansējumu. Katru Programmas daļu veido monitoringa apakšprogrammas. Katrā apakšprogrammā ir aprakstīts monitoringa tīkls, apsekošanas biežums, nosakāmie parametri, reāli un potenciāli lietojamās metodes, definēti uzdevumi tās attīstībai, dotas nepieciešamās uzturēšanas izmaksas un investīcijas. Programmas daļu pielikumos ir tabulas un attēli. Galvenie principi monitoringa informācijas plūsmām un datu pieejamībai ir apkopoti atsevišķā Programmas sadaļā un ir attiecināmi uz visām Programmas daļām. Latvijas Vides aģentūra (turpmāk tekstā - LVA) koordinē Programmas ieviešanu un izpildi, izstrādājot monitoringa darbu plānu kārtējam gadam atbilstoši tās izpildei piešķirtajam finansējumam un balstoties uz iepriekšējos gados iegūto monitoringa darbu rezultātu izvērtējumu. Lai informācijas lietotājiem nodrošinātu monitoringa informācijas operatīvas atrašanas iespējas, LVA saskaņā ar tās nolikumu nodrošina metainformācijas (informācija par vides monitoringa projektiem un to izpildītājiem) sistēmas izveidi. Programmas realizācijā iegūtā informācija ir brīvi pieejama informācijas lietotājiem atbilstoši ES tiesību aktu, starptautisko konvenciju un Latvijas Republikas tiesību aktu prasībām. Ņemot vērā monitoringa izpildītāju atšķirīgās tehniskās iespējas informācijas tehnoloģiju pielietojuma jomā, monitoringa datu/informācijas uzkrāšanu un plūsmu var nodrošināt divējādi: