Valsts kontroles likums
In force· 79 articles· Issued by: Saeima· In force from: Wed Jun 12
Verify on the source (likumi.lv) ↗Vispārīgie noteikumi
- 1.(1) Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā.
- 2.(1) Valsts kontrole, veicot revīzijas, kontrolē:
- 3.Valsts kontrole:
- 4.(1) Valsts kontrolei ir tiesības saņemt Saeimā un Ministru kabinetā izskatāmo normatīvo aktu projektus un sniegt par tiem atzinumus, ja normatīvie akti var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kā arī ar Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļautajiem līdzekļiem.
- 5.Valsts kontroles iekšējās darbības kārtību nosaka Valsts kontroles padomes apstiprināts nolikums.
- 6.Valsts kontroles sastāvā ir valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, Valsts kontroles revīzijas departamenti (turpmāk — revīzijas departaments) un atbalsta struktūrvienības, kas nodrošina Valsts kontroles organizatorisko, finansiālo un saimniecisko darbību.
- 7.Valsts kontrole, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, informē sabiedrību par savu darbību.
Valsts kontrolieris
- 8.(1) Valsts kontrolieris:
- 9.Valsts kontroliera prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda tas Valsts kontroles padomes loceklis, kuru uz visu minētā Valsts kontroles padomes locekļa pilnvaru laiku norīkojis valsts kontrolieris. Ja arī šis Valsts kontroles padomes loceklis ir prombūtnē, valsts kontroliera pienākumus pilda padomes loceklis — revīzijas departamenta direktors ar ilgāko pilnvaru stāžu.
Valsts kontroles padome
Revīzijas departamenti
- 13.Revīzijas darbus ar Valsts kontroles padomes lēmumu sadala starp Valsts kontroles revīzijas departamentiem.
- 14.Revīzijas departamenti veic revīzijas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu.
- 15.Revīzijas departamenta sastāvā ietilpst revīzijas departamenta direktors un revīzijas sektori.
- 16.(1) (Izslēgta ar 17.09.2009. likumu.)
- 17.Revīzijas departamenta direktors:
- 18.(1) Revīzijas departaments ir sadalīts sektoros.
- 19.Revīzijas departamenta sektora vadītājs:
Revīzijas departamenta kompetence(Nodaļas nosaukums 22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki(Nodaļas nosaukums 17.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2009.)
- 25.25. Article
- 26.(1) Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem Saeimas kārtības rullī paredzētajā kārtībā.
- 27.(1) Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem.
- 28.28. Article
- 29.(1) Valsts kontrolieri pirms šā likuma 26.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, kā arī Valsts kontroles padomes locekli pirms šā likuma 27.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa no amata atbrīvo Saeima vienīgi uz tiesas sprieduma pamata krimināllietā.
- 30.(1) Par Valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, revīzijas departamenta sektora vadītāja amata kandidātu var būt persona, kura:
- 31.Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta sektora vadītājs uz amata pildīšanas laiku pārtrauc darbību politiskajās organizācijās (partijās).
(Nodaļas nosaukums izslēgts ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)
- 32.32. Article
- 33.Valsts kontroles revidenti atkarībā no kvalifikācijas un darba stāža Valsts kontrolē ieņem vecākā valsts revidenta, valsts revidenta un valsts revidenta palīga amatu.
- 34.Uz Valsts kontroles revidenta amata kandidātu attiecas šā likuma 30.panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā Valsts kontroles amatpersonu kandidātiem noteiktie ierobežojumi.
- 35.Valsts kontroles darbinieks pilda darba līguma nosacījumus un amata aprakstā noteiktos pienākumus.
- 36.(1) Valsts kontrole var izbeigt darba attiecības ar darbinieku Darba likumā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja:
- 37.Valsts kontroles darbiniekus darbā pieņem un no darba atbrīvo valsts kontrolieris atbilstoši Darba likuma prasībām.
Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku
- 38.(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
- 39.(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
- 40.(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
- 41.(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
- 42.(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
- 43.(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
- 43.1.(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
Valsts kontroles finansēšanas un gada
Valsts kontroles revīzija
- 46.(1) Valsts kontroles revīzijai ir pakļautas šādas revidējamās vienības:
- 47.47. Article
- 48.Valsts kontrole nosaka revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu, kā arī informē par to revidējamo vienību.
- 49.(1) Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta sektora vadītājs un valsts kontroliera pilnvaroti darbinieki, ja tas nepieciešams Valsts kontroles uzdevuma veikšanai, var netraucēti apmeklēt revidējamās vienības un iestādes un uzņēmumus (komercsabiedrības) neatkarīgi no to pakļautības un īpašuma piederības un pieprasīt visu nepieciešamo informāciju.
- 50.Pēc Valsts kontroles pieprasījuma, ja tas nepieciešams revīzijas veikšanai, bankām un citām kredītiestādēm ir pienākums Kredītiestāžu likumā noteiktajā apmērā un kārtībā sniegt Valsts kontrolei tās pieprasītās ziņas par revidējamo vienību kontiem un veiktajiem darījumiem.
- 51.Revidējamo vienību lietas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju, pārbauda katram atsevišķam gadījumam Valsts kontroles pilnvaroti darbinieki, kas iepriekš paziņo par to revidējamai vienībai.
- 52.Valsts kontrolei ir tiesības revīzijā pieaicināt konsultantus.
- 53.Pamatojoties uz revīzijā konstatētiem faktiem un pārbaudītajiem dokumentiem, tiek sagatavots Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projekts, kuru nosūta revidējamai vienībai, nosakot termiņus paskaidrojumu iesniegšanai. Termiņu, kādā iesniedzami paskaidrojumi par revīzijas ziņojuma projektu, nosaka ne mazāku par 10 darbdienām.
- 54.(1) Revīzijas ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu un tam pievienoto revidējamās vienības rakstveida paskaidrojumu.
- 55.(1) Revīziju slēdz, pieņemot revīzijas departamenta lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu. Šo lēmumu nosūta revidējamai vienībai. Lēmums stājas spēkā pēc 15 dienām no tā pieņemšanas dienas, ja tas nav apstrīdēts Valsts kontroles padomē.
- 56.Valsts kontrolei ir tiesības sniegt ieteikumus revidējamai vienībai atklāto trūkumu novēršanai, kā arī noteikt termiņu, kādā revidējamā vienība rakstveidā ziņo par trūkumu novēršanu.
- 57.Valsts kontroles revīzijas ziņojumu Valsts kontrole nosūta revidējamai vienībai, attiecīgās nozares ministram un finanšu ministram.
- 58.(1) Valsts kontrole nodod atklātībai slēgtas revīzijas ziņojumu pēc tā stāšanās spēkā un šā likuma 3. panta 1. punktā minēto revīzijas ziņojumu — pēc tā iesniegšanas Saeimai.
- 59.Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki bez valsts kontroliera atļaujas nav tiesīgi izpaust informāciju, kas viņiem ir kļuvusi zināma, pildot amata pienākumus.
- 60.Pēc tam kad Valsts kontroles padome ir apstiprinājusi revīziju gada plānu, valsts kontrolieris nosūta Saeimai izvērstu ziņojumu par plānotajiem revīzijas virzieniem, nenosaucot revidējamās vienības.
Revidējamās vienības tiesības
- 61.Revidējamai vienībai ir tiesības iepazīties ar revīzijas uzdevumu.
- 62.Revidējamai vienībai ir tiesības rakstveidā izteikt savu viedokli par revīzijas ziņojuma projektu, kā arī sniegt paskaidrojumus.
- 63.63. Article
- 64.(1) Revidējamā vienība vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, uz kuru attiecas revīzijas ziņojumā norādītais, ir tiesīga apstrīdēt lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu Valsts kontroles padomē. Privātpersona ir tiesīga apstrīdēt lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu Valsts kontroles padomē, ja tas tieši aizskar šīs privātpersonas tiesības vai likumiskās intereses. Lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu var apstrīdēt Valsts kontroles padomē 15 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.
- 65.Ja Valsts kontroles padome šā likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā iesniegto sūdzību ir noraidījusi, kā arī gadījumos, kad Valsts kontroles padome lēmumu pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 20.panta trešo daļu un ar lēmumu tiek aizskartas privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses, attiecīgajai privātpersonai ir tiesības pārsūdzēt Valsts kontroles padomes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur Valsts kontroles padomes lēmuma darbību.
Revidējamās vienības pienākumi
- 66.Revidējamās vienības pienākums ir nodrošināt Valsts kontroles pilnvarotus darbiniekus revīzijas veikšanas laikā ar darba telpām un darbam piemērotiem apstākļiem.
- 67.Revidējamai vienībai jāiesniedz Valsts kontrolei tās noteiktajā kārtībā un termiņā visi ar revīziju saistītie grāmatvedības reģistri un dokumenti, kā arī jāsniedz visa ar revīziju saistītā informācija un paskaidrojumi.
- 68.(Izslēgts ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)
Lēmums par zaudējumu piedziņu(Nodaļa 20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)
- 69.Ja revīzijā konstatē nelikumīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem vai mantu, revīzijas departaments pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, iesniedz priekšlikumu Valsts kontroles padomei lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, norādot personas, pret kurām vēršama zaudējumu piedziņa, katras personas nodarīto zaudējumu apmēru un pamatojumu zaudējumu piedziņai no konkrētās personas.
- 70.Šā likuma 69. pantā minēto lēmumu pieņem attiecībā uz tādu revidējamo vienību, kas ir publiska persona, tās institūcija vai publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība.
- 71.(1) Valsts kontroles padome izvērtē šā likuma 69. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto priekšlikumu un pieņem lēmumu par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu, kuru nosūta revidējamai vienībai un tās augstākai iestādei (kapitāla daļu turētājam). Šis lēmums ir starplēmums un nav pārsūdzams.
- 72.Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts Valsts kontroles padomes lēmums par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu, revidējamā vienība veic amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu un iesniedz Valsts kontrolei:
- 73.Valsts kontrole izvērtē šā likuma 72. pantā noteiktajā kārtībā saņemto informāciju un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju. Revidējamai vienībai un citām šā likuma 49. pantā minētajām iestādēm, un jebkurai personai ir pienākums sniegt Valsts kontrolei tās pieprasīto informāciju. Valsts kontroliera pilnvarotam darbiniekam ir tiesības lēmuma sagatavošanai apmeklēt revidējamo vienību un saņemt dokumentus, kā arī paskaidrojumus no jebkuras personas.
- 74.Valsts kontroles ierosinātajā lietā par zaudējumu piedziņu personai, pret kuru ierosināta administratīvā lieta, ir tiesības pašai vai ar pārstāvja starpniecību piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē un sniegt paskaidrojumus, kā arī ir citas Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības.
- 75.Valsts kontroles padome četru mēnešu laikā no šā likuma 73. pantā minētās informācijas saņemšanas dienas pēc savas iniciatīvas vai pēc revidējamās vienības lūguma, izvērtējot personas viedokli, pieņem lēmumu:
- 76.Ja pieņemts lēmums atlikt piedziņu līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums kriminālprocesā, administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā, šo lēmumu nosūta arī personai, pret kuru paredzēts vērst zaudējumu piedziņu. Lēmums aptur noilguma skaitījumu zaudējumu piedziņai šajā likumā noteiktajā kārtībā, līdz stājas spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā vai lēmums atteikties uzsākt vai izbeigt kriminālprocesu. Ja personu sauc pie kriminālatbildības, jautājumu par zaudējumu piedziņu izskata Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
- 77.Pēc tam kad stājies spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā vai lēmums atteikties uzsākt vai izbeigt kriminālprocesu, Valsts kontrole lūdz revidējamo vienību sniegt informāciju par rīcību zaudējumu piedziņai. Ja revidējamā vienība četru mēnešu laikā nav uzsākusi zaudējumu piedziņu vai panākusi vienošanos par to labprātīgu atlīdzināšanu, Valsts kontroles padome lemj, vai ir pamats zaudējumu piedziņai, ņemot vērā attiecīgajā nolēmumā secināto par personas atbildību un citiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.
- 78.Lēmumu par zaudējumu piedziņu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja pieņemts lēmums par zaudējumu piedziņu, to noformē un izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc zaudējumu atgūšanas Valsts kontrole tos ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos vai revidējamās vienības budžetā, ja revidējamai vienībai ir patstāvīgs budžets.
- 79.Ja lēmums par zaudējumu piedziņu kļuvis neapstrīdams un persona likumā noteiktajā kārtībā nav labprātīgi atlīdzinājusi zaudējumus, Valsts kontrole savā mājaslapā internetā publicē informāciju, kurā norāda tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, pret kuru vērsta piedziņa, kā arī pārkāpuma būtību un zaudējumu apmēru. Mājaslapā internetā nepublicē informāciju, kuras publicēšana ir aizliegta ar citiem likumiem. Šī informācija Valsts kontroles mājaslapā internetā nav pieejama ilgāk par vienu gadu.
- 80.Ja ar Valsts kontroles padomes lēmumu privātpersonai nodarīti zaudējumi, tos atlīdzina saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu.
Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.