5. Article

Kultūras pieminekļu tipoloģiskās grupas 5.1. Arheoloģijas pieminekļi ir: - senās dzīvesvietas (apmetnes, ciemi, pilskalni, ezera mītnes viduslaiku mūra pilis, vēsturiskais slānis), - dažāda veida senkapi un to virszemes veidojumi, viduslaiku kapsētas, - kulta vietas (akmeņi, koki, alas, birzis u. c.), - hidrotehniskās būves, - ceļi, - ražotņu paliekas, - depozīti, - senās kauju, apspriežu, tiesu un pulcēšanās vietas, - kuģi un to kravas, - senie priekšmeti, kas ir roku darbs. Arheoloģijas pieminekļi var atrasties zemē, virs zemes vai ūdenī un tiek pētīti ar arheoloģiskām metodēm. 5.2. Pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļi ir: - pilsētu plānojums (ielas un laukumi to apbūves līnijās) - celtnes, - kulta celtnes, - dzīvojamās ēkas, - sabiedriskās ēkas, - aizsardzības un inženiertehniskās būves, - tautas celtniecības objekti, - kapsētas, dārzi un parki. 5.3. Mākslas pieminekļi ir tēlotājas, dekoratīvās un lietišķās mākslas darbi un mākslas amatniecības izstrādājumi, kas raksturo vēsturisko stilu laikposmus un latviešu nacionālo mākslu, arī: - pieminekļi un skulptūras, kas uzcelti Latvijas Republikas teritorijā un ir veltīti nozīmīgu notikumu un ievērojamu personību atcerei, kā arī kapa pieminekļi, - glezniecības un dekoratīvas glezniecības darbi, altārgleznas, sienu un griestu, pareizticīgo un vecticībnieku baznīcu ikonas, dekoratīvā glezniecība baznīcu iekārtu ansambļu sastāvā, - stājgrafikas un iespiedgrafikas darbi (grāmatu ilustrācijas un apdare), miniatūras un akvareļi, - lietišķās un dekoratīvās mākslas paraugi (keramikas, stikla, metāla, koka, akmens, kaula, ādas, tekstiliju izstrādājumi), - objekti, kas raksturo vēsturiskos mākslas stilus un satur informāciju par citu reģionu mākslas parādībām. 5.4. Vēstures pieminekļi ir teritorijas, vietas, ēkas, būves, priekšmeti kas var nodrošināt Latvijas vēstures nozīmīgāko notikumu un personu piemiņas saglabāšanu. Tie saistīti ar: - valsts iekārtas izmaiņām un valsts vadītāju piemiņas vietām, - kultūras un sabiedrisko kustību (biedrību, organizāciju, partiju u. tml.) attīstību un kultūras darbinieku piemiņas un apbedījumu vietām, - zinātnes, izglītības, tehnikas, amatniecības, lauksaimniecības un rūpniecības attīstību, - karadarbību, pretošanās kustību un civiliedzīvotāju iznicināšanu. Ietverot vēstures pieminekli kultūras pieminekļu sarakstā, tiek ņemts vērā, vai: a) tas ir vienīgais attiecīgās grupas vēstures piemineklis republikā, novadā (Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Zemgale), pagastā vai pilsētā, b) pastāv saistība ar citiem kultūras pieminekļu veidiem (arheoloģijas, arhitektūras, mākslas pieminekļiem), c) ir ziņas par vēstures pieminekli, fiksēta tā vieta apkārtējā vidē, kura nav kardināli izmainīta kopš attiecīgā vēsturiskā notikuma.