4. Article

Saeima savā atbildes rakstā norāda, ka apstrīdēto normu mērķis ir bijis panākt vienotu prasību ievērošanu attiecībā uz augstāko juridisko izglītību Latvijā. Piešķirot Juridiskajai fakultātei tiesības veikt citu Latvijas augstskolu pielīdzināšanu Latvijas Universitātei, likumdevējs nav noteicis šīs izvērtēšanas robežas un kārtību, kādā tā veicama. Juridiskā fakultāte šos kritērijus un kārtību nosaka, veicot izvērtēšanu. Citu augstskolu vai to absolventu diplomu pielīdzināšanu Latvijas Universitātei Juridiskā fakultāte veic pēc darba devēja vai profesionālo organizāciju pieprasījuma. Kā izriet no Juridiskās fakultātes vēstules Ģenerālprokuratūrai, tā augstskolu izvērtēšanu veic dažādi (sk. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 06.09.2001., nr.46/268, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, "Par diplomu pielīdzināšanu" // lietas 4.sējums, 818.lpp.). 4.1. Juridiskā fakultāte izvērtē, vai pielīdzināmā augstskola ir universitātes vai neuniversitātes tipa augstskola. Neuniversitātes tipa augstskolas Juridiskā fakultāte parasti neatzīst par pielīdzināmām Latvijas Universitātei. Kā izriet no Latvijas Republikas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra izziņas, augstāko juridisko izglītību valstī var iegūt tikai vienā universitātes tipa augstskolā - Latvijas Universitātē un astoņās neuniversitātes tipa augstskolās. Līdz ar to jebkuru neuniversitātes tipa augstskolu var atzīt par nepielīdzināmu Latvijas Universitātei, tikai pamatojoties uz šo iedalījumu. No lietā esošā Juridiskās fakultātes atzinuma redzams, ka, piemēram, Rēzeknes Augstskola nav pielīdzināta Latvijas Universitātei tikai tāpēc, kā tā ir neuniversitātes tipa augstskola. Sākotnēji šādai pieejai bija objektīvs pamats. Atbilstoši ar Augstākās padomes 1991.gada 18.septembra lēmumu apstiprinātajai Latvijas Universitātes satversmei šīs augstskolas darbības galvenais mērķis bija "dot studentiem akadēmisko izglītību un profesionālo sagatavotību …". Savukārt Augstskolu likums kā vienu no neuniversitātes tipa augstskolas pazīmēm norādīja to, ka šajās augstskolās studijas notiek profesionālajās studiju programmās. Līdz ar to pastāvēja atšķirība starp Latvijas Universitātes sniegto akadēmisko studiju programmu un likumā noteikto neuniversitātes tipa augstskolu kā mācību iestādi, kur studijas notiek profesionālo studiju programmās. 1998.gada 5.februārī Saeima apstiprināja jauno Latvijas Universitātes satversmi. Šīs satversmes 2.pantā noteikts, ka Latvijas Universitātes galvenais uzdevums ir dot studentiem plašu akadēmisko un/vai profesionālo augstāko izglītību. Vienlaikus arī tādā neuniversitātes tipa augstskolā kā Rēzeknes Augstskolā atbilstoši tās satversmei studenti var iegūt plašu akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību. Tādējādi arī citā augstskolā ir iespējams iegūt tāda paša veida izglītību kā Latvijas Universitātē, taču šo neuniversitātes tipa augstskolu absolventi nav tiesīgi pretendēt uz advokāta, notāra un prokurora amatiem, jo šīs augstskolas netiek pielīdzinātas Latvijas Universitātei. 4.2. Atsevišķos gadījumos Juridiskā fakultāte tomēr arī neuniversitātes tipa augstskolas, piemēram, Policijas akadēmijas diplomu, kas izsniegts konkrētai personai, pielīdzina Juridiskās fakultātes diplomam. Šajos gadījumos tiek vērtēts augstskolas absolventa apgūto juridiskās izglītības studiju kursu apjoms un iedalījums, kā arī to atbilstība Juridiskās fakultātes programmai. Atbilstības gadījumā konkrētais diploms tiek pielīdzināts Juridiskās fakultātes diplomam. Konstatējot augstskolā apgūtā juridiskās izglītības kursa neatbilstību Juridiskās fakultātes programmas obligātajai daļai un tās apjomam vai iesniegto dokumentu nepietiekamību šādai izvērtēšanai, diploma pielīdzināšana Juridiskajā fakultātē iegūtās augstākās juridiskās izglītības diplomam tiek atteikta. Par pielīdzināšanu vai nepielīdzināšanu un tās motīviem tiek paziņots tai institūcijai vai profesionālajai organizācijai, kas šo pielīdzināšanu pieprasījusi. Augstskolu, kurai atteikta pielīdzināšana, vai personu, kuras diploms nav atzīts par pielīdzināmu Juridiskās fakultātes diplomam, par vērtēšanas rezultātiem Juridiskā fakultāte neinformē. Nav noteikta arī kārtība, kādā būtu iespējams pārsūdzēt Juridiskās fakultātes atzinumu. Personas, kas ieguvušas augstāko juridisko izglītību valsts akreditētā studiju programmā tādā augstskolā, kura nav pielīdzināta Latvijas Universitātei, apstrīdētās normas ierobežo izvēlēties kā savu nodarbošanos prokurora, zvērināta advokāta vai zvērināta notāra amatu. Šie ierobežojumi būtiski ietekmē minēto personu iespējas izvēlēties par savu nodarbošanos minētos amatus. Ierobežojumi noteikti ar leģitīmu mērķi, tomēr vairs nav nepieciešami šā mērķa sasniegšanai. Vēl jo vairāk tādēļ, ka augstākā juridiskā izglītība ir tikai viens no kritērijiem, lai persona pierādītu savu piemērotību attiecīgā amata pildīšanai. Labums no tā, ka prokurora, zvērināta advokāta un zvērināta notāra amatu pilda tikai personas, kas augstāko juridisko izglītību ieguvušas Latvijas Universitātei pielīdzināmās augstskolās, nav samērīgs ar Satversmes 106. pantā garantēto pamattiesību ierobežojumu tām personām, kas ieguvušas juridisko izglītību valsts akreditētā studiju programmā citā augstskolā. Tādējādi apstrīdētās normas ir pretrunā ar Satversmes 106. pantu.