20. Article — Ārkārtējo situāciju raksturojums

Sistēmas ārkārtējo gatavību nosaka tajās administratīvajās teritorijās, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kur šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos ir notikušas vai vistuvākajā laikā ir iespējamas dabas, tehnogēnas vai sociālas katastrofas ar iedzīvotāju masveida upuriem (cietušajiem), zaudējumiem tautsaimniecībai, kaitējumu videi, saimnieciskās darbības piespiedu apstāšanos un kur nepieciešami avārijas un glābšanas darbi un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumi. Atbilstoši ārkārtējās situācijas apjomam un ātrās reaģēšanas spēku iespējām izšķir: 1) republikas pilsētas, rajona mēroga ārkārtējās situācijas — ja ārkārtējās situācijas apjoms nepārsniedz šīs administratīvās teritorijas robežas un intereses un ātrās reaģēšanas spēku iespējas; 2) reģionāla mēroga ārkārtējās situācijas — ja ārkārtējās situācijas apjoms pārsniedz vienas republikas pilsētas, rajona administratīvās teritorijas robežas un intereses, bet valsts ātrās reaģēšanas spēku iespējas ir pietiekamas avārijas un glābšanas darbu un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu īstenošanai; 3) valsts mēroga ārkārtējās situācijas — ja ārkārtējās situācijas apjoms pārsniedz valsts ātrās reaģēšanas spēku iespējas avārijas un glābšanas darbu un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. un 13.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2005.)