4. Article — Tuvāko piederīgo tiesības un prezumētā piekrišana

Ja veselības informācijas sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums noskaidrot informāciju par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, vēršoties pie klātesošā tuvākā piederīgā (laulātā, vecākiem, pilngadīgā bērna, brāļa, māsas vai veselības informācijas sistēmā norādītās mirušā cilvēka kontaktpersonas). Ja neviens no tuvākajiem piederīgajiem nav klātesošs, ārstniecības iestāde (audu un orgānu ieguves centrs), sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm un izmantojot valsts informācijas sistēmas, pēc iespējas noskaidro, vēršoties pie tuvākajiem piederīgajiem, mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves. Tuvākā piederīgā sniegtā informācija tiek fiksēta mirušā cilvēka medicīniskajos dokumentos. Ja attiecīgajā valsts informācijas sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves un no tuvākajiem piederīgajiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai nav bijis iespējams noskaidrot viņa dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ir prezumējama šā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikta piekrišana atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves. Ja tuvāko piederīgo sniegtā informācija par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir pretrunīga, viņa ķermeni, audus un orgānus izmantot aizliegts. Pēc bioloģiskās nāves konstatēšanas līdz mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktās gribas noskaidrošanai ārstniecības iestāde (audu un orgānu ieguves centrs) drīkst veikt nepieciešamās medicīniskās manipulācijas, kas vērstas uz mirušā cilvēka audu un orgānu funkciju un dzīvotspējas saglabāšanu ķermenī, neuzsākot audu vai orgānu iegūšanas operāciju. Ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums informēt tuvākos klātesošos piederīgos par mirušā cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu un tās tiesiskajiem aspektiem. 5 (16.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019. Grozījums pirmajā daļā attiecībā uz atzīmes izdarīšanu veselības informācijas sistēmā par aizliegumu vai atļauju izmantot mirušā cilvēka ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir piemērojams ar 01.02.2022. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu) 4.1 pants. Audu un orgānu izmantošanas atļauja Tiesības izmantot audus vai orgānus ir ārstniecības iestādei, kurai ir Zāļu valsts aģentūras izsniegta audu vai orgānu izmantošanas atļauja. Dzīva cilvēka audu un orgānu, kā arī miruša cilvēka ķermeņa izmantošana medicīnas studijām un ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmās ir pieļaujama, īstenojot akreditētu medicīnas studiju programmu vai ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmu augstskolā, kurai ir Zāļu valsts aģentūras izsniegta audu vai orgānu izmantošanas atļauja. Medicīnas studijām un ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmās atļauts izmantot tikai tādus dzīva cilvēka audus un orgānus, kuri ir pēcoperāciju materiāls un kuru izmantošanai medicīnas studijām un ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmās persona ir piekritusi. Personas piekrišanu apliecina ieraksts personas medicīniskajos dokumentos. Ja audu vai orgānu izmantošanas atļauja ir bojāta, iznīcināta, nozaudēta vai nolaupīta, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās juridiskās personas Zāļu valsts aģentūrā saņem attiecīgās atļaujas dublikātu. Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā ārstniecības iestādei un augstskolai, kura īsteno akreditētu medicīnas studiju programmu un ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmu, izsniedz audu vai orgānu izmantošanas atļauju, tās dublikātu, anulē atļauju, aptur un atjauno tās darbību; 2) prasības, kas jāievēro, lai saņemtu audu vai orgānu izmantošanas atļauju, un audu vai orgānu izmantošanas nosacījumus; 3) audu vai orgānu izmantošanas atļaujas veidlapas paraugu; 4) audu un orgānu izmantošanas novērtēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību. Zāļu valsts aģentūra saskaņā ar publisko maksas pakalpojumu cenrādi novērtē ārstniecības iestādes un augstskolas, kura īsteno akreditētu medicīnas studiju programmu un ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmu, atbilstību prasībām, kas noteiktas audu vai orgānu izmantošanai, kā arī izsniedz audu vai orgānu izmantošanas atļauju un tās dublikātu. Zāļu valsts aģentūra lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. 6 (21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2019. un 29.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.11.2020.)