15. Article

Medību platību iedalījums un izmantošanas kārtība 15.1. Medību platībās ietilpst zemes un ūdeņu platības, kuras neaizņem dārzi, pagalmi, apbūves zeme (zem ēkām, kā ari autoceļu un dzelzceļu joslas), arī pilsētu un apdzīvoto vietu teritorijas un 100 m plata josla ap tām. 15.2. Ir šādas medību platības: 15.2.1. zemes un ūdeņu platības, kuras apsaimnieko valsts virsmežniecības (turpmāk tekstā - «valsts medību platības»); 15.2.2. zemes un ūdeņu platības, kuras apsaimnieko ar lietošanas vai īpašuma tiesībām lauksaimniecības un citi uzņēmēji vai iestādes (turpmāk tekstā - «citas medību platības»). 15.3. Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās īpaši aizsargājamas un izmantojamās teritorijas, uz kurām neattiecas noteikumi par medību pirmējam tiesībām vai kuru statusu reglamentē paši noteikumi, netiek iekļautas iznomājamās medību platībās. Dzīvnieku skaita regulēšanu un izmantošanu valsts rezervātos reglamentē Vides aizsardzības komitejas apstiprinātie noteikumi. l5.4. Meža ministrijas noteiktajā kārtībā tās institūcijas veic medību ierīcību un katru gadu nosaka medījamo dzīvnieku limitus medību platībai, ja tā ir vienlaidus, bez starpgabaliem un ne mazāka par 1000 ha, kura meža zeme aizņem ne mazāk par 300 ha turpmāk tekstā - «ierīkojamā medību platība»). Šajās platībās atļauts rīkot medības ar dzinējiem un individuālās medības. 15.5. Medību platībās, kas ir mazākas par 1000 ha, var izsniegt licences pirmējo medību tiesību ieguvējam, ja viņš ir mednieks, vai tā pilnvarotam medniekam tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības aizsardzībai no medību dzīvnieku postījumiem saskaņā ar Meža ministrijas un Lauksaimniecības ministrijas kopīgi apstiprinātiem noteikumiem. Ja šie pirmējo medību tiesību ieguvēji noteiktā kārtībā neorganizē medības neiznomā savas medību platības vai neveic citus aizsardzības pasākumus), kas sekmē lauksaimniecības un mežsaimniecības aizsardzību no medījamo dzīvnieku postījumiem, viņi nevar saņemt zaudējumu atlīdzību par medījamo dzīvnieku postījumiem viņu lietošanā vai īpašumā esošajās zemes platībās. Sajās zemes platībās drīkst medīt saskaņā ar šiem noteikumiem ari nelimitētos medījamos dzīvniekus. 15.6. Medību pirmējo tiesību ieguvējs savas medību platības var: 15.6.1. apvienot ar pārējo medību pirmējo tiesību ieguvēju medību platībām, lai kopējā platībā varētu veikt medību ierīcību un medības ar dzinējiem, ja par to ir noslēgts attiecīgs līgums, kura segšanai atļauju ir devusi vietējā pagasta valde un tas ir saskaņots ar valsts mežniecību; 15.6.2. nodot medību platības medību saimniecībām, mednieku klubiem, kolektīviem (turpmāk tekstā - «mednieku formējumi»), Par to ir noslēgts līgums, kura slēgšanai atļauju ir devusi vietējā pagasta valde un tas ir saskaņots ar valsts mežniecību. 15.7. Mednieki saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem var brīvprātīgi apvienoties un izveidot: 15.7.1. medību saimniecības vai citas mednieku apvienības ar juridiskas personas tiesībām; 15.7.2. mednieku klubus, ja to kopīpašuma ir vietējā pagastā reģistrēti pamatlīdzekļi (ēkas, būves, mašīnas un citi līdzekļi) mednieku kolektīvus (bez kopīpašuma). Mednieku kolektīva vai kluba dalībnieku sarakstus un šo mednieku formējumu mednieku kopsapulcēs ievēlētus vadītājus un vadītāju vietniekus apstiprina vietējā pagasta valde. Ja šiem mednieku formējumiem izmantošanai nodotās medību platības atrodas vairāku pagastu teritorijā, šādu apstiprināšanu izdara rajona valde. 15.8. Prioritāte iestāties mednieku formējumos ir tiem medniekiem, kuri līdz šo Medību noteikumu apstiprināšanas brīdim saskaņā ar iepriekš noteikto medību platību sadali ir izmantojuši attiecīgās medību platības, ar nosacījumu, ka šie mednieki iekļauj savā for mējumā attiecīgā pagasta medniekus. Mednieki drīkst izveidot mednieku formējumus, ja uz 1000 ha izmantojamās medību platības ir ne mazāk par 10 medniekiem un ja valsts virsmežniecība par šo pieprasīto medību platību ir devusi izziņu, ka tā ir iznomājama. Katrs mednieks drīkst būt tikai viena mednieku formējuma loceklis. 15.9. Valsts medību platības izmanto: 15.9.1. mednieku formējumi, kuri ir noslēguši ilgtermiņa līgumus ar valsts virsmežniecībām; 15.9.2. individuālie mednieki tiem atvēlētajos komercmedību iecirkņos; 15.9.3. valsts medību saimniecība Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprinātajās platībās un noteiktajā kārtībā. 15.10. Mednieku formējumu vadītāji slēdz ilgtermiņa līgumus uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem: 15.10.1. ar valsts virsmežniecību par valsts medību platību izmantošanu, ja ir izpildīti šo Medību noteikumu 15.7. un 15.8. apakšpunkta nosacījumi; 15.10.2. ar pārējo medību pirmējo tiesību ieguvējiem par citu medību platību izmantošanu, ja ir izpildīti šo Medību noteikumu 15.6., 15.7. un 15.8. apakšpunkta nosacījumi. 15.11. Valsts virsmežniecība var lauzt noslēgto ilgtermiņa līgumu ar attiecīgo mednieku formējumu, kā arī pieprasīt to darīt pārējiem pirmējo medību tiesību ieguvējiem, ja mednieku formējums divus gadus pēc kārtas nepilda biotehnisko pasākumu programmu ( ikgadējā darbu neizpilde ir vairāk nekā 20 procenti no valsts mežziņa noteiktā šo darbu apjoma), kā arī ja netiek izmantoti vairāk nekā 30 procenti no iedalītajām licencēm. Līgums ir laužams arī, ja to rakstiski pieprasa vairāk nekā puse no attiecīgā formējuma medniekiem vai arī mednieku skaits formējumā samazinās un ir mazāks par 10 medniekiem uz 1000 ha medību platības. 15.12. Ilgtermiņa tipveida līgumu par medību platību iznomāšanu mednieku formējumiem un tā noslēgšanas kārtību nosaka Meža ministrija. Dažādiem medību tiesību ieguvējiem ierādītajai medību platībai pagasta administratīvās teritorijas robežās ir jābūt līdzvērtīgai. 15.13. Valsts medību platības, kuras mednieku formējumi nav pieprasījuši izmantošanai, kā arī valsts medību saimniecības atsevišķu medību iecirkņus, kuru izmantošana medībām nav pietiekama, valsts virsmežniecības izmanto komercmedībām (individuālo mednieku apkalpošanai), Finansu ministrijas un Meža ministrijas noteiktajā kārtībā rīkojot licenču izsoles. 15.14. Ja rodas domstarpības par medību platību izmantošanas un ilgtermiņa līgumu noslēgšanas pareizību, tās izskata Meža ministrija kopīgi ar attiecīgā rajona valdi.