2. Article

Medījamie dzīvnieki un medīšanas termiņi 2.1. Latvijas Republikā ir medījami Medību noteikumos minētie vietējo un caurceļojošo sugu putni un zīdītāji (turpmāk tekstā - «dzīvnieki») šādos termiņos: Limitētie medījamie dzīvnieki: 2.1.1. aļņi - no 15. augusta līdz 30. novembrim; 2.1.2. briežu buļļi - no 1. septembra līdz 31.decembrim; 2.1.3. briežu govis un briežu teļi - no 15. jūlija līdz 31. decembrim; 2.1.4. stirnu āži - no 15. jūnija līdz 30. novembrim; 2.1.5. stirnu kazas un stirnu kazlēni - no 1. septembra līdz 30. novembrim; 2.1.6. mežacūkas - no lauksaimniecības kultūru postījumu sākuma līdz 31. janvārim; 2.1.7. bebri - no 1. oktobra līdz 31. decembrim; 2.1.8. medņu gaiļi un rubeņu gaiļi - no 1. aprīļa līdz 10. maijam; Nelimitētie medījamie dzīvnieki: 2.1.9. slokas - no atlidošanas līdz 10. maijam un no 1. oktobra līdz 15. novembrim; 2.1.10. lauku baloži - no 1. augusta līdz 15. oktobrim; 2.1.11. mājas baloži - no 1. augusta līdz 15. martam; 2.1.12. savvaļas pīles (izņemot Sāmsalas dižpīli un gauras), lauči, mērkaziņas - no 1. augusta līdz 15. novembrim; 2.1.13. sējas zosis un baltpieres zosis - no 15. septembra līdz 15. novembrim; 2.1.14. mežirbes - no 1. septembra līdz 31. janvārim; 2.1.15. zaķi - no 1. novembra līdz 31. janvārim; 2.1.16. lūši, lapsas, āpši, jenotsuņi, Amerikas ūdeles, meža caunas, vāveres, seski, ondatras (bizamžurkas) - no 1. oktobra līdz 15. martam; 2.1.17. visu gadu atļauts iznīcināt vilkus, kraukļus, pelēkās vārnas, žagatas, klejojošus suņus un kaķus. 2.2. Par visiem pārējiem šajos noteikumos neminēto un Vides aizsardzības komitejas noteikto īpaši aizsargājamo dzīvnieku un putnu nomedīšanas vai bojāejas gadījumiem nekavējoties jāinformē valsts mežniecība. Valsts mežniecība par aizsargājamo dzīvnieku bojāejas gadījumiem informē reģionālo vides aizsardzības komiteju. 2.3. Gadījumos, kad atsevišķās medību platībās ir izplatījusies sērga, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības komiteju un Lauksaimniecības ministrijas Valsts veterināro departamentu var tikt noteikti citi medīšanas termiņi un paņēmieni, kā arī aizliegta atsevišķu sugu medījamo dzīvnieku medīšana republikā vai tās daļā. Ja ir nomedīts limita paredzētais daudzums, Meža ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības komiteju ir tiesīga noteikt papildu limitu, lai novērstu postījumus mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. 2.4. Dzīvnieku filmēšana un fotografēšana (fotomedības) medījamo dzīvnieku medīšanas aizlieguma laikā medību platībās var notikt ar valsts mežziņa vai mežsarga ikreizēju atļauju. 3 Medību dokumentācija 3.1. Medību pamatdokumenti ir mednieka apliecība, medību ieroča lietošanas atļauja, medību atļauja, kura noformēta kā meža zīme - licence (turpmāk tekstā - «licence»), medību atskaite, kurā pirms medībām jāieraksta visi medību dalībnieki, kā arī medību trofejas vērtēšanas protokols (aļņu un briežu buļļiem un stirnu āžiem). 3.2. Licences, kā arī citu pamatdokumentu saņemšanas kārtību nosaka Meža ministrija. Medību ieroča lietošanas atļaujas izsniegšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Iekšlietu ministrija. 3.3. Limitēto un nelimitēto medījamo dzīvnieku medības organizē medību tiesību ieguvējs, viņš norīko medību vadītāju, kurš ir atbildīgs par medību norisi un atskaites sastādīšanu. 3.4. Medību laiku, vietu un veidu vietējā valsts mežniecībā piesaka medību tiesību ieguvējs. Valsts mežzinis vai viņa pilnvarota persona pieņem (mutiski vai rakstiski) un reģistrē žurnālā medību pieteikumus. Medības piesakāmas ne vēlāk kā divas dienas pirms medību sākuma. Medības medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu vietās atļauts pieteikt medību dienā. Bez valsts mežniecības mutiskas vai rakstiskas atļaujas medības ir aizliegtas.