47. Article — , var saņemt arī papildu pārtikas sūtījumus un

pienesumus. 4. Kodeksa normu gramatiskā un sistēmiskā iztulkošana liek secināt, ka likumdevējs, nosakot notiesātajiem tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus, nav vēlējies izslēgt no šiem sūtījumiem un pienesumiem pārtikas produktus un ir paredzējis arī pārtikas produktu iekļaušanu tajos. Ministru kabinets nav pareizi iztulkojis Kodeksa 47. panta pirmo daļu. Pārtikas sūtījumu un pienesumu aizliegums Iekšējās kārtības noteikumos ir pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normu. Tāpēc izvērtēt šā aizlieguma atbilstību Satversmes 111. pantam nav nepieciešams un Satversmes tiesa to nedara. 5. Ministru kabinets kā vienu no galvenajiem iemesliem pārtikas sūtījumu un pienesumu aizlieguma noteikšanai min apstākli, ka liela daļa narkotisko un psihotropo vielu cietumos nonāk noslēptas pārtikas produktos. Satversmes tiesa neapšauba, ka cietumos ir nepieciešams risināt narkomānijas problēmu, taču pārtikas sūtījumu un pienesumu aizliegumu notiesātajiem var noteikt vienīgi likumdevējs. Saeimai, ņemot vērā valsts pašreizējās iespējas nodrošināt notiesātos ar pārtiku, jāizvērtē, vai šāda aizlieguma noteikšana nolūkā samazināt narkomānijas izplatību vai sasniegt citus mērķus ir samērīga attiecībā uz ievērojamu skaitu notiesāto, kuriem nav iespēju iegādāties papildu pārtikas produktus brīvības atņemšanas iestāžu veikalos. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: Atzīt Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumus Nr. 73 "Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi" daļā par pārtikas sūtījumu un pienesumu aizliegumu par neatbilstošiem Latvijas Sodu izpildes kodeksa 47. panta pirmajai daļai un spēkā neesošiem no sprieduma publicēšanas dienas. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš