4. Article

AML PĀRVALDE UN ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA 4.1. AML pārvaldi un pašpārvaldi realizē, apvienojot koleģialitātes un vienvadības principus. AML pārstāvības un vadības institūcijas ir: AML kolektīva pārstāvju konference, Senāts, Rektorāts, Mācību padome, Zinātnes padome, Klīniku padome, Saimniecības padome, Revīzijas komisija. 4.2. AML kolektīva pārstāvju konference ir akadēmijas augstākā lēmējinstitūcija, kas 1) ievēlē AML Senātu un Revīzijas komisiju (tā ir vienīgi konferences kompetence); 2) ievēlē un ierosina Latvijas Republikas Augstākajai Padomei atsaukt rektoru; 3) apstiprina un groza Nolikumu par AML Senātu un Rektorātu; 4) noklausās un novērtē Senāta pārskatu par paveikto un plānojamo darbu; 5) pieņem un groza AML Satversmi; 6) izlemj citus AML dzīvei svarīgus jautājumus pēc Senāta vai konferences delegātu ieteikuma. Konferenci sasauc ne retāk kā reizi trijos gados, tās delegātu pārstāvniecības normas nosaka AML Senāts. Ārkārtas konferenci sasauc ātrāk, ja to pieprasa Senāts, rektors, Studentu padome vai 1/3 fakultāšu un institūtu. Konference ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk par 2/3 delegātu. Lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu balsu vienkāršu vairākumu, atklāti balsojot. Rektors un prorektori konferencē piedalās ar padomdevēja tiesībām. 4.3. AML Senāts ir akadēmijas augstākā lēmējinstitūcija konferenču starplaikos, kas sanāk ne retāk kā vienu reizi semestrī. Senāts darbojas saskaņā ar nolikumu un pārrauga AML pamatuzdevumu izpildi. Senātu ievelē kolektīva pārstāvju konference uz trim gadiem. Ne mazāk kā 2/3 no AML Senāta locekļiem ir akadēmijas mācībspēki. Pārējie Senāta locekļi ir AML zinātnisko un saimniecisko struktūrvienību un studentu pārstāvji. Studentu pārstāvjus Senātā deleģē studentu pašpārvalde. Senāta locekli atsauc, ja to ierosina darbinieku vai studentu kopa, kas viņu izvirzījusi. Šo jautājumu galīgi izlemj kārtējā kolektīva pārstāvju konference. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar AML, tad viņi izbeidz Senāta locekļu pilnvaras. Rektors un prorektors ir Senāta locekļi. AML Senāts uz 3 gadiem no sava vidus ievēlē (ar pārvēlēšanas tiesībām) Senāta prezidiju, ieskaitot priekšsēdi, viņa vietnieku un sekretāru. Senāta priekšsēdis ir arī Senāta prezidija priekšsēdis. Senāta sekretārs vienlaikus ir arī Senāta prezidija sekretārs. Senāta prezidijs pārstāv Senātu tā sēžu starplaikos saskaņā ar nolikumu. AML Senāts - ievelē profesorus, docentus un akadēmisko struktūrvienību vadītājus, AML goda doktorus un goda biedrus; - apstiprina prorektorus un patstāvīgo iestāžu un uzņēmumu direktorus (pēc rektora priekšlikuma); institūtu direktorus (pēc institūtu priekšlikuma); AML iekšējās darba kārtības noteikumus, AML struktūrvienību, padomju u. c. tās pārziņā esošo iestādījumu statūtus vai nolikumus; Nolikumu par zinātnisko grādu piešķiršanu AML; Studentu pašpārvaldes nolikumu; studentu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kartību; citus noteikumus, kas reglamentē studiju gaitu, studiju rezultātu pārbaudi un vērtēšanu; kvalifikācijas piešķiršanu un diplomu izsniegšanas kārtību u. c. akadēmijas darbības jomas; AML budžetu un tā līdzekļu izmantošanu; - lemj par akadēmiskās, zinātniskās un saimnieciskās darbības jautājumiem, kas nozīmīgi akadēmijai. 4.4. AML Rektorāts ir rektora vadīta izpildinstitūcija, kuras sastāvu izveido rektors un kas strādā atbilstoši nolikumam. Rektoru aizklātā balsošanā saskaņā ar nolikumu ievēlē AML kolektīva pārstāvju konference uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, un apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome. Rektors ir akadēmijas oficiālais pārstāvis visas akadēmijas lietās. Viņš nosaka prorektoru kompetenci un vada visu akadēmijas darbību, pildot šīs Satversmes prasības, AML kolektīva pārstāvju konferences un Senāta lēmumus un ievērojot Latvijas Republikas likumus. 4.5. Mācību padome pārzina studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus. To izveido mācību prorektors un tā darbojas viņa vadībā. Mācību padomē ietilpst fakultāšu dekāni vai mācību spēki kas fakultātēs kārto mācību darba jautājumus, kā arī citi ar studiju darba organizāciju saistītie speciālisti un studentu pārstāvji. Mācību padomes sastāvā ne mazāk kā 70% ir mācībspēki. 4.6. Zinātnes padome pārzina zinātnes organizāciju un koordināciju akadēmijā, risina zinātnisko kadru gatavošanas un kvalifikācijas jautājumus. Zinātnes padomi izveido zinātņu prorektors un tā darbojas viņa vadībā. Zinātnes padomē ietilpst fakultāšu dekāni vai personas, kas kārto zinātnes darba jautājumus, zinātnisko struktūrvienību vadītāji, kā arī citi zinātnes darba organizēšanas speciālisti. Ne mazāk kā 90% no Zinātnes padomes sastāva ir mācībspēki un zinātnieki. 4.7. Klīniku padomi izveido un Vada AML klīniskā darba prorektors. Tās sastāvā ietilpst fakultāšu dekāni, mācībspēki, studentu pārstāvji un klīnisko bāžu iestāžu galvenie ārsti. Klīnikas padome risina studentu klīniskās apmācības un citus ar akadēmijas klīnisko darbību saistītus jautājumus. 4.8. Saimniecības padomi izveido un vada saimniecības prorektors. Tā saskaņā ar Senāta lēmumiem un nolikumu realizē akadēmijas saimniecisko darbību. Lemjot jautājumus, kas skar konkrētas fakultātes, institūtus un citas struktūrvienības vai arī studentus, padome jāpiedalās attiecīgo struktūrvienību vadītājiem vai viņu vietniekiem, vai arī studentu pašpārvaldes deleģētiem pārstāvjiem. Attiecīgo jautājumu izlemšanā balsstiesības ir vienam pārstāvim no katras struktūrvienības. 4.9. Mācību, Zinātnes, Klīniku un Saimniecības padomes sastāvu un nolikumus apstiprina Senāts. Šo padomju lēmumi, ja tie pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, ir rekomendējoši, bet tie, kas pieņemti ar 2/3 balsu, ja padomē piedalās ne mazāk par ]/2 no tās sastāva, - saistoši attiecīgā prorektora darbībai. 1/4 no klātesošiem attiecīgajā padomē, kā ari attiecīgajam prorektoram ir tiesības pieprasīt jautājuma izskatīšanu augstākā institūcijā, arī Senātā. 4.10. Revīzijas komisiju 5 cilvēku sastāvā izveido kolektīva pārstāvju konference, tās sastāvā nedrīkst būt pārstāvēta akadēmijas vadība. Revīzijas komisija darbojas saskaņā ar nolikumu un pastāvošajiem LR likumiem, revidē AML saimniecisko un finansiālo stāvokli un ziņo par to Senātam. 4.11. AML galvenās sastāvdaļas ir katedras, klīnikas, fakultātes un zinātniskās struktūrvienības, kas saskaņā ar nolikumiem veic mācību, metodisko, zinātnisko un klīnisko darbu. Katedra (kurss) ir AML pamatstruktūrvienība, kas saskaņā ar nolikumu veic veselības aprūpes speciālistu apmācību un pēcdiploma papildapmācību savās mācību disciplīnās, mācību metodisko, zinātnisko u. c. darbību. Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc rektorāta, fakultātes vai Mācību padomes priekšlikuma. Katedras akadēmiskā personāla sēde ir tiesīga izlemt visus akadēmiskās, zinātniskās u.c. darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti fakultātes vai Senāta pārziņā. Katedras vadītāju ievēlē Senāts un viņš ir katedras oficiālais pārstāvis visās tās lietās. Klīnika ietver AML klīnisko katedru un AML klīnikas nodaļu (nodaļas). Tā strādā saskaņā ar nolikumu un ir tiesīga izlemt visus ar mācību procesa un ārstnieciski diagnostiskā darba organizāciju un satura noteikšanu saistītos jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti fakultātes vai Senāta pārziņā. Klīnikas darbību vada vēlēts klīnikas vadītājs. Fakultāte ir AML organizatoriska struktūrvienība, kas apvieno noteikta profila katedras un klīnikas, apstiprina un koordinē studiju programmas profesionālajai sagatavošanai noteiktā medicīnas profilā, kā arī nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai. Fakultāti vada dekāns, ko ievēlē no fakultātes profesoriem vai docentiem uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekāns ir oficiālais fakultātes pārstāvis visās tas lietās, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, fakultātes saimniecisko un finansiālo darbību. Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts. AML zinātniskās struktūrvienības ir zinātniskās pētniecības institūts (ZPI) un zinātniskā laboratorija (grupa). ZPI organizē, lai risinātu LR nozīmīgas fundamentālas un lietišķas zinātnes problēmas. ZPI ir AML katedru vai klīniku sastāvdaļa vai arī patstāvīga struktūrvienība. Institūta darbību vada tā direktors, kuru uz pieciem gadiem ievēlē no institūta profesoriem vai vadošajiem pētniekiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Zinātnisko laboratoriju organizē AML katedras vai klīnikas sastāvā vai arī kā patstāvīgu struktūrvienību, lai risinātu LR medicīnai nepieciešamu tēmu (problēmu). Zinātniskās pētniecības institūta vai laboratorijas izveidi ierosina konkursā pieņemto zinātnisko tēmu vadītāji. Zinātniskās pētniecības institūta un zinātniskās laboratorijas darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Senāts. 4.12. Vēlētus administratīvos un akadēmiskos amatus var ieņemt personas līdz 65 gadu vecumam. 5. AML DARBINIEKI UN KLAUSĪTĀJI 5.1. AML darbinieki ir akadēmiskais, pārvaldes, saimnieciskais un palīgpersonāls, kam AML ir pamatdarba vieta. 5.2. AML akadēmiskais personāls - mācībspēki un zinātnieki -veic pedagoģisko darbu, zinātniskos pētījumus un praktisko savā nozarē, kopīgi ar medicīnas nozaru speciālistiem izstrādā studiju programmas un organizē to izpildi. AML akadēmiskie amati ir: mācībspēkiem - profesors, docents, lektors, asistents; zinātniekiem - profesors, vadošais pētnieks, pētnieks u. c. Akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus nosaka nolikums un AML iekšējās darba kārtības noteikumi.