10. Article — Strīdu starp Līgumslēdzējām Pusēm atrisināšana

1. Domstarpības starp abām Līgumslēdzējām Pusēm, kuras attiecas uz šā Līguma nosacījumu interpretāciju un realizēšanu, tiek risinātas, izmantojot diplomātiskos kanālus. 2. Gadījumā, ja sešu mēnešu laikā no domstarpību rašanās brīža Līgumslēdzējām Pusēm neizdodas panākt vienošanos, saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses prasību konflikta izskatīšana tiek iesniegta šķīrējtiesai trīs cilvēku sastāvā. Katra Līgumslēdzēja Puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, kuri savukārt izrauga priekšsēdētāju, kam jābūt kādas trešās valsts pilsonim, kura uztur diplomātiskās attiecības ar abām Līgumslēdzēju Pušu valstīm. 3. Gadījumā, ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm neieceļ savu šķīrējtiesnesi un nepiekrīt otras Līgumslēdzējas Puses uzaicinājumam iecelt šo arbitru divu mēnešu laikā, otrai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības lūgt Starptautiskās tiesas priekšsēdētāju nodrošināt šī šķīrējtiesneša iecelšanu. 4. Gadījumā, ja abi šķīrējtiesneši divu mēnešu laikā pēc viņu iecelšanas amatā nespēj vienoties par priekšsēdētāja kandidatūru, jebkurai no Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības lūgt Starptautiskās tiesas priekšsēdētāju izraudzīt vajadzīgo kandidātu. 5. Ja gadījumos, kādi uzskaitīti šā panta 3.-4.punktā, Starptautiskās tiesas priekšsēdētājs nespēj veikt norādīto funkciju vai ja šai amatpersonai ir kādas Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonība, tad lēmumu par iecelšanu pieņem Priekšsēdētāja vietnieks, bet, ja viņš nespēj veikt attiecīgo funkciju vai ja šai amatpersonai ir kādas Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonība, tad lēmumu par iecelšanu pieņem Starptautiskās tiesas loceklis, kas pēc hierarhijas ieņem nākamo amatu Starptautiskajā tiesā un kam nav kādas Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonības. 6. Tiesa lēmumu pieņems, respektējot likumdošanas normas. Pirms lēmuma pieņemšanas tiesa jebkurā darba posmā var ierosināt Līgumslēdzējām Pusēm strīdu atrisināt draudzīgā ceļā. Iepriekšējie nosacījumi nevar būt par šķērsli strīda atrisināšanai, ja tāds būs Līgumslēdzēju Pušu lēmums. 7. Nepārkāpjot citas vienošanās starp Līgumslēdzējām Pusēm, tiesa izstrādā savus procesuālos noteikumus. Tiesas lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. 8. Katra Līgumslēdzēja Puse apmaksā sava tiesas locekļa uzturēšanas izdevumus, kā arī saskaņā ar savu dalību arbitrāžas procedūrā. Šķīrējtiesas priekšsēdētāja uzturēšanas izdevumus un pārējos izdevumus uz paritātes pamatiem sedz Līgumslēdzējas Puses. Tai pašā laikā tiesa drīkst savā lēmumā noteikt vienai no Līgumslēdzējām Pusēm augstāku izdevumu apmaksas daļu, un šis lēmums būs saistošs katrai Līgumslēdzējai Pusei. 9. Tiesas lēmumi ir galīgi un saistoši abām Līgumslēdzējām Pusēm.