1. Article

Satversmes 91. pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. No šā panta pirmā teikuma izriet vienlīdzības princips, kas citastarp liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos. Satversmes 91. panta otrais teikums, kas noteic, ka "cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas" nevis ierobežo, bet papildina pirmo teikumu. Satversmes 91. pantā ietverto vienlīdzības principu var attiecināt arī uz juridiskajām personām kā fizisko personu kopumu. Šāda attieksme ir nostiprināta ne vien Eiropas valstu tiesu praksē, bet pat atsevišķās konstitūcijās. Tā Igaunijas Konstitūcijas 9. panta otrā daļa noteic, ka "tiesības, brīvības un pienākumi, kas uzskaitīti Konstitūcijā, attiecināmi uz juridiskajām personām tiktāl, ciktāl tie saistāmi ar juridisko personu vispārējo mērķi un šo tiesību, brīvību un pienākumu būtību". Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikuma 19. panta trešā daļa savukārt noteic, ka "pamattiesības attiecināmas arī uz iekšzemes juridiskajām personām, ciktāl šīs tiesības atbilstoši to būtībai ir iespējams piemērot juridiskajām personām". Tomēr vienlīdzība Satversmes 91. panta izpratnē nenozīmē nivelēšanu. Tā prasa vienādi izturēties tikai pret personām, kas atrodas patiešām vienādos un salīdzināmos apstākļos. Līdzīga atziņa Nīderlandē nostiprināta konstitucionālā līmenī, Konstitūcijas 1. pantā nosakot, ka "Nīderlandē pret visām personām jāizturas vienādi vienādos apstākļos". Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats. Ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamās personas - zemnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi, individuālā darba veicēji un fiziskās personas, kuras realizē pašu audzētos augļus, ogas, dārzeņus, - atrodas atšķirīgā saimnieciskā situācijā, ir mazāk aizsargāti tirgus dalībnieki. Tas, ka šīm personām tiek noteiktas priekšrocības vai atvieglojumi tirgū, pats par sevi nav vienlīdzības principa pārkāpums, ciktāl attiecīgās normas izdevējs ir rīkojies savas kompetences ietvaros.