4. Article

Nevar piekrist pieteikuma iesniedzēja apgalvojumam, ka tirdzniecības kārtība tirgos ir noregulēta ar Lauksaimniecības likumu. Tas nosaka lauksaimniecības produkcijas tirgus vispārējās regulēšanas pamatprincipus un līdzekļus. Saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 9. panta pirmo daļu Ministru kabinets veic pasākumus, lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju iespēju realizēt savu produkciju arī iekšējā tirgū. Šā likuma 2. panta 6. punktā noteikts, ka valsts uzdevums ir radīt lauksaimniecībā nodarbinātajiem līdzvērtīgas sociālās un labklājības iespējas, lai tādējādi tiktu kompensēti nelabvēlīgie faktori, kas ietekmē lauksaimniecību kā tautsaimniecības nozari. Iekšējā tirgus aizsardzība šā likuma 4. panta un tirgus regulēšana 10. panta izpratnē ir tādu pasākumu kopums, kas tiek veikti, realizējot kompleksu lauksaimniecības politiku, cenu un tarifu nodrošināšanu. Enciklopēdiskajā vārdnīcā termins "tirgus" tiek skaidrots kā ekonomisko attiecību kopums, kas veidojas maiņas sfērā sakarā ar preču realizāciju (Enciklopēdiskā vārdnīca, 2. sēj. Rīga: Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991, 261. lpp.). Arī Lauksaimniecības likumā ar jēdzienu "tirgus" jāsaprot lauksaimniecības produkcijas apgrozījums starp ražotāju un patērētāju. Turpretī Noteikumos nr. 388 termins "tirgus" apzīmē norobežotu teritoriju, kurai piešķirts tirgus statuss un kurā noteiktās tirdzniecības vietās tiek pārdotas preces, arī lauksaimniecības produkcija. Ar Lauksaimniecības likumu noteiktie lauksaimniecības produkcijas tirgus regulēšanas principi attiecas arī uz tirgiem, tomēr minētais likums neregulē kārtību tirgos kā speciālās tirdzniecības vietās.