6. Article

Arī Saeimas pieņemtajā Komerclikumā ir noteikts, ka komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets komercdarbību var ierobežot vienīgi pamatojoties uz speciālu likumā paredzētu pilnvarojumu. Līdz ar to, izdodot apstrīdēto normu saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta 3. punktu, Ministru kabinets ir pārkāpis tam ar Satversmes 64. un 81. pantu noteiktās pilnvaru robežas. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: Atzīt Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998. gada 6. oktobra noteikumu nr. 388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" 11. punktā (1999. gada 6. jūlija noteikumu nr. 249 "Grozījumi Ministru kabineta 1998. gada 6. oktobra noteikumos nr. 388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos"" 1.1. punkta redakcijā) ietverto ierobežojumu "tikai slēgtajos stacionārajos tirdzniecības objektos" par neatbilstošu Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta 3. punktam un par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums pasludināts Rīgā 2001. gada 3. aprīlī. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Endziņš