40. Article — Mēneša vidējās izpeļņas noteikšanas vispārējā kārtība

Personām, kas norādītas šā likuma 3. pantā, faktisko mēneša vidējo izpeļņu pensijas aprēķināšanai nosaka par jebkuriem pieciem gadiem pēc kārtas (kā izraudzījusies persona, kas pieprasa pensiju) no pēdējiem 15 darba gadiem pirms pensijas pieprasīšanas, ieskaitot pārtraukumus darbā, vai par jebkuriem 10 gadiem pēc kārtas (kā izraudzījusies persona, kas pieprasa pensiju) no kopējā darba stāža. Mēneša vidējo izpeļņu nosaka, kopējo izpeļņas summu, kas saņemta par darbu 60 (120) nostrādātajos kalendāra mēnešos, dalot ar 60 (120). Pēc pensijas pieprasītāja vēlēšanās mēnešus, kuros viņš sakarā ar iestāšanos darbā vai aiziešanu no darba, vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nav strādājis pilnu darba dienu skaitu, izslēdz no aprēķina vai arī ieskaita par pilniem darba mēnešiem. Gadījumos, kad pensijas pieprasītājs nostrādājis mazāk par 5 (10) gadiem, mēneša vidējo izpeļņu nosaka, nostrādāto kalendāra mēnešu izpeļņas kopējo summu dalot ar šo mēnešu skaitu. Ja darbinieks nostrādājis mazāk nekā vienu kalendāra mēnesi, visu nostrādātā laika izpeļņu dala ar nostrādāto dienu skaitu un iegūto summu reizina ar vidēji gadā aprēķināto mēneša darbdienu skaitu. Šajā gadījumā pensijas aprēķināšanai ieskaita ne vairāk kā divas tarifa likmes (algas). Personām, par kurām sociālā nodokļa maksājumi tiek kārtoti individuāli, pensiju aprēķina no summas, no kuras tiek maksāts sociālais nodoklis, bet, ja tas tiek maksāts pazeminātā apmērā (likuma «Par sociālo nodokli» 5. panta 2. punkts), tad aprēķinot pensiju, ņem vērā pusi no summas, no kuras ir maksāts sociālais nodoklis 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1991. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1992. Panta darbība apturēta ar 21.10.1993. likumu, sk. likuma 6. pantu)