18. Article — , pieskaitot 1/4 daļu (vienu ceturtdaļu) no 52.4.rindas

summas, ja ir pārnesti zaudējumi uzņēmumu grupā, saskaņā ar likuma 14.1 pantu) un ir koriģēts reizinot ar pirms pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu, kā paredzēts likuma 23.pantā. 1.piemērs. Uzņēmumam pirms pirmstaksācijas perioda nodokļa summa, kas aprēķināta pirms likumā noteikto atlaižu piemērošanas, bija Ls 1700. Zaudējumu summa, kas tika pārnesta uzņēmumu grupā, ir Ls 800. Šajā gadījumā uzņēmumam par taksācijas perioda pirmajiem mēnešiem (līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai) ik mēnesi jāiemaksā budžetā avansa maksājumi Ls 169,41 apmērā: [1700 + (800:4)]:12 x 1,07 = 169,41], (1,07 - pirms pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss). 2.piemērs. Uzņēmums pirms pirmstaksācijas periodā guvis ienākumu ārvalstīs Ls 4000 un samaksājis nodokli 30 % apmērā no šīs summas, t.i., Ls 1200. Latvijā gūtais ienākums ir Ls 1000. Tātad kopējais apliekamais ienākums ir Ls 5000. Nodoklis no kopējā ienākuma ir Ls 1250 (5000 x 25%). Nodokļa atlaide atbilstoši likuma 16.pantam ir ne vairāk kā 25%, t.i., Ls 1000. Nodoklis pēc atlaides piemērošanas 1250 - 1000 = 250 (Ls). Faktiski kopā samaksājamais nodoklis 1200 + 250 = 1450 (Ls). Šajā gadījumā uzņēmumam par taksācijas perioda pirmajiem mēnešiem līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai (ieskaitot) ik mēnesi jāmaksā budžetā avansa maksājumi Ls 22,29 apmērā: [(1250 -1000) : 12] x 1,07 = 22,29], (1,07 - pirms pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss). 3. Par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā avansa aprēķins ir sekojošs: • starpību starp pirmstaksācijas perioda nodokļa summu bez likuma 17., 18.1, 19.un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas (dekl.54.rinda atņemot 55.un/vai 57.rindu, ja ir piemērots likuma 16.un/vai 18.pants, pieskaitot 1/4 daļu (vienu ceturtdaļu) no 52.4.rindas summas, ja ir pārnesti zaudējumi uzņēmumu grupā, saskaņā ar likuma 14.1 pantu), koriģējot ar pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu, un faktiski samaksāto nodokļa avansu summu, dala ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām. Piemērs. Uzņēmumam par pirmstaksācijas periodu nodokļa summa, kas aprēķināta pirms likumā noteikto atlaižu piemērošanas, bija Ls 1900, samaksātā nodokļa avansu summa par taksācijas perioda mēnešiem līdz gada pārskata iesniegšanai bija Ls 748. Šajā gadījumā, uzņēmumam par katru mēnesi līdz taksācijas perioda beigām, jāiemaksā budžetā avansa maksājumus Ls 150,65 apmērā: [(1900 x 1,028)-748]:8=150,65], (1,028 - pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss). 4. Avansa maksājumu aprēķins pievienojams uzņēmumu ienākuma nodokļu deklarācijai brīvā formā. Aprēķina vienkāršošanai iesakām izmantot formu: Nr. Nosaukums Vērtība 1 2 3 1. Par iepriekšējo pārskata gadu aprēķinātais nodoklis bez likuma 17., 18.1, 19., un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas. 2. Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais kopējais iepriekšējā pārskata gada patēriņa cenu indekss. 3. Par iepriekšējo pārskata gadu aprēķinātais nodoklis, ņemot vērā iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu (1.rinda x 2.rinda). 4. Samaksātie uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi par pārskata gadu līdz gada pārskata iesniegšanai (pārskata iesniegšanas mēnesi ieskaitot). 5. Ikmēneša avansa maksājumi pārskata gada mēnešos pēc gada pārskata iesniegšanas ((3.rinda - 4.rinda) : ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām), ja uzņēmums izmanto 17. vai 19.pantā noteiktās atlaides, piemēro koeficientu 0,75. 6. Ikmēneša avansa maksājumi nākamajā pārskata gadā līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts gada pārskats (1/12 no 3.rindas), ja uzņēmums izmanto 17. vai 19.pantā noteiktās atlaides, piemēro koeficientu 0,75. 5. Uzņēmumiem, kuri darbojušies tikai nepilnu pirmstaksācijas periodu, aprēķinātā pirmstaksācijas perioda nodokļa summa (bez likuma 17., 18.1 , 19. un 20.panta atlaidēm), kurai piemērots Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss, ir jākoriģē, to dalot ar nostrādāto mēnešu skaitu un reizinot ar 12 (likuma 23.panta otrā daļa). 6. Nodokļa maksātāji, kuriem piemēro nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likuma "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" normām, taksācijas perioda nodokļa deklarācijas aizpilda vispārējā kārtībā. Ja pirmstaksācijas periodā uzņēmums piemēroja 100% nodokļa atvieglojumu, bet taksācijas periodā 50% nodokļa atvieglojumu, tad, nosakot taksācijas perioda faktisko avansa maksājumu summu, to koriģē, reizinot ar koeficientu 0,5. Piemērs. Uzņēmumam peļņas ieguves pirmais gads ir 1998.gads, tad par šo un nākamo gadu ir spēkā nodokļa atvieglojums 100% apmērā un uzņēmums ir atbrīvots no nodokļa samaksas, bet par 2000. taksācijas gadu ir spēkā nodokļa atvieglojums 50% apmērā. Šajā gadā uzņēmumam ir jāmaksā nodokļa avansa maksājumi. Uzņēmumam par 1998.gadu nodokļa summa kas aprēķināta pirms likumā noteikto atlaižu piemērošanas būtu Ls 1950. Šajā gadījumā uzņēmumam par 2000.gada pirmajiem mēnešiem līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai katru mēnesi jāmaksā budžetā Ls 86,94: [(1950 x 1,07) : 12] x 0,5 = 86,94], (1,07 - Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss). Uzņēmumam par 1999.gadu nodokļa summa, kas aprēķināta pirms likumā noteikto atlaižu piemērošanas būtu Ls 3000. Šajā gadījumā uzņēmumam 2000.gadā par katru mēnesi pēc 1999.gada pārskata nodošanas līdz taksācijas perioda beigām jāiemaksā budžetā nodokļa avansa maksājumi Ls 192,75 apmērā: [(3000 x 1,028) : 8 ] x 0,5 = 192,75], (1,028 - Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss). 7. Nodokļa maksātāji, kuri piemēro likuma 17.vai 19.pantā minētās nodokļu atlaides, avansa maksājumiem piemēro koeficientu 0,75 (likuma 23.panta ceturtā daļa). 8. Nodokļa maksātāji, kuriem iepriekšējā taksācijas perioda ikmēneša avansa maksājumi nepārsniedza 500 latus, avansa maksājumus var izdarīt vienreiz ceturksnī - līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (likuma 23.panta piektā daļa). 9. Nodokļa maksātāji, kas veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi (likuma 23.panta sestā daļa). 10. Uzņēmumi taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara nodokļa avansa maksājumus valsts budžetā. Par nodokļa avansa maksājumu savlaicīgu nepārskaitīšanu valsts budžetā uzņēmumam aprēķina kavējuma naudu, saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". 11. Jaunizveidotie uzņēmumi par pirmo taksācijas periodu avansa maksājumus veic labprātīgi, ja tas ilgst 12 mēnešus vai mazāk. Ja pirmais taksācijas periods pārsniedz 12 mēnešus, tad par turpmākajiem taksācijas perioda mēnešiem nodokļa avansa maksājumi jāizdara obligāti, 0,5 procentu apmērā no neto apgrozījuma (likuma 23.panta astotā daļa). Piemērs. Uzņēmums izveidots un reģistrēts Uzņēmumu reģistrā 1999.gada septembrī, bet faktiskā darbība uzsākta decembrī. Pirmais uzņēmuma gada pārskats tika nodots par 16 mēnešu periodu no 1999.gada septembra līdz 2000.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā uzņēmums var neizdarīt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus līdz 2000.gada augustam (ieskaitot), bet par laiku no septembra līdz decembrim tam obligāti jāveic nodokļa avansa maksājumi: • septembrī - augusta neto apgrozījums x 0,005; • oktobrī - septembra neto apgrozījums x 0,005 utt. 12. Uzņēmumiem, kuri darbojušies tikai nepilnu pirmstaksācijas periodu, aprēķinātā pirmstaksācijas perioda nodokļa summa (pirms likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas), kurai piemērots Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss, ir jākoriģē, to dalot ar nostrādāto mēnešu skaitu un reizinot ar 12 (likuma 23.panta otrā daļa). Piemērs. Uzņēmums taksācijas periodā ir strādājis piecus mēnešus. Nodokļa summa, kas aprēķināta pirms likumā noteikto atlaižu piemērošanas bija Ls 1400. Uzņēmumam par katru mēnesi pēc gada pārskata nodošanas līdz taksācijas perioda beigām jāiemaksā budžetā avansa maksājumus Ls 431,76 apmērā: [(1400 x 1.028) : 5 x 12] : 8 = 431,76], (1,028 - pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss). 13. Uzņēmumiem ar izteiktu darba sezonalitāti VID teritoriālā iestāde nosaka (ja ir pamatots maksātāja iesniegums) citu nodokļa avansa maksājumu kārtību, saskaņā ar šo uzņēmumu ienākumu sadalījumu pa avansa maksājumu periodiem, neizmainot kopējo nodokļa avansa maksājumu summu (likuma 23.panta devītā daļa). Piemērs. Augļu un dārzeņu konservu ražotnei paredzami ienākumi no jūlija līdz novembrim. Šajā gadījumā pēc nodokļa maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas VID teritoriālā iestāde nosaka nodokļa avansa maksājumu kārtību saskaņā ar šo ienākumu sadalījumu. Ja uzņēmumam par pirmstaksācijas periodu nodokļa summa, kas aprēķināta pirms likumā paredzēto atlaižu piemērošanas bija Ls 1600 un, par taksācijas periodu līdz gada pārskata iesniegšanai sakarā ar darba sezonalitāti budžetā nav iemaksāti nodokļa avansa maksājumi. Šajā gadījumā laikā no jūlija līdz novembrim, katru mēnesi jāiemaksā budžetā Ls 328,96 ((1600 x 1,028): 5 = 328,96), (1,028 - pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss). 14. VID teritoriālā iestāde pēc nodokļa maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas uzņēmumiem, kuriem taksācijas periodā ir būtiski mainījušies saimniekošanas apstākļi (samazinājies neto apgrozījums, mainījies darbības veids, mainījusies ieņēmumu un izdevumu struktūra), sākot ar mēnesi, kurā ir saņemts nodokļa maksātāja iesniegums, var noteikt citu nodokļa avansa maksājumu kārtību līdz taksācijas perioda beigām (likuma 23.panta pirmā prim daļa). 15. Nosakot citu avansa maksājumu kārtību, gadījumā, ja ir mainījies maksātāja neto apgrozījums un prognozējama tā turpmāka samazināšanās, tā samazinājums jāizvērtē salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu. Ja nodokļa maksātājs attiecīgajā pirmstaksācijas perioda laikposmā nav darbojies, tad avansa maksājumi nevar tikt mainīti, pamatojoties uz šo kritēriju (likuma 23.panta pirmās prim daļas 1.punkts). Ja neto apgrozījums ir būtiski samazinājies un prognozējama tā turpmāka samazināšanās, tad nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka: iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa (nepiemērojot likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteiktās nodokļa atlaides) un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā. 16. Ja maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids vai ieņēmumu un/vai izdevumu struktūra, tad nodokļa avansa maksājumi par taksācijas mēneša atlikušajiem mēnešiem var tikt noteikti vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu (likuma 23.panta pirmās prim daļas 2.punkts). 17. Nodokļa maksātāji, kuri piemēro nodokļa atlaides, kuras paredz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums, avansa maksājumiem piemēro koeficientu 0,80. 18. Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā zaudē tiesības uz nodokļa atlaidēm, tad nepieciešams veikt nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu. Avansa maksājumu samazinājuma summa, kas noteikta ņemot vērā nodokļa atlaides saskaņā ar minētajiem likumiem, ir uzskatāma par nokavēto nodokļu maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" (likuma 23.panta trešā prim daļa). 19. Ja pēc nodokļu administrācijas pārbaudes aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis par taksācijas periodu ir palielinājies vai samazinājies, salīdzinot ar uzņēmuma norādīto nodokļa summu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā pirms pārbaudes, nodokļa avansa maksājumi veicami, pamatojoties uz nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu. Tā, piemēram, ja audita pārskats ir datēts ar 2000.gada 20.jūniju, un tā rezultātā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms par taksācijas periodu ir palielinājies, tad līdz nākošā mēneša 15.datumam, t.i., 2000.gada 15.jūlijam, uzņēmumam ir jāveic nodokļa avansa pārrēķins. 20. Ja nodokļu maksātājs pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas konstatē kļūdu par nepilnīgi samaksātu vai pārmaksātu nodokli, tad tas pārskata periodā, kad kļūda konstatēta, iesniedz VID teritoriālajā iestādē attaisnojuma dokumentu par nodokļa lieluma precizējumu. Tā kā deklarācijas koriģēšanas rezultātā mainījies apliekamais ienākums un nodokļa summa, mainās arī avansa maksājumu apjoms. 21. Nodokļa avansa maksājumu summu, kas aprēķināta taksācijas periodā, norāda deklarācijas 68.rindā. 22. Nodokļa avansa maksājumu summu, kuru uzņēmums nomaksājis par taksācijas periodu, norāda deklarācijas 69.rindā. V daļa. Pamatlīdzekļu un ar tiem saistīto darījumu uzrādīšana grāmatvedībā uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām 1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja apliekamais ienākums ir saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas. Lai noteiktu ar nodokli apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājiem grāmatvedība jākārto saskaņā ar likumiem "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Ja peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu, tad apliekamais ienākums ir aprēķina posteņu "Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem" un "Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" kopsumma. Peļņas un zaudējumu aprēķinu var sastādīt arī saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 13. un 14.pantu, tomēr nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ir jāsastāda peļņas un zaudējumu aprēķins pēc 11. vai 12.panta. 2. Ja peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar Kredītiestāžu likumu un attiecīgajiem Latvijas Bankas norādījumiem, tad apliekamais ienākums ir postenī "Peļņa/zaudējumi pirms nodokļu aprēķināšanas" uzrādītā summa. 3. Ja peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un Ministru kabineta 1998.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.421 "Apdrošināšanas sabiedrības gada pārskata sastādīšanas noteikumi", tad peļņas un zaudējumu aprēķina netehniskajā rezultātā uzrādītais peļņas vai zaudējumu lielums pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas ir ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums. 4. Ar uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu saistīto darbību uzskaitei grāmatvedībā izmanto kontu 5710 "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli". 5. Taksācijas perioda laikā samaksātos nodokļa avansa maksājumus uzrāda konta 8810 "Nodoklis no peļņas" debetā un naudas līdzekļu uzskaites kontu kredītā. 6. Saskaņā ar deklarāciju taksācijas perioda aprēķināto nodokļa summu uzrāda konta 8610 "Peļņa vai zaudējumi" debetā un konta 8810 "Nodoklis no peļņas" kredītā. 7. Taksācijas perioda beigās kontu 8810 "Nodoklis no peļņas" slēdz, pārnesot tā kredīta saldo uz konta 5710 "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli" kredītu. Ja kontā 8810 "Nodoklis no peļņas" ir debeta saldo, to pārnes uz konta 2390 "Pārmaksātie nodokļi" debetu. 8. Minētās prasības, aprēķinot nodokli, attiecas arī uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, piemērojot analogus kontus saskaņā ar to apstiprinātajiem kontu plāniem. 9. Katra uzņēmuma vadītājs, ievērojot vispārējos metodoloģiskos principus, finansu grāmatvedībā var izvēlēties pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites kārtošanas metodes, reģistru veidu, uzbūvi un uzskaites paņēmienus. 10. Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām jāievēro, ka saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma uzskaitei pamatlīdzekļus sadala piecās kategorijās. Katras kategorijas pamatlīdzekļiem piemēro likuma 13.panta pirmās daļas pirmajā punktā noteikto nolietojuma likmi procentos, ko piemēro divkāršā apmērā. Pamatlīdzekļu analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karšu paraugi sniegti šo norādījumu pielikumā. Pamatlīdzekļu uzskaiti nolietojuma aprēķinam kārto: 1) par katru pamatlīdzekli atsevišķi pēc šo norādījumu 1.pielikumā sniegtā parauga: a) 1.kategorijas pamatlīdzekļiem - ēkām un to daļām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem; b) 5.kategorijas pamatlīdzekļiem - naftas izpētes un ieguves platformām, naftas izpētes un ieguves kuģiem; c) pamatlīdzekļiem, kurus neizmanto saimnieciskajā darbībā vai izmanto tikai daļēji; 2) kopā par visu kategoriju pēc šo norādījumu 3.pielikumā sniegtā parauga: a) 2.kategorijas pamatlīdzekļiem - dzelzceļa ritošajam sastāvam un tehnoloģiskajām iekārtām, jūras un upju flotes transportlīdzekļiem, flotes un ostu tehnoloģiskajām iekārtām, enerģētiskajām iekārtām; b) 3.kategorijas pamatlīdzekļiem - skaitļošanas iekārtām un to aprīkojumam, arī drukas ierīcēm, informācijas sistēmām, datoru programmproduktiem un datu uzkrāšanas iekārtām, sakaru līdzekļiem, kopētājiem un to aprīkojumam; c) 4.kategorijas - pārējiem pamatlīdzekļiem. 11. Kopsavilkumu par visām pamatlīdzekļu kategorijām norāda pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina kopsavilkuma uzskaites kartē (skat. šo norādījumu 4.un 5.pielikumu). Pamatlīdzekļu grupējums pa kategorijām saskaņā ar likuma 13.pantu pievienots šo norādījumu 15.pielikumā. 12. Pamatlīdzekļu uzskaite un nolietojuma aprēķins uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām uzņēmumos, kuri reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos: 12.1. Uzņēmumi, kas reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos, var piemērot likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkta un 14.panta sestās daļas normas. Taču šiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti ar Ministru kabineta 1997.gada 15.novembra rīkojumu Nr.570 "Par īpaši atbalstāma reģiona statusa piešķiršanu" noteiktajos īpaši atbalstāmajos reģionos, jābūt iekļautiem īpašā sarakstā , ko sastāda Reģionālā attīstības padome, pamatojoties uz savu lēmumu, par konkrēta uzņēmuma, kas atrodas īpaši atbalstāmajā reģionā, attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai. 12.2. Uzņēmumi, kas reģistrēti un darbojas kādā no īpaši atbalstāmajiem reģioniem, aprēķinot nolietojuma summu pamatlīdzekļiem, piemēro īpašos koeficientus (likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkts). Šie koeficienti var tikt piemēroti tikai attiecībā uz tiem pamatlīdzekļiem, kuri iegādāti laika posmā, kad attiecīgajam reģionam ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss (sākot ar 1997.gada 15.novembri), un kurus izmanto uzņēmējdarbībā šajā reģionā, aprēķinot nolietojuma summu par taksācijas periodu (sākot ar 1997.gadu). 12.3. Pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtību pirms taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas palielina, reizinot ar šādiem koeficientiem: 1. pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1.5, 2. otrās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1.3, 3. trešās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1.8, 4. ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem - 2. 12.4. Par katru atsevišķu pamatlīdzekli, ko uzņēmums iegādājies (sākot ar 1997.gada 15.novembri), un izmanto uzņēmējdarbībā reģionā, ir jāizveido Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķins (kartes paraugs pievienots šo norādījumu 2.pielikumā). Kā arī atsevišķi par šiem pamatlīdzekļiem jāsastāda Īpaši atbalstāmajos reģionos izmantojamo uzņēmuma pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina kopsavilkums (šo norādījumu 5.pielikums). Pārējiem uzņēmuma pamatlīdzekļiem (kas neatbilst 13.panta pirmās daļas 9.punkta nosacījumiem) uzskaiti kārto vispārējā kārtībā. 12.5. Ja uzņēmums, kas darbojas gan kādā no īpaši atbalstāmajiem reģioniem, gan arī pārējā valsts teritorijā tam ir filiāles, taksācijas perioda laikā pamatlīdzekļus no šī reģiona pārvieto uz citu vietu, kas atrodas ārpus īpašā reģiona robežām, tad, aprēķinot pārvietoto pamatlīdzekļu nolietojumu, likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkta normas var tikt piemērotas tikai par to laika posmu, kurā šie pamatlīdzekļi tika izmantoti uzņēmējdarbībā reģionā. 1.piemērs. Uzņēmums 1999.gadā iegādājies ceturtās kategorijas pamatlīdzekli par Ls 1000, ko izmanto savā uzņēmējdarbībā īpaši atbalstāmajā reģionā. Uzņēmuma taksācijas periods ir kalendārais gads. Tātad 1999.gadā: pamatlīdzekļa iegādes vērtība Ls 1000, koeficients (likuma 13.panta devītā daļa) 2, koriģētā vērtība (1000x2) Ls 2000, nolietojums gadā (2000x40%) Ls 800, uzkrātais nolietojums Ls 800, atlikusī vērtība gada beigās (2000-800) Ls 1200. 2000.gada 1.aprīlī uzņēmums minēto pamatlīdzekli pārvieto uz savu filiāli, kas atrodas Rīgā. Tad šī pamatlīdzekļa nolietojums 2000.gadā jāaprēķina šādi: pamatlīdzekļa atlikusī vērtība gada sākumā Ls 1200, nolietojums laikā no 01.01.2000. līdz 31.03.2000. (1200 x 40% x 3/12) Ls 120, uzkrātais nolietojums (800+120) Ls 920, atlikusī vērtība (1200-120) Ls 1080. Par turpmākajiem mēnešiem nolietojums jāaprēķina likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajā vispārējā kārtībā, par pamatu ņemot pamatlīdzekļa atlikušo vērtību bez šī panta pirmās daļas 9.punktā noteiktā koeficienta. Atlikusī vērtība, nepiemērojot koeficientu (1080:2) Ls 540. 2.piemērs. Uzņēmums minēto pamatlīdzekli (iegādes vērtība Ls 1000), kuram finansu grāmatvedībā nolietojums tika aprēķināts pēc lineārās metodes Ls 200 gadā un kuru izmantoja uzņēmējdarbībā īpašajā reģionā, pārdeva (izslēdza) piektajā izmantošanas gadā. Saskaņā ar uzskaiti uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām (skat. šo norādījumu 2.pielikumu - piemēru): pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pirms piektā taksācijas gada Ls 259.20, uzkrātais nolietojums Ls 1740.80, pamatlīdzekļa uzskaites vērtība piektajā taksācijas gadā (259.20 - (1000-800)) Ls 59.20, jo finansu grāmatvedībā šī pamatlīdzekļa iegādes vērtība ir Ls 1000 un uzkrātais nolietojums pēc četriem gadiem ir Ls 800. nolietojums gadā (59.20 x 40%) Ls 23.68, uzkrātais nolietojums (1740.80+23.68) Ls 1764.48, atlikusī vērtība (259.20- 23.68) Ls 235.52. Tātad uzņēmums šī pamatlīdzekļa nodokļa vajadzībām neamortizēto atlikušās vērtības daļu (neņemot vērā attiecīgo koeficientu) pārnes uz kopējo attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību, t.i., jāpārnes Ls 117.76 (235.52 : 2). 13. Katras kategorijas pamatlīdzekļu atlikušo vērtību pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas nosaka: pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību palielina par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un kapitālajām izmaksām un samazina par taksācijas periodā izslēgto vai stihiskas nelaimes dēļ vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušās vērtības summu, kas noteikta finansu grāmatvedībā. 14. Nosakot pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot pārvērtēšanas rezultātus, kas noteikti sakarā ar uzņēmuma privatizāciju un atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem. 15. Uzņēmuma apliekamais ienākums samazināms tikai par saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu aprēķināto nolietojumu. 16. Aprēķinātajai katras pamatlīdzekļu kategorijas atlikušajai vērtībai pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas piemēro nolietojuma likmi divkāršā apmērā. 17. Ja pamatlīdzekļu kategorijas atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 50 latus, kategorijas atlikušo vērtību noraksta taksācijas gada uzņēmējdarbības izdevumos. 1.piemērs. Pamatlīdzekļu 4.kategorijas atlikusī vērtība pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas ir Ls 70. Aprēķinātais nolietojums par taksācijas periodu: Ls 70 x 40 % = Ls 28. Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas: Ls 70 - Ls 28 = Ls 42. Tā kā kategorijas atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas Ls 42 ir mazāka par 50 latiem, šo kategorijas atlikušo vērtību Ls 70 noraksta taksācijas gada uzņēmējdarbības izdevumos. 2.piemērs. Uzņēmuma 3.kategorijas pamatlīdzekļu kategorijas atlikusī vērtība iepriekšējā taksācijas perioda beigās - Ls 30000. Šo pamatlīdzekļu atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā gada sākumā - Ls 48000. Taksācijas periodā 16.jūnijā iegādāti datori un drukas ierīces par Ls 25000; 18.augustā veikts datoru kapitālais remonts par Ls 400; 20.decembrī izslēgti datori, kas bez atlīdzības nodoti skolai, to uzkrātais nolietojums - Ls 1098, atlikusī vērtība - Ls 802; veicot gada inventarizāciju, konstatēts, ka pamatlīdzekļu vērtība ir ievērojami lielāka par to novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, tāpēc pamatlīdzekļi pārvērtēti augtākā vērtībā, vērtības pieaugums - Ls 10000; aprēķināts nolietojums finansu grāmatvedībā - Ls 15158 pēc lineārās metodes; atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā - Ls 67440. Pamatlīdzekļu 4.kategorijas atlikusī vērtība iepriekšējā taksācijas perioda beigās - Ls 22800. Šo pamatlīdzekļu atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā gada sākumā - Ls 25000, aprēķināts nolietojums finansu grāmatvedībā Ls 5000 pēc lineārās metodes; atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā - Ls 20000. Finansu grāmatvedībā iegrāmatots: 1. Iegādāti datori un drukas ierīces: D 1230 "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" Ls 25000, K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 25000. 2. Veikts datoru kapitālais remonts: D 1230 "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" Ls 400, K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 400. 3. Izslēgti datori, kas bez atlīdzības nodoti skolai: D 1290 "Pamatlīdzekļu nolietojums" Ls 1098, D 75 "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" Ls 802, K 1230 "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" Ls 1900. 4. Pamatlīdzekļu pārvērtēšana: D 1230 "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" Ls 10000, K 3130 "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" Ls 10000. 5. Aprēķināts pamatlīdzekļu nolietojums: D 7420 "Pamatlīdzekļu nolietojums" Ls 20158, K 1290 "Pamatlīdzekļu nolietojums" Ls 20158. 18. Atbilstoši 1999.gada 25.novembra grozījumiem likuma 13.pantā, sākot ar 1999.taksācijas periodu sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums ir iekļauti 3.kategorijā. Sākot ar 1999.gadu šiem pamatlīdzekļiem nolietojuma likme ir 35 %, tāpēc tie ir jāpārceļ no 4. uz 3.kategoriju. Lai to izdarītu, šiem pamatlīdzekļiem katram atsevišķi aprēķina to nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām līdz 1999.gadam un nosaka to atlikušo vērtību pirms 1999.gada taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas. Tad saskaita visu šo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību pirms 1999.gada taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas un par šo summu samazina 4.kategorijas atlikušo vērtību pirms taksācijas gada nolietojuma atskaitīšanas un palielina 3.kategorijas atlikušo vērtību pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas. 18.1. Piemērā uzņēmumam pamatlīdzekļu 4.kategorijā ir iekļauts kopētājs, kurš iegādāts 1998.gadā par Ls 1700. Lai šo kopētāju izslēgtu no 4.kategorijas un iekļautu 3.kategorijā, ir jāaprēķina tā atlikusī vērtība pirms 1999.gada taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas: - iegādes vērtība 1998.gadā - Ls 1700, no tās aprēķināts nolietojums par 1998.gada taksācijas periodu Ls 1700 x 40 % = Ls 680; - atlikusī vērtība 1998.gada taksācijas perioda beigās - Ls 1700 - Ls 680 = Ls 1020. Par šo summu jāsamazina 4.kategorijas pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 1998.gada taksācijas perioda beigās un jāpalielina 3.kategorijas pamatlīdzekļu kategorijas atlikusī vērtība pirms 1999.gada taksācijas perioda nolietojuma aprēķināšanas. Pamatlīdzekļu kategorijas atlikušās vērtības pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas aprēķins parādīts šo norādījumu 6. un 7.pielikumā. Pamatlīdzekļu 3.kategorijas atlikusī vērtība iepriekšējā taksācijas perioda beigās Ls 30000 + taksācijas periodā iegādāto pamatlīdzekļu vērtība Ls 25000 + kapitālās izmaksas Ls 400 - taksācijas periodā izslēgto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība Ls 802 = kategorijas atlikusī vērtība pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas Ls 54598 + kopētāja atlikusī vērtība, kas noteikta nodokļa aprēķināšanas vajadzībām Ls 1020 (1998.gadā - 1700 x 40 % = 680; 1700 - 680 = 1020) = pamatlīdzekļu 3.kategorijas atlikusī vērtība pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas Ls 55618. 18.2. Pamatlīdzekļu 4.kategorijas atlikusī vērtība iepriekšējā taksācijas perioda beigās Ls 22800 - kopētāja atlikusī vērtība pirms 1999.gada taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas Ls 1020 = pamatlīdzekļu 4.kategorijas atlikusī vērtība pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas Ls 21780. Taksācijas perioda nolietojumu aprēķina: 1) 3.kategorijas pamatlīdzekļiem - 55618 x 70 % = 38933; 2) 4.kategorijas pamatlīdzekļiem - 21780 x 40 % = 8712. 18.3. Sastādot deklarāciju jāievēro: 1) apliekamo ienākumu palielina par pamatlīdzekļu nolietojuma summu finansu grāmatvedībā Ls 20158 (likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl. 5.r.); 2) apliekamo ienākumu samazina par taksācijas perioda nolietojuma summu saskaņā ar likuma 13.pantu Ls 47645 (likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl.33.r.); 3) apliekamo ienākumu palielina par skolai bez atlīdzības nodotā datora vērtību Ls 802 (likuma 5.panta ceturtā daļa, dekl. 3.r.); 4) apliekamo ienākumu samazina par skolai bez atlīdzības nodotā datora atlikušo vērtību finansu grāmatvedībā Ls 802 (likuma 6.panta ceturtās daļas 8.punkts); 5) par pārvērtēšanas rezultātā radušos pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu nepalielina pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību, līdz ar to no šīs summas neaprēķina taksācijas perioda nolietojumu. 19. Uzņēmuma taksācijas perioda, kas ir īsāks vai garāks par 12 mēnešiem, pamatlīdzekļu nolietojuma summu aprēķina: taksācijas perioda nolietojuma kopsummu reizina ar koeficientu, kuru aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar divpadsmit. Piemērs. Uzņēmums savu darbību ir uzsācis martā. Par šo taksācijas periodu sastādīts uzņēmuma gada pārskats, kas aptver 10 mēnešus, vienlaikus iesniegta nodokļa deklarācija. Taksācijas perioda nolietojuma kopsumma: Ls 25400. Koeficents: 10 : 12 = 0,833 Taksācijas perioda nolietojuma summa: 25400 x 0,833 = 21158, to norāda nodokļa deklarācijā. 20. Katram nemateriālo ieguldījumu veidam nodokļu aprēķināšanas vajadzībām jāatver nemateriālo ieguldījumu nolietojuma uzskaites un aprēķina karte pēc parauga, kas sniegts šo norādījumu 8.pielikumā. 21. Nemateriālo ieguldījumu nolietojumu aprēķina sistemātiski pēc lineārās metodes. Nemateriālo ieguldījumu vērtību nodokļa vajadzībām noraksta: koncesijām - 10 gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm - 5 gados, bet pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms. Piemērs. Uzņēmums iegādājas preču zīmi (nemateriālo ieguldījumu) par Ls 90, un finansu grāmatvedībā izmaksas par preču zīmes (nemateriālā ieguldījuma) iegādi noraksta sistemātiski, pēc lineārās metodes uzņēmuma vadītāja noteiktajā lietderīgajā periodā (šajā gadījumā - 3 gados). 1) Preču zīmes iegādi uzņēmums grāmato: D 1120 "Koncesijas, patenti, licences, tirdzniecības zīmes un līdzīgas tiesības, datoru programmas" Ls 90, K 2610 "Kase" Ls 90. 2) Preču zīmes vērtības norakstīšanu izmaksās uzņēmums grāmato: D 7410 "Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana" Ls 30, K 1190 "Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstītā daļa" Ls 30. Uzņēmuma apliekamais ienākums jāpalielina (likuma 6.panta pirmās daļas pirmais punkts) par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu Ls 30, norādot deklarācijas 5.rindā, un samazina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu, kas aprēķināta atbilstoši 13.pantam. Preču zīmju vērtību noraksta pēc lineārās (vienmērīgās) metodes piecu gadu laikā (likuma13.panta piektā daļa), tātad uzņēmums apliekamo ienākumu samazina par Ls 18 (90/5), norādot deklarācijas 33.rindā. Ar šo metodisko norādījumu spēkā stāšanos nav piemērojamas Valsts ieņēmumu dienesta vēstules: 1) 30.06.1995. vēstule Nr.30 - 1.1.5/3587 "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņas aizpildīšanas kārtību"; 2) 18.10.1995. vēstule Nr.30 - 1.1.5/5771 "Par papildinājumiem VID 30.06.1995. vēstulē Nr.30 - 1.1.5/3587"; 3) 06.05.1996. vēstule Nr.13.1.2/4211 "Par izmaiņām VID 30.06.1995. vēstulē Nr.30 - 1.1.5/3587"; 4) 14.07.1997. vēstule Nr.15.1.2/7863 "Par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.p.4.d.1.p. piemērošanas kārtību"; 5) 18.07.1997. vēstule Nr.15.1.2/8068 "Par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtību"; 6) 19.03.1998. "Norādījumi par pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma aprēķinu nodokļa vajadzībām uzņēmumos, kuri reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos"; 7) 02.02.1999. vēstule Nr.15.1.1/1600 "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju".