19. Article — , dekl. 58.r.). Atlaides summa ir 20 procenti, un, lai

nodokļa maksātājs saņemtu šo nodokļa atlaidi, tam jāizpilda likuma 19.panta otrajā daļā minētie nosacījumi. Atlaidi nepiemēro, ja ir piemērota nodokļa atlaide mazajam uzņēmumam. *16. Nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, reliģiskajām, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, kā arī budžeta iestādēm, ja nodokļa maksātājam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav uzņēmumu ienākuma nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem. 17. Ziedojot Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam, nodokļa atlaide ir 90 procenti no ziedotās summas. 18. Kopējā nodokļa atlaide par ziedojumiem nevar pārsniegt 20 procentus no aprēķinātās nodokļa summas (likuma 20.pants). 19. Nodokļa atlaidi ziedotājiem var piemērot arī gadījumā, ja, piemēram, uzņēmums, uzņēmējsabiedrība taksācijas periodā ir noslēgusi ziedojuma līgumu ar sabiedrisko organizāciju par ziedojuma piešķiršanu un izmantošanu un gada bilancē ziedojuma summu uzrāda kā kreditoru parādu, grāmatvedības reģistros šo summu atspoguļojot: D "Nesadalītā peļņa" un K "Kreditori" vai D "Peļņas izlietojums" un K "Kreditori", bet faktiski minēto summu pārskaita nākamajā gadā (līdz taksācijas perioda gada pārskata iesniegšanai). Tad uzņēmums savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu var piemērot likuma 20.panta atlaidi, ievērojot likuma 20.panta nosacījumus. Uzņēmums par izdarīto pārskaitījumu iesniedz VID teritoriālajai iestādei izziņu (maksājuma uzdevuma kopiju), norādot, ka pārskaitījums izdarīts uz taksācijas perioda peļņas vai peļņas izlietojuma rēķina. 20. Likuma 20.panta pirmās daļas piemērošanas kārtība noteikta Ministru kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumos Nr.367 "Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem), reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus". Noteikumi nosaka kārtību, kādā sabiedriskās organizācijas var saņemt vai pagarināt minētās atļaujas, iesniedzot noteikumos paredzētos dokumentus. Budžeta iestādēm īpašās atļaujas nav nepieciešamas, bet, uzskaitot un izlietojot ziedojumus, tām ir saistoši Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumi Nr.375 "Noteikumi par speciālo budžetu". Piemērs. Uzņēmums, kurš atbilst likuma 17.pantā noteiktajiem mazā uzņēmuma kritērijiem, taksācijas periodā ir ziedojis Latvijas Bērnu fondam Ls 100. Nodokļa deklarācijā: 54. Nodoklis no koriģētā apliekamā ienākuma (53.r. x 0.25) 54 150 56. Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem (17.pants) (54.r. x 0,2) 56 30 59. 90 procenti no ziedojumu summām, kas pārskaitītas (izmaksātas) saskaņā ar 20. panta otro daļu (ziedotā summa Ls 100x 0,9, bet ne vairāk par 54.r. x 0,2) 59 30 60. Nodokļa summa, ņemot vērā atlaides (54.r.- 56.r.- 59.r.) 60 90 21. Nodokli samazina par īpašu nodokļa atlaidi uzņēmumiem, kas atbilst likuma 21.panta nosacījumiem (dekl. 61.r. un 62.r.). Uzņēmumi, kas var izmantot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar likuma 21.pantu, uzskaitīti likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999. un 2000.gadā" (1998. gada 5.februāra likums ar 1999.gada 8.jūlija grozījumiem). 22. Aizpildot nodokļa deklarāciju par 1999.taksācijas periodu, nodokļa atvieglojuma summa saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un nodokļa atlaides atbilstoši citiem Latvijas Republikas likumiem norāda deklarācijas 64., 65. un 66.rindā un tās piemēro deklarācijas 63.rindas summai. *23. Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" III nodaļā paredzētās nodokļa atlaides netiek piemērotas (izņemot atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli saskaņā ar likuma 16.pantu un atlaidi ziedotājiem saskaņā ar likuma 20.pantu), ja nodokļa maksātājs: 1. izmanto nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"; 2. piemēro nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem (piemēram, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu) (likuma 15.panta otrā daļa). 24. Nodokļa atvieglojumu pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei paredz likuma 8.1 pants. To izmanto nodokļa maksātāji, kuri veic pasažieru pārvadājumus un kuri taksācijas periodā saņēmuši dotācijas pasažieru pārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes regulārajos autobusu satiksmes maršrutos, un kuriem taksācijas perioda rezultāts ir peļņa. 25. Atvieglojuma piemērošanu reglamentē Ministru kabineta 1999.gada 3.augusta noteikumi Nr.271 "Kārtība, kādā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei, un kārtība, kādā nodokļa maksātāji - autotransporta uzņēmumi - sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nodokļa atvieglojuma izmantošanu". III daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieturēšana 1. Nerezidentu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, arī fiziskajām personām, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumiem (rezidentiem) nodoklis jāietur no sekojošām izmaksām nerezidentiem: Nr. Izmaksu veids Nodokļa likme p.k. (%) 1. Dividendes 10 2. Atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem 10 3. Procentu maksājumi: ja procentu maksātājs un saņēmējs ir saistīti uzņēmumi vai personas 10 ja Latvijas Republikā reģistrētās komercbankas izmaksā ar tām saistītiem uzņēmumiem vai personām 5 4. Samaksa par intelektuālo īpašumu: a) maksājumi par autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus 15 b) maksājumi par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem 5 5. Atlīdzība par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu 5 6. Ienākumi no vērtspapīru pārdošanas Latvijā 10 7. Ienākumi no Latvijā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas 25 2. No minētajiem maksājumiem nodokli pēc likumā paredzētajām likmēm maksā nerezidents, bet rezidents nodokli tikai ietur un iemaksā budžetā. Uzņēmums (rezidents) no izmaksātajām summām ietur ienākuma nodokli atbilstoši likmēm un ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam iemaksā valsts budžetā. 3. Ieturamais nodoklis tiek aprēķināts, katram izmaksu veidam noteikto likmi reizinot ar izmaksājamo summu, to nesamazinot ne par kādiem izdevumiem vai ieturētiem nodokļiem (izņemot nerezidentu ienākumus no vērtspapīru pārdošanas Latvijā un no Latvijā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas). 4. Izmaksātājam ir jāveic maksājumu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaite un līdz nākošā mēneša 15.datumam VID teritoriālajā iestādē jāiesniedz pārskats (Uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņa) par veiktajām izmaksām nerezidentiem (likuma 24.panta otrā daļa). Uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņas veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 9.pielikumā. 5. Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņu, jāievēro, ka izziņas 6.ailē norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas noteikta likumā. Ja darījuma partneris - nerezidents ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi konvenciju (līgumu) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un ir izpildītas prasības, ko paredz Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumi Nr.66 "Noteikumi par nodokļu atvieglojumu piemērošanu maksājumiem, kurus izmaksā nerezidentiem", tad 6.ailē norāda nodokļa likmi saskaņā ar minēto nodokļu konvenciju. 6. Piemērojot likuma 3.panta ceturtās daļas noteikumus, jāievēro spēkā esošās konvencijas (līgumi) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. 6.1. Ja nodokļu konvencijā ir paredzēti citādi nosacījumi nekā likumā, spēkā ir nodokļu konvencijas nosacījumi. Tomēr ja nodokļu konvencijā paredzētās likmes ir augstākas par likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajām likmēm, piemēro likumā noteiktās likmes. Ja konvencijā noteiktās likmes ir zemākas par likumā noteiktajām likmēm vai tajā ir noteikti atbrīvojumi no aplikšanas ar nodokli, konvencijas noteikumus piemēro Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumos Nr.66 "Noteikumi par nodokļu atvieglojumu piemērošanu maksājumiem, kurus izmaksā nerezidentiem" noteiktajā kārtībā. 7. Nodoklis atbilstoši likuma 3.panta ceturtajai daļai jāietur un jāiemaksā budžetā, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņa par izmaksām nerezidentiem jāiesniedz arī tiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, līgumsabiedrībām, iestādēm un organizācijām, kuras nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas. 8. Ienākumu izmaksātājs izsniedz nerezidentam apliecinājumu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā un ieturētajiem nodokļiem. Nepieciešamības gadījumā apliecinājumu apstiprina VID teritoriālā iestāde. Apliecinājuma veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 11.pielikumā. 9. Nerezidentu ienākumus no vērtspapīru pārdošanas Latvijā aprēķina un nodokli ietur Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.150 "Noteikumi par kārtību, kādā nosakāms uzņēmumu apliekamais ienākums no vērtspapīru pārdošanas" noteiktajā kārtībā. 10. Noteikumi attiecas uz akcijām un finansu dokumentiem, kas atbilstoši likuma "Par vērtspapīriem" prasībām atrodas publiskā apgrozībā, kā arī uz citām akcijām, finansu dokumentiem, pajām un kapitāla daļām, kas to īpašniekam vai valdītājam dod tiesības uz dokumentu emitenta mantu, turklāt visiem šiem minētajiem vērtspapīriem nodokļa maksātāja finansu grāmatvedībā ir jābūt iegrāmatotiem kā ilgtermiņa ieguldījumi. 11. Ja nerezidenti - juridiskās personas gūst ienākumu, pārdodot vērtspapīrus, kas atbilst minētajam vērtspapīru kopumam, tad nodoklis jāmaksā un apliekamais ienākums jāaprēķina saskaņā ar minēto noteikumu normām. Ienākumus no vērtspapīru pārdošanas, kurus gūst nerezidents - fiziska persona, ar nodokli apliek saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām. 12. Nodokli par nerezidenta - juridiskās personas ienākumiem no publisko emisiju vērtspapīru pārdošanas ietur un valsts budžetā iemaksā, kā arī to deklarē šī ienākuma izmaksātājs - kontu turētājs (brokeru sabiedrība vai banka) - par visu taksācijas periodu līdz 25.janvārim. Deklarācija iesniedzama attiecīgajā VID teritoriālajā iestādē brīvā formā, tai jāsatur vispārpieņemtie rekvizīti (dokumenta datums, amatpersonu paraksti un to atšifrējumi, u.c.), kā arī sekojoša informācija: - deklarācijas iesniedzējs (nosaukums, pilna adrese, reģ. Nr. Uzņēmumu reģistrā, Nodokļu maksātāju reģistra kods); - nerezidents, ienākuma saņēmējs (nosaukums, reģ. Nr., rezidences valsts, pilna adrese); - ieņēmumi kopā (vērtspapīru pārdošanas cena); - izdevumi kopā (vērtspapīru iegādes vērtība); - apliekamais ienākums; - nodokļa likme; - nodokļa summa. 13. Uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur no nerezidenta ienākuma, ja darījumi tiek veikti ar vērtspapīriem, uz kuriem neattiecas minētie Ministru kabineta noteikumi. Viens no kritērijiem - vērtspapīri nav iegrāmatoti kā ilgtermiņa ieguldījumi. Šādā gadījumā konta turētājam (brokeru sabiedrībai vai bankai) jāsaņem no nerezidenta apliecinājums (brīvā formā), kas satur nepieciešamo informāciju, ka ienākums gūts no šādiem vērtspapīriem. 14. No nerezidenta ienākumiem no akciju, finansu dokumentu, paju un kapitāla daļu, kas atbilstoši likuma "Par vērtspapīriem" prasībām neatrodas publiskā apgrozībā, pārdošanas nodokli ietur un valsts budžetā iemaksā pircējs likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un termiņā. 15. Samaksa par intelektuālo īpašumu ir viens no maksājumu veidiem nerezidentiem. Par to ir uzskatāms jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālas vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi (likuma 1.panta astotā daļa). Piemērs. Iekšzemes uzņēmuma pamatdarbībā ietilpst satelīttelevīzijas kanālu (programmu) izplatīšana (retranslēšana) Latvijas Republikā savā kabeļtelevīzijas tīklā. Uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu- televīzijas kompāniju, saskaņā ar šo līgumu iekšzemes uzņēmums apņemas nodrošināt nerezidenta- televīzijas kompānijas televīzijas kanāla retranslāciju Latvijas Republikā. Līgumā paredzēta atļauja retranslēt nerezidenta televīzijas kanālu bez tiesībām veikt kādas izmaiņas programmas kārtībā un saturā. Šajā gadījumā jāņem vērā: • Raidījums ēterā ir darba izziņošana ar bezvadu raidīšanas paņēmienu (radio vai televīzija, arī satelīti). • Blakustiesību īpašnieki ir arī ētera raidījumu organizācijas (šajā gadījumā nerezidents - televīzijas kompānija, kas veic televīzijas kanāla translāciju) vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki. Ētera raidījumu organizācijas īsteno savas tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar izpildītāju un autoru piešķirtas uz fonogrammu vai ēterā pārraidītu, vai pa vadiem fiksētu darbu. Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu ētera raidījumu organizācijām jāsaņem atlīdzība. Tiesības, kas paredzētas likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" otrajā sadaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kuras izdarījušas pirmo raidījumu ēterā Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem. • Tā kā vispārējā gadījumā nerezidents - televīzijas kompānija saglabā tiesības (īpašumtiesības) uz savu programmu, tad iekšzemes uzņēmums, veicot maksājumus nerezidentam - televīzijas kompānijai, pilda prasības attiecībā uz blakustiesību īpašnieku izņēmuma tiesībām, un šajā gadījumā iekšzemes uzņēmuma izdarītie maksājumi nerezidentam ir samaksa par blakustiesībām. • Šajā gadījumā uzņēmumu ienākuma nodoklis jāietur pēc 15 procentu likmes (likuma 3.panta ceturtās daļas 4.a) punkts (maksājumi par blakustiesībām)). 16. Atlīdzība par Latvijas Republikā esoša īpašuma izmantošanu ir viens no nerezidenta ar nodokli apliekamajiem ienākumiem. Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību (Civillikuma