33. Article — Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas procesā radies

vērtības pieaugums atbilstoši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 29.pantam jāiegrāmato postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" iedaļā "Pašu kapitāls". Tā kā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums netiek uzrādīts peļņas un zaudējumu aprēķinā, tad nav arī piemērojami likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi. Piemērs. SIA "A", veicot gada inventarizāciju, konstatēja, ka pamatlīdzekļa vērtība ir būtiski lielāka par tā novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, tāpēc pamatlīdzeklis tika pārvērtēts augtākā vērtībā, vērtības pieaugums - Ls 2000. Pārvērtētais pamatlīdzeklis nākošajā taksācijas periodā tiek pārdots. Atbilstoši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 29.pantam, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums jāuzrāda postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve". D 1.2 "Pamatlīdzekļi" Ls 2000, K 3130 "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" Ls 2000. Minētā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums netiek uzrādīts peļņas un zaudējumu aprēķinā, tātad nav arī piemērojami likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve jāsamazina, ja pārvērtētais objekts ir likvidēts vai netiek vairs izmantots, vai vērtības palielināšanai vairs nav pamata (likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 29.panta trešā daļa). Tātad nākošajā taksācijas periodā, pārdodot šo pamatlīdzekli, ir jāizslēdz arī ar šo pamatlīdzekli saistītā pārvērtēšanas rezerve. SIA "A" grāmatvedībā šo operāciju uzrāda: D 3130 "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" Ls 2000, K 6.5 "Pārējie uzņēmuma ieņēmumi" Ls 2000. Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu, tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu. D 6.5 "Pārējie uzņēmuma ieņēmumi" Ls 2000, K 8610 "Peļņa vai zaudējumi" Ls 2000. Tā kā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezerve tiek norakstīta uz ieņēmumiem un iekļauta pelņas un zaudējumu aprēķinā, tad ir piemērojami likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi, un uzņēmuma apliekamais ienākums ir jāsamazina par ieņēmumiem no pārvērtēšanas rezerves izslēgšanas - Ls 2000, norādot deklarācijas 41.rindā. 16. Uzņēmums, kas ir ieguldījuma izdarītājs, apliekamo ienākumu samazina par peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā (likuma 6.panta piektā prim daļa, dekl. 46.r.). Piemērs. 1) Taksācijas periodā uzņēmums "A" (rezidents) iegādājās uzņēmuma "B" (nerezidenta) akcijas par Ls 2000, kas veido 55% no uzņēmuma "B" pamatkapitāla. Tātad uzņēmums "A" ir mātes uzņēmums un "B" ir tā meitas uzņēmums. Šo operāciju mātes uzņēmums "A" grāmatvedībā uzrāda: D 1310 "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" Ls 2000, K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 2000. 2) Izmantojot meitas uzņēmuma "B" īpašnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata informāciju, uzņēmums "A" konstatēja, ka meitas uzņēmums "B" taksācijas periodu pabeidza ar peļņu Ls 1000. Ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 39.pantu, mātes uzņēmums "A" pārskata gada beigās savu līdzdalības daļu meitas uzņēmuma "B" peļņas dēļ (atbilstoši ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos) palielina par Ls 550 (Ls 1000x55%). Šo līdzdalības daļas vērtības palielinājumu grāmato: D 1310 "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" Ls 550, K 8110 "Ieņēmumi no līdzdalības, vērtspapīriem un aizdevumiem" Ls 550 . 3) Saskaņā ar meitas uzņēmuma "B" akcionāru kopsapulces protokolu, mātes uzņēmumam "A" aprēķināja par taksācijas periodu maksājamās dividendes Ls 400. Uzņēmums "A" saņemamās dividendes grāmato: D 2330 "Radniecīgo uzņēmumu parādi" Ls 400, K 1310 "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" Ls 400. 4) Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu, tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu. D 8110 "Ieņēmumi no līdzdalības, vērtspapīriem un aizdevumiem" Ls 550, K 8610 "Peļņa vai zaudējumi" Ls 550. 5) Ievērojot likuma 6.panta piekto prim daļu, līdzdalības daļas vērtības palielinājuma Ls 550 un aprēķināto dividenžu Ls 400 starpību Ls 150 mātes uzņēmums "A" ieskaita rezervē. Mātes uzņēmuma "A" apliekamais ienākums samazināms par peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto līdzdalības daļas vērtības palielinājumu Ls 550, uzrādot taksācijas perioda nodokļa deklarācijas 46.rindā. Tā kā mātes uzņēmums "A" līdzdalības daļas vērtības palielinājuma meitas uzņēmuma "B" (nerezidenta) pašu kapitālā un aprēķināto dividenžu starpību ieskaitīja rezervē, tad mātes uzņēmuma "A" apliekamais ienākums nav palielināms par ieņēmumiem no līdzdalības minētajā uzņēmumā. Nākamajā taksācijas periodā meitas uzņēmums strādāja ar zaudējumiem un mātes uzņēmums "A", izmantojot meitas uzņēmuma "B" īpašnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata informāciju, konstatēja, ka meitas uzņēmuma "B" zaudējumi ir Ls 1500. Ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 39.pantu, mātes uzņēmums "A" pārskata gada beigās savu līdzdalības daļu meitas uzņēmuma "B" zaudējumu dēļ (atbilstoši ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos) samazina par Ls 825 (Ls 1500x55%). Šo līdzdalības daļas vērtības samazinājumu grāmato: D 8.2. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un vērtspapīru vērtības samazināšanās" Ls 825, K 1310 "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" Ls 825. Mātes uzņēmuma "A" apliekamais ienākums palielināms par peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto līdzdalības daļas vērtības samazinājumu Ls 825 (likuma 6.panta piektā prim daļa), uzrādot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 28.rindā. *17. Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt (ievērojot likuma 6.panta septītajā daļā minētos nosacījumus) par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu" apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem" (likuma 6.panta sestā daļa). Tā kā, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus, minētās summas tiek ņemtas vērā, tad par tām apliekamais ienākums vēlreiz nav jāsamazina (nav jākoriģē). Piemērs. Gadījumā, ja apdrošināšanas līgums (ievērojot likumā noteikto ierobežojumu par noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laiku) tiek slēgts starp darba devēju (kā apdrošināšanas ņēmēju) un apdrošināšanas sabiedrību, un apdrošināšanas prēmiju maksā darba devējs sava darbinieka interesēs, tad tā nav uzskatāma par darbinieka ienākumu, tādējādi nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un par šo summu drīkst samazināt apliekamo ienākumu. Turpretim, ja apdrošināšanas līgums ir noslēgts starp darbinieku un apdrošināšanas sabiedrību, taču apdrošināšanas prēmiju darbinieka vietā samaksā darba devējs, tad tā uzskatāma par darbinieka ienākumu un apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi tas ir izdevumu postenis, ko uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā kā personāla izmaksas. 18. Iepriekšējo taksācijas periodu procentu maksājumu summu, kas pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, var iekļaut taksācijas perioda apliekamā ienākuma samazinājumā, ja šajā periodā pieļaujamā procentu maksājumu summa ir lielāka par taksācijas perioda kopējo procentu maksājumu summu. Starpības apmērā (starp taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu summu un kopējo procentu maksājumu summu) var samazināt apliekamo ienākumu (likuma 6.panta astotā daļa, dekl. 42.r.). Piemērs Taksācijas Faktiskā (kopējā) Pieļaujamais Summa, kas Summa, par periods procentu procentu pārsniedz kuru faktiskais maksājumu maksājumu pieļaujamo procentu summa apmērs procentu maksājumu (Ls) (Ls) maksājumu apmērs ir mazāks apmēru par pieļaujamo (2 - 3) 1 (3 - 2) 2 (Ls) (Ls) 1 2 3 4 5 1996. 1000,- 900,- 100,- 1997. 700,- 900,- 200,- 1998. 1500,- 900,- 600,- 1999. 1200,- 900,- 300,- 2000. 500,- 900,- 400,- 1 - šo summu var iekļaut turpmāko taksācijas periodu apliekamā ienākuma samazinājumā, ja attiecīgajā pēctaksācijas periodā kopējā procentu maksājumu summa nepārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu summu; 2 - šīs summas apmērā var samazināt apliekamo ienākumu par iepriekšējo taksācijas periodu procentu maksājumu summu, kas pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru. 19. Summas, kas pārsniedz taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, nevar iekļaut turpmāko taksācijas periodu apliekamā ienākuma samazinājumā, ja pārskata taksācijas perioda laikā vairāk nekā 50 procentiem no uzņēmuma kapitāla daļām mainās īpašnieki (likuma 6.panta devītā daļa). Nosakot apliekamo ienākumu uzņēmuma privatizācijas gadījumā, privatizācijas gadā izdevumos atļauts ieskaitīt visu atlikušo procentu maksājumu summu (likuma 6.panta desmitā daļa). 20. Apliekamais ienākums samazināms uzņēmumam, no kura saskaņā ar likuma 14.1 panta noteikumiem zaudējumi ir pārnesti uzņēmumu grupas ietvaros uz citu uzņēmumu, par kompensācijas summu, kuru šis konkrētais uzņēmums ir saņēmis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem. Apliekamo ienākumu samazina tādā apmērā, kādā kompensācija ir iekļauta konkrētā uzņēmuma ienākumā (likuma 6.panta divpadsmitā daļa, dekl. 43.r.). 21. Apliekamais ienākums samazināms par kompensācijas (vai attiecīgās kompensācijas daļas) summu par piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas (vai attiecīgās kompensācijas daļas) saņemšanas dienas saņemtā kompensācija (vai attiecīgā kompensācijas daļa) tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos (likuma 10.panta trešā daļa, dekl. 44.r.). 22. Apliekamo ienākumu samazina par uzņēmumu gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto saņemamo dividenžu summu (likuma 11.panta pirmā daļa, dekl. 45.r.). 1. piemērs. Uzņēmumam "A" par tā īpašumā esošajām citu uzņēmumu akcijām vai daļām ir aprēķinātas dividendes Ls 200, t.sk., no nerezidentiem - Ls 100. Saņemamās dividendes uzņēmums "A" uzrāda: D 2350 "Norēķini ar citiem debitoriem" Ls 200, K 8110 "Ieņēmumi no līdzdalības, vērtspapīriem un aizdevumiem" Ls 200. Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu., tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu. D 8110 "Ieņēmumi no līdzdalības, vērtspapīriem un aizdevumiem" Ls 200, K 8610 "Peļņa vai zaudējumi" Ls 200. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, uzņēmums "A" apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto dividenžu summu, kas saņemamas no citiem maksātājiem, t.i. Ls 200, norādot to deklarācijas 45.rindā. Tā kā uzņēmums "A" ir saņēmis dividendes no nerezidenta, tad apliekamais ienākums jāpalielina par šo dividenžu summu Ls 100, norādot deklarācijas 28.rindā. 2. piemērs. Saņemtas dividendes Ls 100 no uzņēmuma, kurš piemēro nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Daļa no tām Ls 50 ir bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tādējādi apliekamais ienākums jāsamazina par dividenžu summu Ls 100 (dekl.45.r.), bet jāpalielina par Ls 50 (dekl.28.r.). 23. Apliekamo ienākumu samazina par iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem, ja uzņēmuma iepriekšējo taksācijas periodu peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts (pēc nodokļa deklarācijas) ir zaudējumi. Zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma (likuma 14.panta pirmā daļa, dekl. 52.1.r.). 24. Uzņēmums, kurš ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, zaudējumus var segt hronoloģiskajā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma (likuma 14.panta sestā daļa, dekl. 52.1.r.). 25. Uzņēmuma pirmstaksācijas periodu zaudējumi nav sedzami taksācijas un turpmākajos periodos, ja kontroli pār uzņēmumu iegūst persona vai personu grupa, kas iepriekš nekontrolēja šo uzņēmumu (likuma 14.panta otrā daļa). Tomēr zaudējumus var segt gadījumos, ja uzņēmums, kurā notikusi kontroles maiņa, piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu, kas atbilst uzņēmuma pamatdarbības veidam divus taksācijas periodus pirms kontroles maiņas (likuma 14.panta trešā daļa). Kontroles maiņa likuma 14.panta izpratnē ir definēta minētā panta piektajā daļā. *26. Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība), kurš taksācijas periodā ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, ir tiesīgs iepriekšējo taksācijas periodu, saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" aprēķinātos saimnieciskās darbības zaudējumus segt hronoloģiskā secībā no trīs (pēc kārtas sekojošu) taksācijas periodu uzņēmuma apliekamā ienākuma, sākot ar taksācijas periodu, kurā maksātājam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" radās tiesības segt zaudējumus (likuma 14.panta pirmā prim daļa, dekl. 52.1.r.). *27. Zaudējumus, kas aprēķināti saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, ja individuālais (ģimenes) uzņēmums ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmā reģionā, un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (likuma 14.panta sestā daļa, dekl. 52.1.r.). *28. Uzņēmums, kas veic naftas izpētes un ieguves darbus un kura kopējā apgrozījumā (darbības apjomā) naftas izpētes un ieguves darbi pārsniedz 80 procentus, un kura taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma (likuma 14.panta desmitā daļa, dekl. 52.1.r.). 29. Zaudējumu summu (zaudējumu palielinājumu), kas radās pirmstaksācijas periodā, koriģējot apliekamo ienākumu par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībā, nedrīkst segt no taksācijas perioda apliekamā ienākuma (likuma 14.panta devītā daļa, dekl. 52.2.r.). 30. Taksācijas perioda zaudējumus no vērtspapīru pārdošanas var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas (likuma 14.panta astotā daļa, dekl. 52.3.r.). Piemērs. Uzņēmums aizpildījis taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Deklarācijas 52.rindā uzņēmums norādījis zaudējumu summu (900), kas samazina apliekamo ienākumu atbilstoši likuma 14.un 14.1 pantam un ko veido 52.1., 52.3.un 52.4.rindas summa, no kuras atņemta 52.2.rindā norādītā summa (820-150+230). 52.rindas kopējā summa nedrīkst pārsniegt 51.rindā norādīto summu (ne vairāk par 1500). Ja 51.rindas summa būtu negatīva, zaudējumus konkrētajā taksācijas periodā, par kuru aizpilda deklarāciju, nevarētu segt (52.rindā ierakstītu "X"). 52.1.rindā norāda pirmstaksācijas periodu zaudējumu summu piecu (desmit) pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu laikā no to rašanās, nevis tikai vienu piekto daļu no zaudējumu summas. Turklāt likuma normas neparedz prasību, ka iepriekšējā gada zaudējumi jāsedz pilnā apjomā no viena perioda apliekamā ienākuma; uzņēmums pats izvēlas un var tos pārnest arī pa daļām, ievērojot likuma 14.panta normas. 52.2.rindas summa (150) ir jāatņem no kopējo zaudējumu summas, kas samazina apliekamo ienākumu, jo zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu, kas radies pirmstaksācijas periodā, koriģējot apliekamo ienākumu par summām, kuras lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņēmuši subsīdiju veidā, nedrīkst segt no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. 52.4.rindā zaudējumu summu (230) norāda uzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks, uz kuru ir pārnesti cita uzņēmumu grupas dalībnieka zaudējumi (atbilstoši likuma 14.1 pantam). 51. Apliekamais ienākums (4.r.+32.r.-50.r.) 51 1500 52. Zaudējumu summa, kas samazina apliekamo ienākumu Saskaņā ar likuma 14.un 14.1 pantu (52.1.r.-52.2.r.+52.3.r.+52.4.r., bet ne vairāk kā 51.r.) 52 900 52.1. Pirmstaksācijas periodu zaudējumu summa (14.panta 1.d. un 6.d.) , t.sk.: 52.1 820 Taksācijas Līdz taksācijas Taksācijas Zaudējumu summa, ko periods periodam nesegtā periodā segtā pārnes uz nākamajiem zaudējumu summa zaudējumu summa taksācijas periodiem 1. 1997.gads 320 320 - 2. 1998.gads 100 100 - 3. 1999.gads 670 400 270 4. 5. Kopā: 820 52.2. Zaudējumu summa (zaudējumu palielinājums), kas radās pirmstaksācijas periodā, koriģējot apliekamo ienākumu par summām, kuras lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņēmuši subsīdiju veidā (14.panta 9.d.) 52.2 150 52.3. Pirmstaksācijas periodu zaudējumi no vērtspapīru pārdošanas (14.panta 8.d.) (ne vairāk kā 4.1.r.), t.sk.: 52.3 X Taksācijas Līdz taksācijas Taksācijas Zaudējumu summa, ko periods periodam nesegtā periodā segtā pārnes uz nākamajiem zaudējumu summa zaudējumu summa taksācijas periodiem 1. 2. 3. 4. 5. Kopā : X 52.4. Zaudējumu summa, kas tiek pārnesta uzņēmumu grupā (14.1 panta 6.d.) 52.4 230 53. Koriģētais apliekamais ienākums saskaņā ar likuma I un II nodaļas normām (51.r.-52.r.) 53 600 54. Nodoklis no koriģētā apliekamā ienākuma (53.r. x 0.25) 54 150 31. Ja uzņēmums ir uzņēmumu grupas dalībnieks un tā peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad viena šīs grupas dalībnieka vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda ar nodokli apliekamo ienākumu var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma zaudējumu summu (likuma 14.1 panta sestā daļa, dekl. 52.4.r.). 32.Uzņēmumi, kas ir uzņēmumu grupas dalībnieki, pārrakstot zaudējumus vai samazinot apliekamo ienākumu par pārrakstītajām zaudējumu summām, līdz ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju VID teritoriālajai iestādei iesniedz "Pielikumu par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 14.1 panta "Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā" piemērošanu" (pēc šo norādījumu 13.pielikumā pievienotā parauga). Piemērs. Uzņēmumu grupu veido galvenais uzņēmums "G", kas ir Igaunijas rezidents, un tā apakšuzņēmumi "A", "B", "C" un "D", kas ir Latvijas uzņēmējsabiedrības. • Uzņēmumu grupā galvenajam uzņēmumam "G" pieder 90% no apakšuzņēmuma "A" kapitāla daļām un 20 % no apakšuzņēmuma "B" kapitāla daļām. • Apakšuzņēmumam "A" pieder 70% no apakšuzņēmuma "B" kapitāla daļām, bet apakšuzņēmumiem "A" un "B" abiem pieder attiecīgi 10% un 80% no uzņēmuma "C" kapitāla daļām. • Uzņēmumam "C" pieder 90% no apakšuzņēmuma "D" kapitāla daļām. • Uzņēmuma "D" taksācijas perioda apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi Ls 7700 apmērā. Tos var pārnest uz uzņēmumiem "A" un "B, jo to apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts ir peļņa (attiecīgi Ls 3500 un Ls 5000), kā arī uzņēmumu grupa ir izpildījusi likuma 14.1 panta septītās daļas nosacījumus, kas jāievēro, pārnesot zaudējumus no viena uzņēmuma uz citu. • Ir pieņemts lēmums, ka uzņēmuma "D" zaudējumi (Ls -7700) tiek segti no uzņēmuma "A" apliekamā ienākuma Ls 3500 apmērā un atlikusī daļa (Ls 4200) tiek segta no uzņēmuma "B" apliekamā ienākuma. • Uzņēmuma "D" zaudējumus nevar pārnest uz galveno uzņēmumu "G", jo tas nav Latvijas rezidents, kā arī uzņēmuma "G" zaudējumus nevarētu pārnest uz uzņēmumiem "A", "B", "C" un "D". • Gadījumā, ja uzņēmumu "A" un "B" taksācijas perioda apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts būtu 0, tad uzņēmuma "D" zaudējumu summu nevarētu pārnest uz citu uzņēmumu. Nākamajā taksācijas periodā uz citiem uzņēmumiem nevarēs pārnest uzņēmuma "D" šī taksācijas perioda zaudējumus, bet pats uzņēmums "D" tos varēs segt no sava apliekamā ienākuma hronoloģiskā secībā turpmāko piecu taksācijas periodu laikā. • Uzņēmumu grupu var veidot arī mazāks skaits uzņēmumu, piemēram, divi uzņēmumi "C" un "D", kuriem izpildās nosacījums par 90% piederību. Tad uzņēmums "C" būtu galvenais uzņēmums un "D" - tā apakšuzņēmums.