5. Article — , 6.panta pirmās daļas 1.punkts un 13.pants).

Likuma 13.panta piemērošanu skaidro Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumu Nr.248 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 44.-58.1.punkts. 2. Apliekamo ienākumu palielina par soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" (likuma 6.panta pirmās daļas 2.punkts, dekl.6.r.). 3. Uzņēmumi, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir vairāk par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētās institūcijas apliekamo ienākumu palielina par neatlīdzināto iztrūkumu vai izlaupījumu summām, kuras aprēķinātas inventarizācijas rezultātā (likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts). 4. Arī pārējiem uzņēmumiem neatkarīgi no to īpašuma veida ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības: par notikušo nekavējoties jāziņo izmeklēšanas iestādēm un jāpanāk krimināllietas ierosināšana vai oficiāls atteikums to ierosināt (atbilstoši Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumu Nr.248 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 25.punktam). Ja pasākumi nav veikti, tad, nosakot apliekamo ienākumu, peļņa jāpalielina par attiecīgajām zaudējumu summām (dekl.7.r.). Ja maksātājs ir veicis minētos pasākumus un iztrūkumos vai izlaupījumos radušies zaudējumi ir norakstīti finansu grāmatvedībā, bet šīs summas tiek atgūtas, tad, nosakot apliekamo ienākumu, to nedrīkst samazināt par atgūtajām summām. 5. Apliekamo ienākumu palielina par maksājumu summām, kas minētas likuma 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā un astotajā daļā, ja no tām nav ieturēts nodoklis noteiktajā apjomā (likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ). 6. Ja nodoklis par kādu maksājumu veidu ieturēts nepilnā apmērā, tad proporcionāli jāaprēķina tā maksājumu summas daļa, par kuru jāpalielina apliekamais ienākums. Summas aprēķina, aizpildot deklarācijas 73.rindu (to aizpilda visi nodokļa maksātāji, kas taksācijas periodā veikuši maksājumus nerezidentiem, atbilstoši likuma 3.panta ceturtajai un astotajai daļai). 7. Apliekamais ienākums par minētajām maksājumu summām nav jāpalielina, ja maksājumi nerezidentiem konkrētajā taksācijas periodā netiek faktiski pārskaitīti, kaut arī grāmatvedības reģistros maksājumu summas tiek iekļautas izdevumu posteņos. Apliekamais ienākums būs jāpalielina tajā taksācijas periodā, kurā maksājumi nerezidentam tiks izdarīti, un no tiem izmaksas brīdī netiks ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis likumā paredzētajā apmērā. 8. Nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām (likuma 3.panta ceturtā daļa). Nodoklis tiek ieturēts no maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem un kuri ir minēti likuma 3.panta ceturtajā un astotajā daļā. Nodokļa ieturēšanas kārtība ietverta šo norādījumu III daļā. Piemērs. Uzņēmums "S" ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu par vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu, paredzot atlīdzību Ls 1000 apmērā. Taksācijas perioda laikā nerezidents sniedz uzņēmumam "S" attiecīgo pakalpojumu un uzņēmums "S" izmaksā nerezidentam Ls 1000, ieturot un pārskaitot budžetā nodokli Ls 50 apmērā. Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, jāņem vērā: • nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodokļa maksātājs ir nerezidents, bet Latvijas uzņēmums tikai ietur (izmaksas brīdī) nodokli no maksājumiem, kas uzskaitīti likuma 3.panta ceturtajā daļā; • apliekamais ienākums jāpalielina par maksājumu summu, no kuras nav ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, t.i., deklarācijas 8.rindā (8.1.ailē) jānorāda Ls 500, attiecīgi aizpildot deklarācijas 73.rindu: 73. Saskaņā ar likuma 3.panta ceturto un astoto daļu: Izmaksu veids Likme Izmaksu Nodokļa summa Starpība Kori- summa --------------- ģēšana ieturamā ieturētā 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. (2. x 3.) (4. - 5.) (6.: 2. ) Atlīdzības summas par vadības un konsultatī- vajiem pakalpojumiem 10% 1000 100 50 50 500 Summu, kas aprēķināta 7.ailē "Koriģēšana", norāda deklarācijas 8.rindā, un par to palielina ar nodokli apliekamo ienākumu. 9. Apliekamais ienākums jāpalielina par 40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas (likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkts, dekl.9.r.). Tas piemērojams arī valsts un pašvaldību uzņēmumos un no budžeta finansētās institūcijās (ja Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību domju (padomju) lēmumi neparedz lielākus ierobežojumus). 9.1. Reprezentācijas izdevumi ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī, un tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī uzņēmumu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai. Tā, piemēram, uz reprezentācijas izdevumiem var tikt attiecinātas izdevumu summas dažādu priekšmetu, kas satur uzņēmuma preču zīmi, logo vai citu raksturīgu informāciju (arī pildspalvas, kalendāri, T-krekli, krūzes, sērkociņi, aploksnes u.c.), kā arī atspirdzinošu dzērienu un uzkodu iegādei, kas paredzēti uzņēmuma viesiem, partneriem vai klientiem u. tml. 9.2. Par reprezentācijas izdevumiem nav uzskatāmi uzņēmuma izdevumi savas apkārtējās teritorijas apkopšanai, piemēram, joslā starp ieeju šim uzņēmumam piederošajā restorānā (vai veikalā) un ietvi ierīkojot zālienu, apstādījumus vai iestādot ziedus utt. Šādi izdevumi nodokļa vajadzībām ir uzskatāmi par saistītiem ar uzņēmuma (restorāna) saimniecisko darbību. Taču nesaistīti ar saimniecisko darbību ir uzņēmuma izdevumi, piemēram, apkārtnes vai pilsētas infrastruktūras attīstībai, ko tas pārskaita pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu vai arī pēc savas iniciatīvas. 9.3. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par reklāmas izdevumu summām tiktāl, ciktāl tās ir saistītas ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību un ir nepieciešamas tās nodrošināšanai vai veikšanai. Reklāma ir ar uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. 9.4. Uzņēmums uz reklāmas izdevumiem var attiecināt, piemēram, izmaksu summu par uzņēmumu reklamējošu bukletu un katalogu izgatavošanu, tā pakalpojumus reklamējošu sludinājumu ievietošanu masu medijos vai arī izmaksas, uzņēmumam organizējot konkursus, lai paplašinātu savas produkcijas (pakalpojumu) realizācijas tirgu un piesaistītu lielāku pircēju skaitu. Bet nav pamatoti uz reklāmas izdevumiem attiecināt balvu vērtību (piemēram, automašīnas, sadzīves tehniku, naudas balvas u.c., kā arī produkciju, ko ražo pats uzņēmums), ja balvas tiek laimētas, izlozētas, dāvinātas utt. minēto konkursu gaitā. Uz reklāmas izdevumiem nav attiecināmi arī dažādi izdevumi un pirkumi, kas ekonomiski nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Piemēram, ja uzņēmums, kura saimnieciskā darbība nav saistīta ar piedalīšanos sacīkstēs, iegādājas automašīnu (laivu, gaisa balonu u.c.), ko aprīko ar uzņēmumu reklamējošu simboliku un kas piedalās sacīkstēs, tad šajā gadījumā automašīnas iegādes un uzturēšanas izmaksas, kā arī amortizācijas summas uzņēmums nevar attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem. *10. Apliekamais ienākums jāpalielina par 25 procentiem no izdevumu summas par vieglā pasažieru autotransporta izmantošanu, izņemot speciāli aprīkotu vieglo automobiļu izmantošanu (likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkts). 10.1. Pie izdevumu summām par vieglā pasažieru autotransporta izmantošanu pieder, piemēram, izmaksas transportlīdzekļa uzturēšanai darba kārtībā (t.sk., tehniskās apskates, signalizācijas u.c. izmaksas), remontam (izņemot kapitālo remontu), degvielas iegādei u. tml. Minētajos izdevumos neietver, piemēram, nomas maksājumus, ja uzņēmums autotransportu nomā, kā arī nolietojuma summas. 10.2. Transportlīdzekļu klasifikācijai tiek lietots valsts standarts LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas", kurā ir ietvertas starptautiskā standarta ISO 3833:1977 un Eiropas Savienības direktīvas 79/156/EEC prasības. Prasības autotransporta tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam nosaka Ministru kabineta 1995.gada 4.janvāra "Noteikumi par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli". Autotransporta tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst prasībām, kādas atbilstoši savai kompetencei ir noteicis satiksmes ministrs. Piemērs. Uzņēmums saimnieciskajai darbībai izmanto vieglās automašīnas, ar kurām brauc uzņēmuma vadītājs un darbinieki: • automašīnas "Volvo", kas ir uzņēmuma īpašumā, uzturēšanas izmaksas taksācijas periodā ir Ls 1180; • automašīnas "Audi", ko uzņēmums nomā no sava darbinieka, uzturēšanas izmaksas taksācijas periodā ir Ls 1000; • automašīnas, kas ir paredzēta cietušu cilvēku pārvadāšanai un kam šim nolūkam ir speciāls aprīkojums, uzturēšanas izmaksas taksācijas periodā ir Ls 900. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, uzņēmuma apliekamais ienākuma jāpalielina par 25% no izdevumiem par vieglā autotransporta izmantošanu - Ls 545 (1180 x 0.25 + 1000 x 0.25). 10.3. Apliekamais ienākums par minētajām izmaksām nav jāpalielina, piemēram, uzņēmumam, kura saimnieciskā darbība ir vieglo automašīnu iznomāšana citām personām, jo šādā gadījumā uzņēmums to lietošanas tiesības nodod nomniekam (nevis veic pārvadājumus vai izmanto automašīnas pats). 11. Apliekamais ienākums jāpalielina par: • summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti nodokļa maksātāja (kas nav kredītiestāde) grāmatvedībā; • bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās (zaudējumos) (likuma 6.panta pirmās daļas 6.punkts, dekl.10.r.). 1.piemērs. Par zaudēto parādu summas norakstīšanu zaudējumos (izmaksās). Uzņēmuma "S" ieņēmumi no produkcijas pārdošanas uzņēmumam "W" taksācijas periodā ir Ls 1000. Šo summu grāmatvedībā iegrāmato (apzīmējumi saskaņā ar FM 13.05.1993. pavēli Nr.63 "Par uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju vienotu grāmatvedības kontu plānu"): D 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem", K 6110 "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas". Samaksa par nosūtīto produkciju nav saņemta, tātad, sastādot uzņēmuma gada pārskatu par taksācijas periodu un ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 37.panta pirmo daļu, uzņēmums "S" saskaņo debitoru parādus un saņem tiesas sprieduma kopiju par to, ka debitors "W" ir atzīts par bankrotējušu un parāds Ls 1000 apmērā jānoraksta kā bezcerīgs: D 8410 "Ārkārtas izdevumi", K 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem". Uzņēmums "S" slēdz operāciju kontus: "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas" par Ls 1000: D 6110 "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas", K 8610 "Peļņa vai zaudējumi", "Ārkārtas izdevumi" par Ls 1000: D 8610 "Peļņa vai zaudējumi", K 8410 "Ārkārtas izdevumi". Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par maksātāja grāmatvedībā uzrādīto, izmaksās tieši iekļauto bezcerīgo parādu summu Ls 1000. Tā kā uzņēmuma "S" zaudētais parāds atbilst likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas nosacījumiem, tad apliekamo ienākumu samazina par bezcerīgo parādu summu Ls 1000 (dekl. 37.r.). 2.piemērs. Par zaudētā parāda summas norakstīšanu no izveidotajiem speciālajiem uzkrājumiem. Uzņēmuma "S" ieņēmumi no produkcijas pārdošanas uz kredītu taksācijas periodā ir Ls 1000. Pārskata perioda beigās samaksa netika saņemta. Pēc uzņēmumā pieņemtās nedrošo parādu vērtēšanas metodes bija aprēķināts, ka šaubīgo debitoru parādu kopsumma ir Ls 600. Grāmatvedības kontos, nosūtot produkciju pircējam par Ls 1000, izdarīts ieraksts: D 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem", K 6110 "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas". Uzņēmums "S" debitora parāda segšanai izveido uzkrājumus Ls 600 apmērā (izveidojot papildkontu 4320."Uzkrājumi nedrošiem parādiem"): D 7440 "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana", K 4320 "Uzkrājumi nedrošiem parādiem". Sastādot uzņēmuma gada pārskatu par taksācijas periodu, uzņēmums "S" bilancē debitoru parādu uzrādīja neto vērtībā, t.i., Ls 400 (1000-600), kā arī slēdza operāciju kontus: "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana" par Ls 600: D 8610 "Peļņa vai zaudējumi", K 7440 "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana", "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas" par Ls 1000: D 6110 "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas", K 8610 "Peļņa vai zaudējumi". Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem Ls 600, kas izveidoti un uzrādīti maksātāja grāmatvedībā. Nākošajā taksācijas periodā minētajam nedrošajam parādam uzņēmums "S" paredz veidot kopējos uzkrājumus Ls 1000 apmērā, starpību Ls 400 attiecinot uz peļņas un zaudējumu aprēķinu: D 7440 "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana", K 4320 "Uzkrājumi nedrošiem parādiem". Uzņēmums saņem tiesas sprieduma kopiju par to, ka debitors ir atzīts par bankrotējušu un parāds jānoraksta kā bezcerīgs. Sastādot uzņēmuma gada pārskatu, zaudēto parādu summu Ls 1000 apmērā noraksta no šajā nolūkā izveidotajiem uzkrājumiem: D 4320 "Uzkrājumi nedrošiem parādiem", K 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem". Slēdz operāciju kontu "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana" par Ls 400: D 8610 "Peļņa vai zaudējumi", K 7440 "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana". Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par nākamo taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par uzkrājumu summu Ls 400 un jāsamazina (dekl. 37.r.) par zaudētā parāda summu Ls 1000. 12. Apliekamais ienākums jāpalielina par taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (likuma 6.panta pirmās daļas 7.punkts, dekl. 11.r.). Šīs zaudējumu summas var tikt segtas hronoloģiskā secībā piecu gadu laikā no ienākumiem no citu vērtspapīru pārdošanas. Tas attiecas tikai uz vērtspapīriem, kuriem piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.150 "Noteikumi par kārtību, kādā nosakāms uzņēmumu apliekamais ienākums no vērtspapīru pārdošanas". Saskaņā ar šiem noteikumiem tiek noteikts ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums no vērtspapīru pārdošanas (t.i., vērtspapīri, kas iegrāmatoti maksātāja grāmatvedībā kā ilgtermiņa ieguldījumi). 13. Apliekamais ienākums palielināms par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu summu (likuma 6.panta trešā daļa, dekl.12.r.), ja par to samazināta uzņēmuma peļņa. Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu var samazināt par ilgtermiņa aizņēmumu procentu maksājumiem, kuri nav iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā, bet apliekamais ienākums jāpalielina par procentu maksājumu summu, kas ir iekļauta ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 26.pantu. 14. Apliekamais ienākums palielināms par atmaksājamo aizņēmumu (kredītu) summu (likuma 6.panta trešā daļa, dekl.13.r.), ja par to ir samazināta uzņēmuma peļņa. Tātad, ja uzņēmums ir saņēmis kredītu no kredītiestādes vai citas personas, rezidenta vai nerezidenta, tad, nodokļa vajadzībām, atmaksājamā kredīta pamatsummu neiekļauj izdevumos. Savukārt aizņēmumu (kredītu) procentu maksājumi (neatkarīgi no aizņēmumu atmaksas termiņa) ir viens no izdevumu posteņiem finansu grāmatvedībā, par to summu apliekamais ienākums nav jākoriģē (izņemot iepriekšējā punktā un likuma 6.panta astotajā daļā minētos gadījumus). 15. Apliekamais ienākums jāpalielina par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto summu, izņemot likuma 7., 8. un 8.1 pantā paredzētos gadījumus (likuma 6.panta trešā daļa, dekl. 14.r.), ja tā ir ņemta vērā, nosakot uzņēmuma finansiālās darbības rezultātu, kas ir uzrādīts deklarācijas 1.rindā. Deklarācijas 14.rindas summā neietver to uzkrājumu summu, kas paredzēta nedrošiem parādiem, jo to norāda atsevišķi deklarācijas 10.rindā. 16. Apliekamais ienākums jāpalielina par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumiem (likuma 6.panta trešā daļa, dekl. 15.r.). 17. Apliekamo ienākumu nedrīkst ietekmēt uzņēmuma bilances aktīva vērtības pārvērtēšanas rezultāti, izņemot pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu (likuma 6. panta piektā daļa). Tādējādi apliekamais ienākums jāpalielina par bilances aktīva posteņu pārvērtēšanas dēļ radušos vērtības samazināšanas summu (dekl. 16.r.), izņemot samazināšanas summu, kas saistīta ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Piemērs. SIA "V", sastādot taksācijas perioda gada pārskatu, iegādes vērtībā (Ls 5000) iegrāmatotos pirktos krājumus saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 32.pantu novērtē atbilstoši zemākajai tirgus cenai (Ls 4000), tātad ir pārvērtēts aktīva postenis "Krājumi". Minēto operāciju SIA "V" grāmatvedībā uzrāda: D 7190 "Pirkto materiālu, preču krājumu un vērtības izmaiņas" Ls 1000, K 2130 "Gatavie ražojumi un preces pārdošanai" Ls 1000. Gada beigās izdevumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta kredītā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta debetu un tādējādi samazinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu. D 8610 "Peļņa vai zaudējumi" Ls 1000, K 7190 "Pirkto materiālu, preču krājumu un vērtības izmaiņas" Ls 1000. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, apliekamais ienākums jāpalielina par krājumu vērtības samazināšanas summu Ls 1000, kas radusies, novērtējot krājumus atbilstoši zemākajai tirgus cenai, norādot deklarācijas 16.rindā. 16. Bilances aktīva posteņu pārvērtēšanas dēļ radusies vērtības samazināšanas summa, izņemot samazināšanas summu, kas saistīta ar ārvalstu valūtas kursa maiņu (6.panta 5.d.) 16 1000 18. Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu, kurš saistīts ar līdzdalību meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā. 19. Apliekamo ienākumu palielina par ieņēmumiem no līdzdalības meitas vai saistītā uzņēmumā, kurš: 1) ir nerezidents, vai 2) piemēro nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", vai 3) piemēro citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides (piemēram, atbilstoši Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumam vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumam) . Apliekamo ienākumu palielina, ja uzņēmums minētās līdzdalības daļas vērtības palielinājuma un aprēķināto dividenžu starpību nav ieskaitījis rezervē (likuma 6.panta piektā prim daļa). 20. Nodokļa deklarācijā līdzdalības daļas vērtības palielinājumu un samazinājumu uzrāda attiecīgi 46. un 28.rindā kā citas apliekamo ienākumu samazinošas/palielinošas summas. *21. Apliekamais ienākums palielināms par darbinieku labā veiktajiem darba devēja: 1) dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par darbinieku dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu, 2) maksājumiem privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem, ja šie maksājumi kopā pārsniedz 10 procentus no apdrošinātajām personām un pensiju plānu dalībniekiem aprēķinātās darba samaksas taksācijas periodā (likuma 6.panta septītā daļa). Turklāt 10 procentu ierobežojums ir attiecināms uz katras apdrošinātās personas (pensiju plānu dalībnieka) saskaņā ar darba līgumu aprēķinātās darba samaksas apmēru taksācijas periodā. 21.1. Apliekamais ienākums jāpalielina, ja nav šādu nosacījumu: 1) dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības termiņš ir pieci gadi vai garāks par to; 2) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma (bez līdzekļu uzkrāšanas) darbības termiņš ir viens gads vai garāks par to; 3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka: - apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), - citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam, - nav paredzēta aizdevumu izsniegšana apdrošinātajām personām; 4) darba devējam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem. 21.2. Ievērojot minētos ierobežojumus, pārējo apdrošināšanas veidu apdrošināšanas prēmiju maksājumi var samazināt uzņēmuma peļņu nodokļa vajadzībām un par to summu apliekamais ienākums nav jāpalielina (likuma 6.panta sestā daļa). 21.3. Apliekamais ienākums jāpalielina par apdrošināšanas prēmijām, ko uzņēmums maksā ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, izņemot gadījumus, ja apdrošināšanas prēmijas tiek maksātas par tādiem apdrošināšanas pakalpojumu veidiem, kurus nenodrošina Latvijā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam (likuma 6.panta sestā daļa). Piemērs. Uzņēmums "S" noslēdz nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu sava darbinieka labā uz diviem gadiem (no 1999.gada 1.jūnija līdz 2001.gada 1.jūnijam), apdrošināšanas prēmiju Ls 900 samaksājot visu uzreiz 1999.gada jūnijā. Uzņēmuma taksācijas periods sakrīt ar kalendāro gadu. Ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 17.pantu, izmaksas, kas izdarītas pirms bilances sastādīšanas datuma, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu izmaksas aktīvā. Ņemot vērā minēto, kā arī likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 25.panta 1.daļas 4.punktā noteikto uzkrāšanas principu, uzņēmums "S" 1999.gada izmaksās var iekļaut tikai to apdrošināšanas prēmijas daļu, kas attiecas uz konkrēto periodu, t.i., Ls 225. Šo operāciju grāmatvedībā uzrāda: D 2410 "Nākamo periodu izdevumi" Ls 675, D 7320 "Pārējās sociālās izmaksas" Ls 225, K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 900. Tādējādi 1999.gada izmaksās un arī ar nodokli apliekamajā ienākumā ietver nevis visu samaksāto apdrošināšanas prēmiju (Ls 900), bet gan tikai to prēmijas daļu, kas attiecas uz konkrēto gadu, t.i., Ls 225 (attiecīgi arī turpmākajos gados: 2000.gadā - Ls 450 un 2001.gadā - Ls 225). 22. Apliekamais ienākums jāpalielina par uzņēmuma aizņēmumu procentu faktisko maksājumu pārsnieguma summu pār to pieļaujamo apmēru, kuru aprēķina: Centrālās statistikas pārvaldes noteiktā uzņēmuma paša vidējā īstermiņa kredīta likme kredītiestādēs X kapitāls (taksācijas (taksācijas perioda pēdējā mēnesī) perioda sākumā) 22.1. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par šo summu, ja uzņēmums kārto procentu maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem no Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī par nodokļu pamatparādu palielinājuma un nokavējuma naudas samaksātajām (piedzītajām) summām (likuma 6.panta astotā daļa, dekl.18.r.). 23. Apliekamais ienākums jāpalielina par kompensācijas summu, ko uzņēmums, uz kuru saskaņā ar likuma 14.1 pantu ir pārnesti cita uzņēmuma zaudējumi, ir izmaksājis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem (likuma 6.panta vienpadsmitā daļa, dekl. 19.r.). Apliekamo ienākumu koriģē tādā apmērā, kādā kompensācija ir atskaitīta (ņemta vērā deklarācijas 1.rindas summā), aprēķinot uzņēmuma apliekamo ienākumu. 24. Apliekamais ienākums jāpalielina par kompensācijas summu (par stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm), kas ir saņemta un 12 mēnešu laikā (no kompensācijas saņemšanas dienas, to ieskaitot) nav reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatdarbības pamatlīdzekļos (likuma 10.panta trešā daļa, dekl. 21.r.). 24.1. Kompensāciju izmaksājot pa daļām, apliekamais ienākums jāpalielina par katru kompensācijas daļu, kura 12 mēnešu laikā nav reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. 24.2. Koriģējot apliekamo ienākumu, šīs summas ņem vērā, ja par tām ir samazināts apliekamais ienākums iepriekšējos taksācijas periodos. 25. Apliekamais ienākums jāpalielina (likuma 12.pants) par: 1) zaudējumu summu, ko radījusi pamatlīdzekļu pārdošana saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām (dekl.22.r.); 2) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpību (starpības daļu), kas rodas, tās pārdodot vai iepērkot no saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai personām un uzņēmumiem, kas ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kas izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides par cenām, kas atšķiras no tirgus cenām (dekl. 24.r.); 3) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpību, kas rodas, tās iepērkot vai pārdodot ar uzņēmumu saistītām personām par cenām, kuras atšķiras no tirgus cenām (dekl. 24.r.); 4) darījumu vērtības un tirgus vērtības starpību, ja uzņēmumi, kuri noteikti likuma 12. pantā, veic cita veida savstarpējus darījumus (dekl. 25.r.). 25.1. Lai noteiktu minētās preču tirgus cenas vai darījumu vērtības, var tikt izmantotas metodes, kas aprakstītas Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumu Nr.248 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 41.punktā. 1.piemērs • Ražošanas uzņēmums ir Latvijas nodokļu maksātājs, kura produkcijas pircēji atrodas gan Latvijā, gan citās valstīs. • Pircējam A un pircējam B produkcijas piegādes, rēķinu izsniegšana un to apmaksa notiek tieši (bez starpniekiem). Darījumu vērtība ar pircēju A un pircēju B ir 100. • Tirdzniecības uzņēmums, kas atrodas Bahamu salās, pieder akciju sabiedrībai, kam pieder arī ražošanas uzņēmums. • Pircējam C, kas atrodas C valstī, produkcijas piegādes notiek tieši, bet rēķinu par piegādāto produkciju ražošanas uzņēmums izsniedz tirdzniecības uzņēmumam, no kurienes tas nonāk pie pircēja. • Pircējs C samaksā 100 naudas vienību tirdzniecības uzņēmumam. Tirdzniecības uzņēmums samaksā 80 naudas vienību ražošanas uzņēmumam (t.i., - 20%). Iespējams, ka ražošanas uzņēmums izskaidrotu atšķirību starp darījumiem ar pircējiem A un B (100) un C (80), minot faktisko situāciju C valsts tirgū, nepieciešamību attīstīt jaunu tirgu, konsultatīvo u.c. pakalpojumu atlīdzināšanu un to, ka samaksa notiek šādā veidā "praktisku apsvērumu" dēļ. Ja samaksa nenotiktu šādi, ražošanas uzņēmumam būtu jāsedz citi izdevumi par izpēti, mārketingu, attīstību u. tml. • Darījuma rezultātā 20% no ražošanas uzņēmuma ieņēmumiem netiek iekļauti nodokli apliekamajā ienākumā un aplikti ar nodokli. Tirdzniecības uzņēmuma peļņa tiek aplikta ar nodokli pēc ļoti zemas likmes vai vispār netiek aplikta, un tā "atgriežas" Latvijā nelegāli vai arī tiek izmantota ārvalstu ieguldījumu izdarīšanai. • Šāds darījums varētu tikt slēpts arī tādējādi, ka ražošanas uzņēmums ar pircēju C papildus līgumam par konkrētas produkcijas pārdošanu noslēdz slepenu vienošanos, ka piestādītais rēķins par produkciju atspoguļos tikai 80% no tās patiesās vērtības, bet atlikušos 20% pircējs pārskaitīs, piemēram, uz slēptu bankas rēķinu Šveicē. Minētais ir tipisks darījuma piemērs starp saistītiem uzņēmumiem, un šādā gadījumā ir piemērojamas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 12.panta normas, kaut arī šādu darījumu atklāšana ir visai sarežģīta un laikietilpīga. 2.piemērs • Ražošanas uzņēmums ir Latvijas nodokļu maksātājs, kura piegādātāji (izejvielu, materiālu, preču u.c.) atrodas gan Latvijā, gan citās valstīs. • Ar piegādātāju A un piegādātāju B piegādes, rēķinu izsniegšana un to apmaksa notiek tieši (bez starpniekiem). Ražošanas uzņēmums par noteiktu materiālu piegādes apjomu tiem maksā 100 naudas vienības. • Kompānija I, kas atrodas Singapūrā un nodarbojas ar importu, pieder akciju sabiedrībai, kurai pieder arī ražošanas uzņēmums. • Piegādātājs C, kas atrodas C valstī, piegādes veic tieši, bet rēķinu par piegādātajiem materiāliem piestāda kompānijai I, no kurienes tas nonāk pie ražošanas uzņēmuma. Kompānija I norēķinās ar piegādātāju, bet ražotājs veic norēķinus ar kompāniju I. • Piegādātājs C izraksta rēķinu kompānijai I par 100 naudas vienībām, kas ir patiesā materiālu cena. Bet kompānija I izraksta jaunu rēķinu ražotājam par 120 naudas vienībām, papildus pierēķinot 20%. Līdz ar to ražošanas uzņēmums samaksā kompānijai I 120 naudas vienības, bet piegādātājs saņem 100 naudas vienības. • Darījuma rezultātā 20% no ražošanas uzņēmuma ieņēmumiem netiek ieskaitīti ar nodokli apliekamajā ienākumā. Kompānijas I peļņa tiek aplikta ar nodokli pēc ļoti zemas likmes vai vispār netiek aplikta, un tā "atgriežas" Latvijā nelegāli vai arī tiek izmantota ārvalstu ieguldījumu izdarīšanai. • Šāda darījuma slēpšanai varētu izmantot arī citus variantus, piemēram, piegādātājs, saskaņā ar noslēgto slepeno vienošanos, izraksta rēķinu par 120 naudas vienībām un arī saņem no ražotāja 120 naudas vienības, bet dažas dienas vēlāk (ar piemērotu pamatojumu) tas dod rīkojumu bankai norakstīt 20 naudas vienības no sava rēķina un iemaksāt tos ražošanas uzņēmuma slēptajā bankas rēķinā Lihtenšteinā. Arī šāds gadījums ir tipisks darījuma piemērs starp saistītiem uzņēmumiem, un var tikt piemērotas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 12.panta normas. 25.2. Deklarācijas 23.rinda netiek aizpildīta sakarā ar grozījumiem likuma 12.panta otrās daļas 1.punktā (grozījumi ar 1999.gada 4.februāra likumu). 26. Apliekamais ienākums jāpalielina par rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu: 1) ja iznomātājs to kompensē nomniekam saskaņā ar nomas līgumu, gadījumā, ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām. Koriģē nomnieka apliekamo ienākumu (likuma 13.panta astotā daļa, dekl. 26.r.); 2) ja tos veic nomnieks un tie nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts. Koriģē nomnieka apliekamo ienākumu (likuma 13.panta devītā daļa, dekl. 27.r.). 27. Par kapitālajām izmaksām ir uzskatāmas pamatlīdzekļu uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izdevumi, kuri būtiski palielina to ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku. Nosakot kapitālās izmaksas, attiecībā uz ēkām un būvēm jāievēro Latvijas būvnormatīvi (LBN), bet attiecībā uz tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām par piemēru var minēt mašīnas vai iekārtas būtiskas daļas (dzinēja, spēka pārvada u. tml.) nomaiņu. Piemērs. Uzņēmējsabiedrība iegādājas (privatizē) ēku, ko tā iepriekš saskaņā ar nomas līgumu nomāja (bez izpirkuma tiesībām) un veica tajā rekonstrukcijas un uzlabošanas darbus. Ēkas nomas līgums tika lauzts sakarā ar to, ka nomnieks nolēma ēku privatizēt. Sākotnējo privatizējamās ēkas cenu, ko apstiprināja Privatizācijas komisija, samazināja par uzņēmuma iepriekš izdarītajiem ieguldījumiem ēkas rekonstrukcijā. Šajā gadījumā nomas termiņā nenorakstītās atlikušās rekonstrukcijas un uzlabošanas darbu izmaksas pievieno ēkas iegādes (privatizācijas) vērtībai, no kuras tiks rēķināts nolietojums (nevis noraksta nomas līguma laušanas gadā). 28. Nodokļa deklarācijā, kā viena no rindām apliekamā ienākuma palielināšanai, ir paredzēta 28.rinda, kurā norāda citas apliekamo ienākumu palielinošas summas saskaņā ar normatīvajiem aktiem (atšifrējot 29., 30., 31.r.). Piemēram, to var izmantot šādos gadījumos: 1. palielinot apliekamo ienākumu par kapitālo izmaksu summu gadījumā, ja uzņēmums tās veic pamatlīdzeklim, ko izmanto saimnieciskajā darbībā un par ko ir noslēgts patapinājuma līgums atbilstoši Civillikuma normām. Šāda pamatlīdzekļa uzturēšanas izmaksas (saistītas ar tā uzturēšanu darba kārtībā vai saglabāšanu), aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, var tikt attiecinātas uz saimnieciskās darbības izdevumiem; 2. ja uzņēmumam ir zaudēts parāds, kas atbilst likuma 9.panta pirmās daļas nosacījumiem, un tas nodod savas prasījuma tiesības par šo zaudēto parādu citai personai, tad apliekamais ienākums jāpalielina par starpību starp zaudētā parāda un naudas summu, kas iegūta savu prasījuma tiesību nodošanas rezultātā (likuma 9.panta ceturtā daļa); 3. palielinot apliekamo ienākumu par dividenžu summu, kas saņemama: - no nerezidentiem, - no uzņēmumiem, kuri piemēro likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus. Turklāt šajā gadījumā apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summas daļu, kas atbilst tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās atlaides vai atvieglojumus, nav aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli (likuma 11.panta otrā daļa); 4. palielinot apliekamo ienākumu par ārvalstīs samaksāto ienākuma nodokli, ja šī summa ir ņemta vērā, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus (likuma 6.panta trešā daļa). Vai arī, palielinot apliekamo ienākumu, par uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības (piemēram, Lietuvā vai Igaunijā) taksācijas perioda zaudējumiem, ja, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, tiek piemērota atbrīvošanas metode. 29. Deklarācijas 32.rindā norāda apliekamā ienākuma kopējo palielināšanas (zaudējumu samazināšanas) summu, t.i., deklarācijas II. daļas rindu kopsummu. Zaudējumu summu norāda ar mīnus zīmi.