13. Article

Polimērus var uzskatīt par bioloģiski inertiem (ar augstu vidējo molmasu, zemu mazmolekulāru savienojumu saturu un zemu šķīdību vai spēju ekstrahēties ūdenī) polimēriem vai polimēriem ar līdzīgām īpašībām, ja tie atbilst šādiem kritērijiem: 13.1. augsta vidējā molmasa; 13.2. spēja ekstrahēties ūdenī ir mazāka par 10 mg/l (testā neņem vērā piemaisījumus un piedevas); 13.3. polimēra molekulā (sastāvdaļā) ir mazāk par 1 % vielas, kuras molmasa ir mazāka par 1000 (attiecas tikai uz molekulām (sastāvdaļām), kas ir tieši atvasinājumi, arī uz monomēriem, bet neattiecas uz citām sastāvdaļām, piemēram, piedevām un piemaisījumiem).