95. Article

Vēl vairāki desmiti mazo HES bija projekta stadijā. Kopumā mazo HES saražotā elektroenerģija veido mazāk nekā 1% no kopējā elektroenerģijas patēriņa Latvijā. Lai gan no ilgtspējīgas attīstības viedokļa šāds atbalsta mehānisms veicināja elektroenerģijas ražošanu nelielos daudzumos un vietējo uzņēmējdarbību, tomēr praksē atklājās, ka, ekonomiski stimulējot mazo HES darbību, vienlaikus tika veicināta dabas resursu noplicināšana, kas īpaši negatīvi ietekmēja bioloģisko daudzveidību. Turklāt daudzi jaunie HES būvniecības projekti apdraudēja vairāku upju ekosistēmas. Ņemot vērā reljefu un upju tecējuma ātrumu, vairāku jaunu HES celtniecība izraisītu upju aizsprostošanos, samazinātu skābekļa daudzumu upēs un ievērojami traucētu zivju migrāciju. Reglamentējošo aktu trūkums radīja situāciju, ka ekonomiskās intereses nonāca pretrunā ar vides aizsardzības interesēm. Šāda situācija radīja pretrunas arī ar Latvijai saistošām starptautiskām normām (Bernes konvencija un HELCOM rekomendācijas). Staiceles HES celtniecības projekts uz Salacas upes, kas izraisīja plašas diskusijas, apdraudētu lašu populāciju Baltijas jūrā, jo HES radītu nopietnus šķēršļus lašu nārstošanai upē. Ņemot vērā negatīvās tendences, 2001. gada vidū vairākas organizācijas uzsāka plašu kampaņu pret mazajām HES un dubultā tarifa piemērošanu. Kampaņas laikā tika apsekotas upes un izstrādāti priekšlikumi nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. 2001. gada beigās tika izstrādāts upju saraksts, uz kurām mazo HES celtniecība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkos nav pieļaujama. 2002. gada sākumā stājās spēkā MK noteikumi, nosakot aizliegumu jebkādu hidrotehnisko būvju celtniecībai uz 220 Latvijas upēm. Tāpat 2001. gadā tika noteikti ierobežojumi mazo HES darbības uzsākšanai, nosakot pasākumu kopumu, kas jāveic, lai nodrošinātu zivju resursu aizsardzību upēs. Politikas dokumenti -Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai, 1995 -Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, 2000 -Latvijas enerģētikas nacionālā programma 1997.-2002., 1997 -Valdības politika enerģētikā, 1999 -Valsts energoefektivitātes stratēģija, 2000 Mērķi • Saskaņot ekonomiskās intereses ar vides aizsardzības prasībām. • Veicināt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem. 5.4. Vietējā "Agenda 21" Ilgtspējīgas attīstības sekmīgas nodrošināšanas pamatus nosaka tās realizācija iedzīvotājiem vistuvākajā pārvaldes līmenī - vietējās pašvaldībās. Vietējās Agenda 21 process pašlaik ir uzsākts salīdzinoši nedaudzās Latvijas pašvaldībās, t.i., 20 no 576 pašvaldībām. Galvenokārt tās ir pilsētu pašvaldības, ieskaitot galvaspilsētu Rīgu. "Teritorijas plānošanas likums" ar tajā iestrādātajām vides aizsardzības prasībām, administratīvi teritoriālā reforma un pašvaldību brīvprātīgās sadarbības apvienību veidošanās visos Latvijas reģionos ievērojami ietekmē vietējo Agenda 21 darbību. Vietējās Agenda 21 process Latvijā, tāpat kā citur Austrumeiropā, ir sācies vēlāk nekā Eiropā. Kopš 1995. gada ir pieaudzis vietējās Agenda 21 procesos saistīto projektu skaits, īpaši pateicoties starptautiskajām, divpusējās sadarbības programmām un finansējumam, kā arī pieaugot Latvijas pašvaldību pieredzei. Nozīmīgas ir arī aktivitātes, kas pēc būtības atbilst vietējo Agenda 21 saturam, piemēram, pašvaldību vides politikas un rīcības programmu izstrāde, energosaimniecības, ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācija u.c. Kaut gan pašvaldību aktivitāte nav liela, tomēr pašvaldības, kas iesaistījušās vietējās Agenda 21 procesos, ir uzlabojušas vides un ekonomisko stāvokli salīdzinājumā ar citām pašvaldībām. Pašvaldības veiksmīgi realizē dažādu starptautisku organizāciju sadarbības projektus. Sekmīgi attīstās sadarbība ar ICLEI, Baltic Local Agenda 21 forumu, Union of Baltic Cities, izstrādājot Baltijas jūras reģiona pilsētām ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Uzkrātā pieredze ilgtspējīgas attīstības modeļprojektos - Jūrmalas un Rīgas, kā arī Bārtavas reģiona 8 vietējo pašvaldību iestrādes ļauj novērtēt vietējās Agenda 21 procesu - Latvijas pašvaldībās praktiski ir apgūtas visas galvenās sastāvdaļas ilgtspējīgas attīstības plānošanā: • izstrādātas pirmās pašvaldību ilgtspējīgas attīstības koncepcijas un stratēģijas; • izstrādātas un aprobētas sabiedrības iesaistīšanas, aktivitātes ierosināšanas u.c. metodikas; • izstrādātas un pielietotas metodikas ilgtspējīgas attīstības indikatoru sagatavošanā; • veikta pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģiskā un rīcības plānošana; • izstrādāti un aprobēti praksē pirmie ilgtspējīgas attīstības rīcības programmu modeļi dažāda līmeņa pašvaldībās. Vietējās Agenda 21 rīcības programmas tiek uzsāktas ne tikai pašvaldībās, bet arī skolās, kas vienlaikus kalpo par svarīgu katalizatoru pašvaldību vietējo Agenda 21 attīstībai. Pilnvērtīga vietējās Agenda 21 uzsākšana tomēr prasīs ievērojami ilgu laika periodu, jo nepieciešamas būtiskas izmaiņas pašvaldību ikdienas darbībā un vietējās Agenda 21 organizēšanā, galveno mērķa grupu identifikācijā un iesaistīšanā, finansējuma piesaistīšanā. Mērķi • Integrēt ilgtspējīgas attīstības principus visos galvenajos valsts politikas dokumentos, kas attiecas uz pašvaldībām. • Vietējās un reģionālajās pašvaldībās pieņemt lēmumus par vietējā Agenda 21 procesa uzsākšanu. • Iesaistīt sabiedrību vides aizsardzības un sociāli ekonomiskās attīstības galveno problēmu un iespēju novērtēšanā, nodrošinot konsultācijas. • Pašvaldību, kā arī nevalstisko organizāciju un valsts, t.sk. vietējo izglītības institūciju darbā iesaistīt apmācītus un starptautisko pieredzi apguvušus speciālistus. • Atbalstīt vietējo Agenda 21 tīklu veidošanu un pieredzes apmaiņu Baltijas jūras reģionā, veicināt informācijas izplatīšanu par vietējo Agenda 21.